Šogad IKP palielinājies par 2,4%
2014. gada 3. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem palielinājies par 0,5%, salīdzinot ar 2014. gada 2. ceturksni. Salīdzinājumā ar 2013. gada 3. ceturksni, IKP pieaudzis par 2,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.
Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2014. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2013. gada 3. ceturksni, IKP ir palielinājies par 2,4%.
Iekšzemes kopprodukts 2014. gada 3. ceturksnī faktiskajās cenās ir 6,3 miljardi eiro.
2014. gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2013. gada trešo ceturksni, par 0,6% samazinājās apstrādes rūpniecības temps salīdzināmajās cenās, ko ietekmēja kritums pārtikas produktu ražošanā par 0,3%,nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 5,3%, kā arī iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 21,5%. Apstrādes rūpniecību pozitīvi ietekmēja produkcijas kāpums koksnes un koka izstrādājumu apakšnozarē par 8,7% un gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 7,5%.
Dzīvojamo ēku būvniecība pieaugusi par 24,4%, vietējo cauruļvadu un komunikācijas līniju būvniecība – par 50,1%, savukārt izglītības iestāžu būvniecība un remonts palielinājās 2,1 reizi. Ielu un ceļu būvniecība samazinājusies par 11,2%, maģistrālo cauruļvadu, spēka un komunikācijas līniju būvniecība – par 26,1%.
Mazumtirdzniecība palielinājās par 3,4%, tai skaitā auto degvielas mazumtirdzniecības apjomi – par 2,6%. Par 4,3% pieauga pārtikas preču un par 2,9% – nepārtikas preču tirdzniecība.
Transporta nozares pieaugumu veicināja apgrozījuma palielināšanās autotransporta darbībā: par 4% – kravu pārvadājumos un par 6% – pasažieru pārvadājumos.
Par 9% pieauguši finanšu pakalpojumi.
Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi sniegti attiecīgi par 3,8% un 2,1% vairāk. Tūrisma biroju darbība paplašinājusies par 5%.
Izklaides un atpūtas pakalpojumi palielinājušies par 3%, savukārt azartspēļu nozarē pieaugums par 6%.
2014. gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2013. gada trešo ceturksni privātais galapatēriņš faktiskajās cenās palielinājās par 3,1%. Mājsaimniecību izdevumi pārtikas iegādei palielinājās par 4,5%, bet mājokļa uzturēšanas izdevumi – par 0,5%. Mājsaimniecību izdevumi transportam samazinājušies par 1,1% (izdevumi sabiedriskajam transportam, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija). Bruto pamatkapitāla veidošana pieauga par 0,8%. Preču eksports palielinājies par 2,6%, bet pakalpojumu eksports samazinājies par 5,7%. Preču importa apjomi pieauga par 0,1%, bet pakalpojumu imports krities par 2,8%.
2014. gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2013. gada trešo ceturksni privātais galapatēriņš salīdzināmajās cenās pieaudzis par 2,1%, tai skaitā izdevumi pārtikai – par 4,5%. Savukārt izdevumi mājokļa uzturēšanai samazinājušies par 0,6%, bet izdevumi transportam – par 1,4%.
Izdevumi bruto pamatkapitāla veidošanai samazinājās par 1,9%. To ietekmēja investīciju apjomu kritums valsts pārvaldē par 27,1% un transporta un uzglabāšanas nozarē – par 6,1%. Savukārt elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē, kā arī apstrādes rūpniecībā investīcijas palielinājās par attiecīgi 0,6% un 33,4%.
Preču eksports palielinājies par 3,2%, bet pakalpojumu eksports samazinājies par 6,4%. Preču importa apjomi sarukuši par 0,5%, bet pakalpojumu imports – par 4%.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk