• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
03/10/2014, Kategorija: Bizness, Ekonomika, Svarīgākais

Euro

Apkopotie septembra cenu monitoringa rezultāti liecina, ka, salīdzinot tos ar augusta datiem, 84,1 % gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērojams 6,9 % gadījumu, savukārt 9 % gadījumu cena ir samazinājusies. Cenu samazinājums visplašāk skāris piena produktu grupu, kas skaidrojams ar Krievijas noteikto atsevišķu piena produktu importa aizlieguma, informē Ekonomikas ministrija (EM).

Kopumā izvērtējot cenu monitoringa rezultātus septembrī, var secināt, ka cenas svārstījušās atbilstoši sezonalitātei. Šim periodam raksturīgas cenu svārstības dārzeņiem un augļiem, atsevišķiem dārzeņiem (kartupeļi, kāposti, burkāni) saistībā ar jauno ražu cenas strauji samazinājās, bet tomātiem un gurķiem cenas pieauga sezonas noslēguma dēļ. Kā jau minēts, būtisks cenu kritums bija vērojams pienam un piena produktiem, kas saistīts ar tirdzniecības ierobežojumiem starp ES un Krieviju. Novērotas arī cenu svārstības viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumiem, jo līdz 1. oktobrim vēl turpinās aktīvā sezona, norāda EM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Degvielas cenām septembrī bija vērojams kritums līdz 0,8 % (atsevišķos gadījumos dīzeļdegvielai cenas pieauga līdz 0,8 %). Saistībā ar stabilām naftas piegādes prognozēm, pasaules naftas cenas septembrī turpināja samazināties – vidēji cenas mēneša laikā samazinājās līdz 8 %. Septembra beigās pasaules degvielas cenas bija noslīdējušas līdz zemākajam līmenim pēdējo divu gadu laikā. Ņemot vērā pasaules cenu kritumu pēdējos mēnešos, Latvijas degvielas cenas visticamāk turpinās samazināties arī oktobrī.

Dārgākas atsevišķos gadījumos kļuvušas krabju nūjiņas, kā arī dažādu veidu desas. Cenas samazinājums, savukārt, atsevišķos gadījumos novērots rīsiem, auzu pārslām, sidram un piena produktiem – pienam, kefīram, biezpienam, sieram un sviestam. Sezonalitātes ietekmē cena svārstījusies arī augļiem – banānu cena pieaugusi, savukārt, āboli un vīnogas kļuvušas lētākas. Dārzeņu grupā cena atsevišķos gadījumos samazinājusies burkāniem, kāpostiem un kartupeļiem, dārgāki kļuvuši tomāti un gurķi, savukārt sarkano piparu cena svārstījusies abos virzienos.

Pievēršoties atlikušo preču grupu apskatam – cenas nav mainījušās saimniecības precēm – veļas pulverim un cauruļu tīrāmajam līdzeklim, kā arī personīgās aprūpes precēm. Izņēmums ir trauku mazgājamais līdzeklis, kura cena svārstījusies abos virzienos. Pakalpojumiem cenas septembrī, lielākoties, saglabājušās nemainīgas, tomēr atsevišķi cenu svārstību gadījumi novēroti baseina apmeklējumam, muzeju apmeklējumam, ēdināšanas, skaistumkopšanas, kā arī banku pakalpojumiem.

Detalizēts cenu monitoringa apraksts

Pārtikas produktu cenas augustā, lielākoties, palikušas nemainīgas. Cena nav mainījusies makaroniem. Divos gadījumos cena par 16 eiro centiem samazinājusies rīsiem (12,80 %). Astoņos gadījumos lētākas kļuvušas auzu pārslas – to cena samazinājusies par 4 – 9 eiro centiem (4,49 % – 10,71 %). Cena nav mainījusies dažādu veidu maizēm.

Septembrī lētāki kļuvuši piena produkti. Deviņos gadījumos lētāks par 20 – 23 eiro centiem kļuvis piens (19,61 % – 22,55 %). Kefīra cena, savukārt, piecos gadījumos samazinājusies par 21 – 22 eiro centiem (19,44 % – 20,18 %). Septiņos gadījumos lētāks kļuvis biezpiens – tā cena samazinājusies par 19 eiro centiem (20 %). Holandes siera cena četros gadījumos samazinājusies par 46 eiro centiem (5,79 %), bet Krievijas siers vienpadsmit gadījumos kļuvis lētāks par 18 – 49 eiro centiem (2,35 % – 6,46 %). Septiņos gadījumos cena 14 eiro centu apmērā (8,28 %) samazinājusies sviestam.

