SEB pārstāve Dlohi: 43% uzņēmēji plāno celt pakalpojumu cenas, bet tas nedrīkst būt vienīgais risinājums
Trešdien, 23. novembrī, tiešsaistē norisinājās BIZNESA KONFERENCE 2023, kas fokusējās uz aktualitātēm un prognozēm 2023. gadam biznesā, ekonomikā un valstī kopumā. Tajā eksperti diskutēja par nozīmīgākajiem nākotnes izaicinājumiem, ar kuriem nāksies saskarties gan uzņēmējiem, gan sabiedrībai kopumā, sniedzot arī savas rekomendācijas, kā rīkoties, lai mazāk justu ekonomikas sabremzēšanos un efektīvāk pārvarētu sagaidāmos sarežģījumus.
Konferencē piedalījās sabiedrībā un nozarē atpazīstami, savas jomas speciālisti ar visplašāk pieejamo informāciju tieši uzņēmējiem, runājot par nākotnes iespējām, izaicinājumiem un Latvijas nākotni 2023. gada kontekstā. Konferencē uzstājās arī SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu segmenta vadītāja Elīna Dlohi, kas sniedza ieskatu šī brīža makroekonomiskā situācijā.
Viņa atzina, ka šobrīd esam no vienas krīzes nokļuvuši nākamajā – ir vērojams straujš cenu palielinājums, enerģētikas krīze, augsta inflācija un darba resursu izaicinājumi. “Viens vārds, kas mūs šobrīd visvairāk raksturo, ir nenoteiktība. Latvija veiksmīgi atguvās no Covid-19 krīzes, bet priekšā ir gaidāmas jaunas grūtības un tie izaicinājumi varētu būt vēl lielāki,” sacīja E. Dlohi.
Tāpat viņa atzina, ka, lai arī vairākumam investīciju tēma šobrīd nav dienaskārtībā, redzams, ka procentu likmju izmaiņas ietekmē daļa uzņēmumi ir samazinājuši savus investīciju plānus. Tāpat uzņēmēji vairāk fokusējas uz cenu palielināšanu, kā rezultātā ir lielāks slogs patērētājiem. Aptuveni 43% uzņēmēji ir norādījuši, ka plāno celt produktu/pakalpojumu cenas.
“Jādomā, vai šis ir vienīgais risinājums, piemēram, jāskatās, vai iespējams pārplānot ražošanas apjomus, samazināt darba stundas vai nomainīt iekārtas uz energoefektīvākām. [..] Svarīgi ir nesasteigt un nesastingt, bet iet uz priekšu,” uzsvēra E. Dlohi.
Vienlaikus esot jāatceras, ka ekonomika ir cikliska: “Skaidrs, ka šobrīd mums ir kritums, bet kaut kādā brīdī atkal būs kāpums. Šī ir tā lieta, kas visos krīzes brīžos ir jāatceras, ka nebūs tā, ka mēs tikai kritīsim. Kaut kādā brīdī mēs iesim arī uz augšu!”
Konferencē piedalījās arī Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta vadītāja Dace Zīle, Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglītis, Citadele bankas privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Irbe, Latvijas Kokrūpniecības Federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, kā arī ekonomists un analītiķis akciju tirgū Mārtiņš Krusts un datu analītiķis IT un finanšu sektorā Endijs Lazda.
Biznesa konferences ir strauji augošs biznesu konferenču organizators, kura rīkotās konferences tiešsaistē un klātienē apmeklējuši jau simtiem dalībnieku. Kopš 2020. gada Biznesa konferences organizējušas jau vairāk nekā 20 konferences par dažādām aktuālām tēmām.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk