Savu pensiju 2. līmeņa uzkrājuma mantinieku viskūtrāk norādījuši iedzīvotāji 35-44 gadu vecumā
Neskatoties uz to, ka izteikts vairākums Latvijas iedzīvotāju ir informēti par pensiju 2. līmeņa mantošanas iespējām, vēl arvien ir daļa cilvēku, kas savu izvēli nav veikuši. Kā liecina Luminor jaunākās aptaujas dati, iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 un no 65 līdz 75 gadiem ir tie, kas savu izvēli par uzkrātā valsts fondētās pensijas kapitāla izmantošanu nāves gadījumā pirms pensijas vecuma ir veikuši viskūtrāk.
Vairāk nekā puse norāda, ka savu izvēli ir veikuši
Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (62%) atbildēja, ka tie ir veikuši savu izvēli un norādījuši pensiju 2. līmeņa uzkrājuma mantotāju. Tajā pašā laikā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati gan liecina par nedaudz citādāku ainu – iesniegumu par pensiju 2. līmeņa kapitāla izmantošanu nāves gadījumā pirms pensijas vecuma ir iesnieguši 37% pensiju sistēmas dalībnieku.
“Lai gan aptaujas dati liecina, ka 62% savu izvēli ir veikuši, realitātē redzams, ka iesniegumu par pensiju 2. līmeņa uzkrājuma mantošanu ir iesniegusi vien salīdzinoši neliela daļa no visiem pensiju sistēmas dalībniekiem. Iespējams, šāda rezultātu atšķirība izskaidrojama ar to, ka daļa no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir atbildējuši, ka savu pensijas mantotāju ir norādījuši, tomēr nav šo darbību veikuši līdz galam vai sapratuši kārtību. Tāpēc vēlreiz vēlos atgādināt – ikvienam pensiju sistēmas dalībniekam izvēli par sava pensiju 2. līmeņa kapitāla mantošanas kārtību pirms pensijas vecuma ir iespējams veikt VSAA portālā vai klātienē klientu apkalpošanas centros,” atgādina Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš.
Kuri informāciju par pensijas mantotāju norādījuši kūtrāk?
No tiem respondentiem, kuri savu izvēli nav veikuši, teju piektdaļa (19%) ir iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem. Tikpat liela daļa ir aptaujātie vecuma grupā no 65 līdz 75 gadiem. Aptaujas rezultāti arī liecina, ka vīrieši ir tie, kuri izvēli par pensiju 2. līmeņa uzkrājuma mantošanu norāda vismazāk.
“Dzīves laikā veidotais pensiju 2. līmeņa uzkrājums veido ievērojamu naudas summu, kas cilvēka nāves gadījumā var kalpot kā nozīmīgs atbalsts tuviniekiem. Iespēja uzkrāto pensijas kapitālu mantot ne tikai motivē sabiedrību vairāk domāt par savu pensijas uzkrājumu, bet arī ļauj apzināties, ka veiktās iemaksas kalpo kā ieguldījums savā un tuvinieku nākotnē arī neparedzētu, traģisku notikumu gadījumā. Tieši tāpēc aicinām ikvienu, kuram ir vēlme pensiju uzkrājumu novēlēt kādām tuvam cilvēkam, darīt to zināmu valstij, informējot par to VSAA,” stāsta Atis Krūmiņš.
Kā veikt savu izvēli
Kopš 2020. gada ikvienam pensiju 2. līmeņa dalībniekam ir iespēja norādīt dzīves laikā uzkrātā pensiju kapitāla mantotāju. To iespējams nodot mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā vai pievienot kādas izvēlētas personas pensiju 2. līmeņa kapitālam. Taču jāņem vērā, ka par šādu izvēli ir jāinformē valsts, iesniegumu par pensiju 2. līmeņa kapitāla izmantošanu iesniedzot VSAA portālā latvija.lv, nosūtot iesniegumu, kas parakstīts ar drošu e-parakstu, uz [email protected] vai klātienē VSAA klientu apkalpošanas centros. Gadījumā, ja cilvēkam nav vēlmes uzkrāto naudu nodot mantojumā vai izvēle nav veikta, tad uzkrātais valsts fondētās pensijas kapitāla apjoms nāves gadījumā pirms pensijas vecuma tiek novirzīts valsts budžetā.
Vēl par tēmu:
Vai iespējams saņemt mājokļa kredītu ar procentu likmi zem 1%?
Banku piedāvātās pievienotās likmes mājokļa kredītiem šobrīd ir būtiski samazinājušās, salīdzinot ar pēdējiem pieciem gadiem, un lai arī Euribor likmes pakāpeniski samazinās, tām...
Lasīt tālākAšeradens: Pasaules Bankas lomai šobrīd ir īpaši būtiska nozīme
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar Pasaules Bankas Ziemeļvalstu un Baltijas valstu grupas izpilddirektori Sigrunu Ravetu (Sigrun Rawet), lai pārrunātu aktuālos izaicinājumus Pasaules...
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju brīvos līdzekļus ieguldītu nekustamajā īpašumā
Šobrīd vairāk nekā puse jeb 57 % Latvijas iedzīvotāju savus brīvos līdzekļus izvēlētos ieguldīt nekustamajā īpašumā, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Nekustamais īpašums...
Lasīt tālākMiljardi pensiju plānos: kā ietaupīt uz komisiju rēķina?
2024. gads finanšu tirgos aizvadīts stabili, bez būtiskiem satricinājumiem, un kopumā saglabājies augšupejošs. Tas veicinājis arī Latvijas pensiju plānu pozitīvu izaugsmi visa gada garumā....
Lasīt tālākPirkt vai īrēt – ko labāk izvēlēties? Skaidro eksperts
Mūžīgais jautājums, izvēloties dzīvesvietu, ir iegāde vai īre – kuru izvēlēties? Lai gan dažkārt dzirdami kādi apgalvojumi par labu vienam no variantiem, šajā jautājumā izvēle reti...
Lasīt tālākTrešdaļa iedzīvotāju nodokļu atmaksu tērēs ikdienas vajadzībām
Līdzīgi kā citus gadus, trešā daļa jeb 34 % Latvijas iedzīvotāju saņemto nodokļu atmaksu no ikgadējās ienākumu deklarācijas plāno izmantot ikdienas vajadzību segšanai, liecina bankas...
Lasīt tālākČetri mīti par mantošanu – kāda ir patiesība?
Mantojuma tiesības un ar tām saistītie finanšu jautājumi nereti rada neskaidrības, veidojot maldīgus priekšstatus par to, kas notiek pēc tuvinieka aiziešanas mūžībā. Izplatītākie mīti...
Lasīt tālākKurās valstīs pensionāri dzīvo vislabāk?
Latvijā pensiju sistēma sastāv no trīs līmeņiem, kur pirmo un otro līmeni veido obligātās sociālās iemaksas, savukārt trešajā dalība ir brīvprātīga. Arī citviet pasaulē pensijas...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji ziemā izvēlas atpūtu siltajās zemēs un kaimiņvalstīs
Ziemas sezonā ceļot ārpus valsts robežām izvēlas 41 % Latvijas iedzīvotāju, turklāt 16 % vislabprātāk dodas uz siltajām zemēm. Līdzīgas tendences vērojamas arī Lietuvā un Igaunijā....
Lasīt tālākLDDK nesaskaņo Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par budžeta plānošanu
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž neapmierinātību ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu un atsakās to saskaņot, norādot, ka šajā dokumentā (uz mērķi...
Lasīt tālāk