Svaigas gaļas produktu grupā cenas, lielākoties, saglabājušās nemainīgas – tās nav mainījušās svaigam cūkgaļas šķiņķim un svaigai cūkgaļas karbonādei, kā arī svaigam liellopa gaļas šķiņķim.

Desu un žāvējumu produktu grupā cenas, lielākoties, nav mainījušas – cenas palikušas nemainīgas atsevišķām desām, kā arī cīsiņiem un pelmeņiem. Piecos gadījumos dārgāka kļuvusi pusžāvēta desa – tās cena pieaugusi par 40 – 42 eiro centiem (9,20 % – 9,70 %). Savukārt citas pusžāvētas desas cena astoņos gadījumos pieaugusi par 43 eiro centiem (20,87 %). Vārīta desa astoņos gadījumos kļuvusi dārgāka par 11 eiro centiem (3,73 %).

Zivju un zivju izstrādājumu produktu grupā cenas nav mainījušās svaigam lasim, makrelei un siļķu rolmopšiem. Krabju nūjiņu cena sešos gadījumos pieaugusi par 10 eiro centiem (9,80 %).

Atsevišķos gadījumos novērotas cenu svārstības augļu cenām. Banāni astoņos gadījumos kļuvuši dārgāki par 10 eiro centiem (7,19 %). Ābolu cena trīs gadījumos samazinājusies par 10 eiro centiem (10,10 %). Lētākas kļuvušas arī vīnogas – to cena septiņos gadījumos samazinājusies par 30 eiro centam- 1 eiro (15,08 % – 33,44 %).

Cenu svārstības novērotas arī dārzeņiem. Burkānu cena četros gadījumos samazinājusies par 16 – 20 eiro centiem (35,56 % – 38,46 %). Sešpadsmit gadījumos lētāki kļuvuši kāposti – to cena samazinājusies 3 – 34 eiro centu apmērā (7,14 % – 49,28 %), arī kartupeļu cena sešpadsmit gadījumos samazinājusies – novērots cenu samazinājums 4 – 20 eiro centu apmērā (8,16 % – 40,82 %). Savukārt, dārgāki septiņos gadījumos kļuvuši gurķi – to cena pieaugusi 20 – 40 eiro centu apmērā (15,50 % – 42,11 %). Tomātu cena četros gadījumos pieaugusi par 40 – 76 eiro centiem (26,85 % – 76,77 %). Sarkano piparu cena svārstījusies abos virzienos – trīs gadījumos pieaugusi par 10 eiro centiem (5,92 % – 6,06 %), bet sešos gadījumos samazinājusies par 10 – 26 eiro centiem (5,29 % – 14,05 %).

Nemainīga cena, lielākoties, saglabājusies tādiem ikdienā bieži lietojamiem produktiem kā cukurs, sāls, garšvielas, tēja, kafija un sula.

Alkoholisko dzērienu grupā cenas nav mainījušās alum, brendijam, vīnam, degvīnam un viskijam. Savukārt, sidra cena četros gadījumos samazinājusies par 5 eiro centiem (3,65 %).

Pievēršoties atlikušo preču grupu apskatam – cenas nav mainījušās saimniecības precēm (veļas pulveris, cauruļu tīrāmais līdzeklis). Savukārt, trauku mazgājamā līdzekļa cena svārstījusies abos virzienos – piecos gadījumos tā pieaugusi par 7 eiro centiem (6,25 %), bet sešos gadījumos samazinājusies par 2 eiro centiem (1,65 %). Cenu svārstības nav novērotas arī personīgās aprūpes precēm (zobu pasta, šampūns, dušas želeja), Cenas nemainīgas saglabājušās presei. Arī medikamentu cenas, lielākoties, saglabājušās nemainīgas.

Septembrī, tāpat kā augustā novērots degvielas cenu kritums.

Pakalpojumu cenas septembrī, lielākoties, saglabājušās nemainīgas. Cenu izmaiņas, lielākoties, nav novērotas apģērbu tīrīšanas pakalpojumiem, veļas mazgāšanai, apavu remontam un kino apmeklējuma cenai.

Tomēr novēroti arī atsevišķi cenu svārstību gadījumi – tā piemēram, vienā gadījumā cena no EUR 7,40 uz EUR 7,50 pieaugusi baseina apmeklējumam. Savukārt muzeja apmeklējuma cena vienā gadījumā pieaugusi no EUR 0,85 uz EUR 0,90, bet divos citos gadījumos samazinājusies – no EUR 2,13 uz EUR 1,10 un no EUR 1,42 uz EUR 1,40.

