Seismologu notiesāšana šokē zinātnes pasauli
Visas pasaules zinātnieki ir šokā – Itālijas tiesa piespriedusi sešu gadu cietumsodus zinātniekiem, kuri 2009. gadā nebija spējuši prognozēt postošo L’Akvilas zemestrīci, kas prasīja vairāk nekā 300 cilvēku dzīvības.
Tiesa nospriedusi, ka speciālisti, kuri bija apvienoti risku novērtēšanas komisijā, rīkojušies nolaidīgi, nebrīdinot pilsētas iedzīvotājus par gaidāmo zemestrīci. Pasaules zinātnieku iebildes, ka mūsdienu zinātne nespēj precīzi īstermiņā prognozēt zemestrīces, tiesa nav ņēmusi vērā, un šis spriedums rada bažas, ka speciālisti turpmāk atturēsies no sava viedokļa izteikšanas.
«Tiesas lēmums rada ļoti bīstamu precedentu – es baidos, ka tas var atturēt citus zinātniekus no padomu un savu apsvērumu izteikšanas attiecībā uz dabas katastrofām. Viņi vairs nemēģinās šādā veidā palīdzēt cilvēkiem,» sarunā ar Reuters sacījis Oksfordas universitātes Zemes zinātņu nodaļas vadītājs Ričards Volterss. Viņš piebildis, ka pirms L’Akvilas zemestrīces speciālisti snieguši pilnīgi adekvātu, uz iegūtajiem zinātniskajiem datiem balstītu informāciju. Gan viņš, gan citi starptautisko ziņu aģentūru aptaujātie speciālisti norādījuši, ka plašākai sabiedrībai (tajā skaitā arī tiesai) ir absolūti aplams priekšstats par seismologu darbu un iespējām, turklāt ne jau zinātnieku uzdevums ir briesmu gadījumos izsludināt cilvēku evakuāciju vai veikt kādus citus drošības pasākumus.
2009. gada 6. aprīlī notikusī zemestrīce bija 6,3 magnitūdas stipra. Tās rezultātā L’Akvilas pilsētā un tās apkaimē sabruka tūkstošiem ēku, 309 cilvēki gāja bojā, vairāk nekā 1500 tika ievainoti, bet aptuveni 50 000 zaudēja pajumti, atgādina BBC. Pagājušogad pilsētas prokuratūra izvirzīja apsūdzības Nacionālās dabas katastrofu prognozēšanas un novēršanas komisijas darbiniekiem – sešiem Itālijā labi zināmiem seismologiem un ģeologiem, kā arī vienam valdības pārstāvim. Šī komisija 2009. gada martā analizēja daudzās sīkās zemestrīces, kas bija piemeklējušas reģionu, bet 31. martā sarīkotajā preses konferencē paziņoja, ka tās rīcībā nav informācijas, kas liecinātu, ka L’Akvilas apkaimē gaidāma spēcīgāka zemestrīce.
Tiesas prāvas laikā viens no apsūdzētajiem – bijušais Itālijas Nacionālā ģeofizikas un vulkanoloģijas institūta vadītājs Enco Boši – atkal un atkal atkārtojis, ka īsti nesaprot, par ko viņu apsūdz. Zinātnieki un viņu advokāti centušies tiesu pārliecināt, ka 31. marta preses konferencē zinātnieki snieguši absolūti precīzu informāciju. Viņi uzsvēruši, ka virkne sīku zemestrīču nebūt nenozīmē, ka gaidāma spēcīgāka zemestrīce. Ļoti bieži bijuši gadījumi, kad pēc šādām nelielām zemestrīcēm spriegums mūsu planētas iežos mazinās un seismiskā aktivitāte norimst. Speciālisti uzsvēruši, ka nedz 31. martā, nedz nākamajās dienās viņu rīcībā nav bijusi informācija, kas pārliecinātu par to, ka nepieciešams izsludināt trauksmi, – zemestrīce notikusi pēkšņi, kā jau šādas zemestrīces mēdz notikt.
Apsūdzēto advokāti uzsvēruši, ka viņu klientiem nav bijis pamats celt trauksmi, jo zinātnieki kādas prognozes mēdz izdarīt tikai tad, ja savākuši pietiekami daudz informācijas – šoreiz tādas informācijas nav bijis, tādēļ komisija no prognozēm atturējusies. Tam piekritis arīFrancijas ievērojamākais seismologs Žans Pols Montanjē, kurš sarunā ar Le Figaro skaidrojis, ka «pašlaik nav zināmas kādas maģiskas zīmes, kas ļautu nekļūdīgi prognozēt zemestrīci». Viņš arī piebildis, ka zinātnieki, kuri nav līdz galam pārliecināti par savām prognozēm, parasti klusē, uzsverot: «Ja pēc katras nelielo zemestrīču sērijas tiks celta trauksme par spēcīgāku zemestrīci un evakuēti cilvēki, tas tikai novedīs pie nepārtrauktas panikas seismiski aktīvos reģionos.»
Tomēr prokurors Fābio Pisuti, kurš apsūdzētajiem pieprasīja četru gadu cietumsodu, uzskatījis, ka viņi ir vainojami nolaidībā un ļaunprātīgā uzticības izmantošanā, atgādinot arī par 31. marta preses konferencē izskanējušajiem izteikumiem par «normālu ģeoloģisko aktivitāti». Pēc prokurora (un arī tiesneša Marko Billi) domām, tieši šī preses konference devusi pilsētas iedzīvotājiem mānīgu drošības sajūtu. Vairāki zemestrīcē cietušie stāstījuši, ka pēc nelielo zemestrīču sērijas apsvēruši domu pamest pilsētu, bet, kad izdzirdējuši, ka, pēc speciālistu domām, nekādas briesmas nedraud, pārdomājuši. Tāpat apsūdzība uzsvērusi, ka, sākoties spēcīgajai zemestrīcei, daudzi cilvēki palikuši mājās, jo uzticējušies ekspertu atzinumam, ka gaidāmi tikai vāji pazemes grūdieni. «Šīs mājas sabruka un ļaudis gāja bojā,» sacījis kāds no lieciniekiem.
