Slimnīcas nesaņems prasīto naudu
Lai arī vairākās pozīcijās veselības nozare ar valdības labvēlību šogad vēl saņems papildu finansējumu, optimismam nav pamata.
Ne santīms nav atvēlēts neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu prasības izpildei par tarifu izlīdzināšanu, turklāt Veselības ministrijas (VM) iezīmētais plāns nākamajiem gadiem paver bēdu ieleju – bāzes izdevumi plānoti zem trīs procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Valdība izskatīja VM ziņojumu par situāciju ar veselības nozares finansēm, kur, tāpat kā iepriekšējos ziņojumos, minēts, ka vēl šogad VM nepieciešami 34,3 miljoni latu, tiesa, septiņi miljoni no tiem kā maziņš ielāps jau piešķirti. Otrdien valdība vienojās par vēl vienu šādu ielāpu, piešķirot 5,3 miljonu latu prasīto 8,5 miljonu latu vietā – valdība neatbalstīja neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu aktualizēto prasību par tarifu izlīdzināšanu slimnīcām, kam būtu bijuši nepieciešami 3,3 miljoni lati.
Šis VM ziņojums ir «palīgā sauciens», jo uzsvērts, ka nozare vairs nespēj nodrošināt ne tikai «ilgtspējību un stabilitāti», bet pat veselības aprūpes pakalpojumus valsts garantētajā apjomā (!). Ziņojumā minēts (un tas apstiprina arī ekspertu pērn izteiktās bažas), ka veselības aprūpes nozares budžets 2013. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, ir par 13 135 781 latu mazāks.
Vēl traģiskāka aina paveras, izpētot VM iezīmēto plānu turpmākajiem gadiem, kas apliecina – nozare turpinās kaut kā izlīdzēties, jo turpmākajiem trim gadiem bāzes finansējums izdevumiem ir mazāks, nekā medicīnai tika piešķirts krīzes gados – 2009., 2010. un 2011. gadā. Ja šāds bāzes finansējums paliek, tad jāprognozē, ka veselības nozare turpinās dzīvot no papildu piešķīrumiem. Rezultāti, pārrēķinot izdevumus iepretim IKP, vispār šķiet neticami: nākamgad finansējums noslīd zem trim procentiem, bet 2016. gadā – gandrīz līdz diviem procentiem (!). Vidēji Eiropas Savienībā tie ir 7,5 procenti no IKP.
Veselības ministre Ingrīda Circene tostarp atzīst, ka šis papildu saņemtais finansējums ir būtisks. Viņa ir pateicīga valdībai, ka šogad divreiz, pat negrozot budžetu, veselības joma ir saņēmusi divas reizes papildu finansējumu, kas kopumā ir aptuveni 12 miljoni latu. Kā tiks sadalīti vakar piešķirtie 5,3 miljoni latu? No papildus piešķirtā finansējuma 1,04 miljoni latu tiks novirzīti dienas stacionāros sniegto pakalpojumu apmaksai, jo ir izveidojies deficīts un garas gaidīšanas rindas: no VM datiem izriet, ka papildu nauda nonāks gan ginekoloģijā un neiroloģijā, gan kardioloģijā un vispārējās ķirurģijas dienas stacionāriem.
1,8 miljonus latu novirzīs izmeklējumu nodrošināšanai 24 stundu laikā slimnīcu uzņemšanas nodaļās, kur ir palielinājies pacientu skaits tieši observācijas gultās, kas ļāvis slimnīcām ekonomēt, neuzņemot daudzus pacientus stacionārā. Naudas trūkst arī onkoloģijas pakalpojumu apmaksai, un tam piešķirs gandrīz pusmiljonu latu. 966 tūkstoši latu piešķirti rehabilitācijas pakalpojumiem un ilgstoši slimojošo pacientu ātrākai atgriešanai darba tirgū, bet 99 438 lati – kardioloģijas operāciju apmaksai Stradiņa slimnīcā un Bērnu slimnīcā. Stradiņa slimnīca saņems arī 30 000 latu renovācijas projekta izmaiņām un 98 000 latu īpašu iekārtu iegādei jaundzimušajiem. Ap pusmiljonu latu saņems arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Latvijas Pasts atsāk sūtījumu plūsmu ar Kanādu
Kanādas pasta operators Canada Post no 23. decembra atjaunos starptautisko pasta sūtījumu pieņemšanu un piegādes adresātiem. Lai gan Kanādas uzņēmuma un tā streikojošo darbinieku sarunas...
Lasīt tālākKatram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam ir Ziemassvētku džemperis
Ziemassvētku laiks ir apvīts ar dažādām tradīcijām, kas gadu gaitā ir attīstījušās, vienai valstij no otras pārņemot dažādas ieražas. Viena no nesenākajām tradīcijām Rietumvalstīs...
Lasīt tālākPuse iedzīvotāju uzskata, ka pirmā rotātā Ziemassvētku eglīte bijusi Rīgā
Tradīcija rotāt Ziemassvētku eglīti ir populāra daudzviet pasaulē, taču joprojām nav vienprātības par to, kurā pilsētā bijusi pirmā izpušķotā svētku egle. Šo godu sev piedēvē vairākas...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļai Latvijas iedzīvotāju izdevumi par pārtiku ir būtiski pieauguši
Baltijas valstu iedzīvotāji patlaban izjūt būtisku pārtikas sadārdzināšanos – 31 % Latvijā, 33 % Igaunijā un 26 % Lietuvā atklāj, ka cenu kāpuma dēļ var atļauties mazāk pārtikas...
Lasīt tālākLabdarības maratonā “Dod pieci!” saziedoti 138 715 eiro
Sabiedrisko mediju labdarības maratonā „Dod pieci” aizrit otrā diennakts, un līdz svētdienas, 15. decembra, plkst. 18.00 kopā saziedoti 138 715 eiro. Visi labdarības maratonā iegūtie līdzekļi...
Lasīt tālākAptauja: 40 % Latvijas iedzīvotāju jūtas vientuļi; visvientuļāk jūtas sievietes, jaunieši un rīdzinieki
Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktās aptaujas dati liecina, ka 40 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā jutušies vientuļi. Vientulība visvairāk...
Lasīt tālākSaeima pieņem Tieslietu akadēmijas likumu
Lai veicinātu efektīvu un profesionālu tiesu varas īstenošanu, nodrošinot ilgtspējīgu mācību sistēmu tieslietu jomā, Saeima ceturtdien, 24.oktobrī, pieņēma jaunu likumu, ar ko iecerēts...
Lasīt tālākTurpmāk pārtikas pakas tiks piešķirtas tikai trūcīgajiem un tiem, kas nonākuši krīzes situācijās
No 2025. gada 1. janvāra Eiropas Savienības atbalsts tiks mērķēts uz sociāli vismazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām un tiks mainīts pārtikas atbalsta apjoms. To joprojām varēs saņemt...
Lasīt tālākAptauja: 88% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mājdzīvnieki padara cilvēkus laimīgākus
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (88%) uzskata, ka cilvēki, kuriem pieder mājdzīvnieki, ir laimīgāki, liecina modes un izklaides centra "Rīga Plaza" veiktā aptauja*. Lai palīdzētu dzīvniekiem,...
Lasīt tālākAptauja: 72% Rīgas iedzīvotāju jūtas cieši saistīti ar galvaspilsētu
Rīgas iedzīvotāji, kuri kopumā jūtas saistīti ar savu tuvāko apkaimi, ar Latviju un arī Eiropu, salīdzinoši biežāk norāda, ka jūtas cieši saistīti arī ar Rīgu kā pilsētu, liecina...
Lasīt tālāk