Šogad IKP palielinājies par 2,4%
2014. gada 3. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem palielinājies par 0,5%, salīdzinot ar 2014. gada 2. ceturksni. Salīdzinājumā ar 2013. gada 3. ceturksni, IKP pieaudzis par 2,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.
Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2014. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2013. gada 3. ceturksni, IKP ir palielinājies par 2,4%.
Iekšzemes kopprodukts 2014. gada 3. ceturksnī faktiskajās cenās ir 6,3 miljardi eiro.
2014. gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2013. gada trešo ceturksni, par 0,6% samazinājās apstrādes rūpniecības temps salīdzināmajās cenās, ko ietekmēja kritums pārtikas produktu ražošanā par 0,3%,nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 5,3%, kā arī iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 21,5%. Apstrādes rūpniecību pozitīvi ietekmēja produkcijas kāpums koksnes un koka izstrādājumu apakšnozarē par 8,7% un gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 7,5%.
Dzīvojamo ēku būvniecība pieaugusi par 24,4%, vietējo cauruļvadu un komunikācijas līniju būvniecība – par 50,1%, savukārt izglītības iestāžu būvniecība un remonts palielinājās 2,1 reizi. Ielu un ceļu būvniecība samazinājusies par 11,2%, maģistrālo cauruļvadu, spēka un komunikācijas līniju būvniecība – par 26,1%.
Mazumtirdzniecība palielinājās par 3,4%, tai skaitā auto degvielas mazumtirdzniecības apjomi – par 2,6%. Par 4,3% pieauga pārtikas preču un par 2,9% – nepārtikas preču tirdzniecība.
Transporta nozares pieaugumu veicināja apgrozījuma palielināšanās autotransporta darbībā: par 4% – kravu pārvadājumos un par 6% – pasažieru pārvadājumos.
Par 9% pieauguši finanšu pakalpojumi.
Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi sniegti attiecīgi par 3,8% un 2,1% vairāk. Tūrisma biroju darbība paplašinājusies par 5%.
Izklaides un atpūtas pakalpojumi palielinājušies par 3%, savukārt azartspēļu nozarē pieaugums par 6%.
2014. gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2013. gada trešo ceturksni privātais galapatēriņš faktiskajās cenās palielinājās par 3,1%. Mājsaimniecību izdevumi pārtikas iegādei palielinājās par 4,5%, bet mājokļa uzturēšanas izdevumi – par 0,5%. Mājsaimniecību izdevumi transportam samazinājušies par 1,1% (izdevumi sabiedriskajam transportam, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija). Bruto pamatkapitāla veidošana pieauga par 0,8%. Preču eksports palielinājies par 2,6%, bet pakalpojumu eksports samazinājies par 5,7%. Preču importa apjomi pieauga par 0,1%, bet pakalpojumu imports krities par 2,8%.
2014. gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2013. gada trešo ceturksni privātais galapatēriņš salīdzināmajās cenās pieaudzis par 2,1%, tai skaitā izdevumi pārtikai – par 4,5%. Savukārt izdevumi mājokļa uzturēšanai samazinājušies par 0,6%, bet izdevumi transportam – par 1,4%.
Izdevumi bruto pamatkapitāla veidošanai samazinājās par 1,9%. To ietekmēja investīciju apjomu kritums valsts pārvaldē par 27,1% un transporta un uzglabāšanas nozarē – par 6,1%. Savukārt elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē, kā arī apstrādes rūpniecībā investīcijas palielinājās par attiecīgi 0,6% un 33,4%.
Preču eksports palielinājies par 3,2%, bet pakalpojumu eksports samazinājies par 6,4%. Preču importa apjomi sarukuši par 0,5%, bet pakalpojumu imports – par 4%.
Vēl par tēmu:
Paredz īsākus termiņus iestāžu atbildēm uz iedzīvotāju iesniegumiem
Lai mazinātu birokrātiju iedzīvotāju saziņā ar iestādēm, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 2. aprīlī, konceptuāli atbalstīja rosinātās izmaiņas Iesniegumu...
Lasīt tālākValsts kontrole: Ostu attīstības fondā no 2019. līdz 2023. gadam vismaz 161 770 EUR izmantoti neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski
Valsts kontrole lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski. Lielākā daļa...
Lasīt tālākLatvijas Restorānu biedrība aicina samazināt svētku dienu skaitu Latvijā
Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir vērsusies pie Latvijas Republikas Saeimas frakcijām un atbildīgajām komisijām, aicinot pārskatīt un samazināt valstī noteikto svētku dienu skaitu. Biedrība...
Lasīt tālākNeplānota Zviedrijas-Lietuvas elektrokabeļa pārtraukuma dēļ cenas biržā ir svārstīgas
Sestdien, 29. martā, neplānoti tika pārtraukta Lietuvas-Zviedrijas elektroenerģijas kabeļa NordBalt darbība. Saskaņā ar sākotnēji publiskoto informāciju pārtraukuma iemesls ir saistīts...
Lasīt tālākRīgas lidosta vasarā piedāvās plašāko galamērķu tīklu Baltijā
Vasaras lidojumu sezonā, kas sāksies šajā nedēļas nogalē līdz ar pāreju uz vasaras laiku, Rīgas lidosta piedāvās plašāko galamērķu klāstu Baltijā – gandrīz simts tiešo lidojumu...
Lasīt tālākBrīvdienās pulkstenis jāpagriež par stundu uz priekšu
Šonedēļ naktī uz svētdienu, 30. martu, pulksten 3 Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku, tāpēc pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālākRīgā sākas āra kafejnīcu sezona
Ceturtdien, 27. martā, Rīgā oficiāli sākas āra kafejnīcu sezona. Šogad āra kafejnīcu darbībai pašvaldībā jau saņemts 251 pieteikums un izsniegtas 138 atļaujas. Ņemot vērā, ka...
Lasīt tālāk“Lidl” apņemas saglabāt nemainīgas cenas vairākiem simtiem produktu
“Lidl” jau atkal apliecina savu apņemšanos klientiem nodrošināt ikdienā nepieciešamos produktus par vislabākajām cenām. Kamēr citi plāno cenu pieaugumu, “Lidl” iestājas par patērētāju...
Lasīt tālākIedzīvotāju vairākums atbalsta vēja enerģijas attīstību Latvijā
Vēja enerģija ir viens no perspektīvākajiem risinājumiem Latvijas enerģētiskajai neatkarībai un klimata neitralitātei, un Latvijas iedzīvotāju vidū kopumā ir vērojams atbalsts tās izmantošanai....
Lasīt tālāk20 gadu laikā spēļu zāļu skaits Latvijā samazinājies par vairāk nekā 70%
Kopš 2005. gada azartspēļu zāļu skaits Latvijā ir sarucis par vairāk nekā 70% – 2005. gadā Latvijā bija 636 zāles, bet 2025. gada martā – 174. Spēļu zāļu skaits turpinās sarukt...
Lasīt tālāk