Cenas svārstījušās arī ēdināšanas pakalpojumiem – vienā gadījumā kafijas tases cena samazinājusies no EUR 1,69 uz EUR 1,40.

Arī skaistumkopšanas pakalpojumu cenas atsevišķos gadījumos svārstījušās. Tā piemēram, vienā gadījumā no EUR 4,27 uz EUR 5,00 pieaugusi vīriešu matu griezuma cena. Savukārt, sieviešu matu griezuma cena pieaugusi divos gadījumos – no EUR 8,54 uz EUR 10,00 un no EUR 17,50 uz EUR 18,00. Arī manikīra pakalpojumi divos gadījumos kļuvuši dārgāki – to cena pieaugusi no EUR 5,69 uz EUR 6,00.

Lētāki atsevišķos gadījumos kļuvuši viesnīcu pakalpojumi.

Atsevišķos gadījumos cena pieaugusi banku pakalpojumiem – cena no EUR 0,64 uz EUR 0,65 pieaugusi maksai par debetkarti, savukārt ārvalstu valūtas pirkšanas vai pārdošanas maksa atsevišķos gadījumos pieaugusi no EUR 2,12 uz EUR 2,20. Komisijas maksa par pārskaitījumu internetbankā pieaugusi no EUR 0,28 uz EUR 0,30.

153 skatījumi




Video

Lembergs: Latvijā joprojām valda sociālisms

20/12/2024

Latvija ir sociālisma pirmrindniece, sacīja politiķis Aivars Lembergs. "Jo lielāki valdības izdevumi pret IKP, jo valstī ir vairāk sociālisma. Kura ir vairāk sociālistiska valsts? Latvija...

Lasīt tālāk
Video

Līdz decembra izskaņai nav gaidāms noturīgs sals un sniega sega

20/12/2024

Sestdien ir gaidāms lielākoties mākoņains laiks, vien brīžiem debesis skaidrosies. Naktī un dienā daudzviet ir gaidāmi nokrišņi - galvenokārt lietus, slapjš sniegs, bet austrumos arī...

Lasīt tālāk
Video

Pašvaldībās noteikts vienots minimālais sociālo pakalpojumu grozs

20/12/2024

Lai noteiktu vienotu minimālo sociālo pakalpojumu grozu, kas visām pašvaldībām neatkarīgi no to lieluma un cilvēku skaita jānodrošina saviem iedzīvotājiem, Saeima ceturtdien, 19.decembrī,...

Lasīt tālāk
Video

Saeima konceptuāli atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”

20/12/2024

Lai ieviestu likumisku reālnastu jeb principu, ka “parāds seko dzīvoklim”, Saeima ceturtdien, 19.decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā un saistītus grozījumus...

Lasīt tālāk
Video

Savas kredītsaistības varēs dzēst plašāks personu loks

20/12/2024

Lai vēl plašākai iedzīvotāju daļai būtu iespēja dzēst savas kredītsaistības, Saeima ceturtdien, 19.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Fiziskās personas atbrīvošanas...

Lasīt tālāk
Video

Saeima Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā apstiprina Kasparu Pudānu

19/12/2024

Saeima ceturtdien, 19.decembrī, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera amatā apstiprināja brigādes ģenerāli Kasparu Pudānu. K.Pudānam ir vairāk nekā 20 gadu dienesta pieredze NBS,...

Lasīt tālāk
Video

Bukmeikeri prognozē, vai būs gaidāmi sniegoti Ziemassvētki

18/12/2024

Gada skaistākie un sirsnīgākie svētki – Ziemassvētki – tūlīt jau būs klāt. Šis laiks, kad ikdienas steigu caurvij domas par dāvanām mīļajiem un ģimeniskiem kopā būšanas mirkļiem,...

Lasīt tālāk
Video

Puse iedzīvotāju uzskata, ka pirmā rotātā Ziemassvētku eglīte bijusi Rīgā

18/12/2024

Tradīcija rotāt Ziemassvētku eglīti ir populāra daudzviet pasaulē, taču joprojām nav vienprātības par to, kurā pilsētā bijusi pirmā izpušķotā svētku egle. Šo godu sev piedēvē vairākas...

Lasīt tālāk
Video

VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu

17/12/2024

Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...

Lasīt tālāk
Video

Kavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju

17/12/2024

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...

Lasīt tālāk