Lielākā daļa no cietušajiem vai bojāgājušo tuviniekiem, kurus aptaujājuši Itālijas televīzijas žurnālisti, pauduši gandarījumu par tiesas spriedumu. «Mūsu mērķis nebija apmierināt atriebības alkas, jo saprotam, ka arī šiem cilvēkiem ir ģimenes. Tomēr es jūtos mazliet labāk, ja zinu, ka kāds ir saukts pie atbildības par mūsu maldināšanu,» sacījusi L’Akvilas iedzīvotāja Ortenze, kura zemestrīcē zaudēja māsu. Tikai daži no ļaudīm, kas bija tiesas zālē, atzinuši, ka, pēc viņu domām, grēkāži tiek meklēti nepavisam ne tur, kur vajadzētu. Tas, ka pilsēta atrodas seismiski nestabilā reģionā, ir zināms jau sen – vismaz trīs reizes (1349., 1461. un 1703. gadā) zemestrīces nopostījušas L’Akvilu faktiski līdz pamatiem, taču celtnieki no tā neko nav mācījušies, atkal un atkal būvējot seismiski nestabilas ēkas. AFP piebilst, ka tiesa arī uzlikusi par pienākumu apsūdzētajiem samaksāt kompensācijas cietušajiem – to apjoms sasniedz gandrīz deviņus miljonus eiro. Tomēr saskaņā ar Itālijas likumiem gaidāma vēl vismaz viena, bet, ticamāk, vairākas apelācijas. Līdz to izskatīšanai tiesas lēmums spēkā nestāsies un par vainīgajiem atzītie zinātnieki netiks apcietināti.
Zinātnes pasauli tas gan nav nomierinājis. «Mēs esam ļoti nobažījušies. Tiesas priekšā ir saukta ne tikai seismoloģija, bet arī visa zinātne. Mēs mēģināsim darīt visu iespējamo, lai zinātnieki nenonāktu cietumā,» sarunā ar AFP sacījusi Eiropas Ģeozinātnieku savienības pārstāve Šarlote Kravčika. Savukārt Ž. P. Montanjē, norādot uz sprieduma absurdumu, sacījis: «Pēc šīs loģikas, varētu uzsākt arī tiesas prāvu
pret Džordžu Bušu jaunāko, kurš nenovērsa 2001. gada 11. septembra teroraktus, un visiem tiem pasaules ķirurgiem, kuriem nav izdevies glābt savus pacientus.
Avots: nra.lv /Māris Krūmiņš
Vēl par tēmu:
Valdība atļauj veikt stratēģiskas investīcijas Ukrainas dronu industrijā 10 miljonu eiro apmērā
Otrdien, 4. martā, Ministru kabinets slēgtajā sēdē izskatīja Aizsardzības ministrijas informatīvo ziņojumu par Dronu koalīcijas ietvaros īstenotajām iegādēm Ukrainas bruņoto spēku vajadzībām...
Lasīt tālākLembergs: Tramps sarunās ar Zelenski neko nepareizu nepateica
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ir jāizbeidz un to var panākt tikai ar miera sarunām, uzskata politiķis Aivars Lembergs. Pēc Lemberga teiktā, Latvijas mediji izplata viltus informāciju...
Lasīt tālākMelbārde: ES 16. sankciju pakotne pret Krieviju – turpina graut jau brūkošo Krievijas ekonomiku
Apritot trešajai gadskārtai, kopš Krievija sāka brutālo agresijas karu Ukrainā, 24. februārī Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē ministri apstiprināja ES sankciju pret Krieviju 16. kārtu,...
Lasīt tālākValsts prezidents: Nedrīkst pieļaut situāciju, ka Krievijas agresijas noziegums paliek nesodīts
14. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Minhenes drošības konferences ietvaros tikās ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāru Alēnu Bersē (Alain Berset). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākLatvijas un Lielbritānijas vadītā Dronu koalīcija Ukrainai piegādās 30 000 dronu, no kuriem 12 000 ir Latvijā ražoti droni
Starptautiskās Dronu koalīcijas ietvaros tika noslēgti līgumi par teju 54 miljonu eiro vērtām piegādēm no starptautiskā dronu fonda, lai nodrošinātu Ukrainu ar 30 000 droniem. Divi Latvijas...
Lasīt tālākAšeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...
Lasīt tālākSagatavots kārtējais aizsardzības nozares dronu sūtījums Ukrainas atbalstam
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākLembergs par atentātu pret Trampu: Kā slepkava varēja nokļūt tik tuvu?
Jauns vīrietis ar šaujamieroci atklājis uguni uz bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšvēlēšanu mītiņā netālu no Batleras, Pensilvānijā. Tramps uzbrukuma laikā tika ievainots ausī....
Lasīt tālākIgaunijā sāk būvēt lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā
Šonedēļ Igaunijā, Kīsā, uzņēmums Baltic Storage Platform sāka 330 kV apakšstacijas būvdarbus. Mērķis – izveidot lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā. Baltic Storage...
Lasīt tālāk