Šogad pieaugusi Baltijas uzņēmēju gatavība palielināt darbinieku skaitu un atalgojumu
2013. gadā ir pieaugusi Baltijas valstu uzņēmēju gatavība palielināt darbinieku skaitu un viņu atalgojumu, tomēr uzņēmējdarbības attīstību kavē kvalificētu darbinieku trūkums, liecina KPMG Baltijas valstu uzņēmējdarbības vides pētījums Ekonomikas Pulss 2013.
Vismazāk uzņēmēju, kas prognozē atalgojuma kāpumu ir Latvijā (59%), savukārt visplašākais atalgojuma kāpums ir gaidāms Igaunijā, kur algas palielināšanas iespēju apsver 76% uzņēmumu, bet Lietuvā algu saviem darbiniekiem šogad iecerējis palielināt 71% uzņēmēju. Tas ir būtisks kāpums salīdzinājumā ar aizvadīto gadu, kad algas palielinājumu Latvijā prognozēja – 30%, Igaunijā – 57%, bet Lietuvā – 40% uzņēmēju. Pie tam, ja pērn 21% respondentu Latvijā paredzēja, ka algas tiks samazinātas, tad šogad aptaujas rezultāti liecina, ka nodomu samazināt algas praktiski nav.
Latvijā un Igaunijā 2013. gadā darbinieku skaitu plāno palielināt 36% uzņēmumu, savukārt Lietuvā vairāk nekā puse – 53%. Lai arī Lietuvas uzņēmēji jau trešo gadu pēc kārtas ir visoptimistiskākie no visām trīs Baltijas valstīm attiecībā uz jaunu darbinieku pieņemšanu, tomēr vienlaikus viņi plāno vairāk samazināt darbinieku skaitu (14%) nekā uzņēmēji Latvijā (13%) un Igaunijā (10%). 2012. gadā Latvijā darbinieku skaitu palielināt plānoja 38%, Lietuvā – 39%, bet Igaunijā – 35% uzņēmēju.
Pētījums liecina, ka Lietuvas uzņēmēji visvairāk ir gatavi dalīties uzņēmuma veiksmē ar saviem darbiniekiem – 36% respondentu Lietuvā norāda, ka vissvarīgākais atalgojuma pieauguma faktors ir uzņēmuma finanšu rezultātu uzlabošanās. Savukārt Igaunijā un Latvijā tā domā tikai 21% uzņēmēju. Latvijas uzņēmējiem svarīgākais faktors algas palielinājumam ir darbinieku produktivitātes pieaugums – tā domā 27% uzņēmēju Latvijā, 30% Lietuvā un 17% Igaunijā. Igaunijas uzņēmēji par galveno virzītājspēku algu palielināšanai uzskata kvalificēta personāla trūkumu (26%) un darbinieku spiedienu (22%).
Uzņēmēji joprojām saskaras ar kvalificētu darbinieku trūkumu. Latvijā tikai 7% uzņēmēju norāda, ka ir salīdzinoši viegli atrast darbiniekus un uz darba piedāvājumiem saņem vairākus daudzsološus pieteikumus. 57% Latvijas uzņēmēju atzīst, ka saņem lielu pieteikumu skaitu, tomēr konkrētajam amatam ir piemēroti tikai daži no kandidātiem. 28% respondentu norāda, ka kvalificēta darbaspēka atrašana vietējā tirgū ir pieaugoša problēma, tomēr ir iespējams piesaistīt mazāk kvalificētus darbiniekus. 8% uzņēmēju atzīst, ka viņiem darbiniekus ir grūti atrast jebkurā amatā.
Ekonomikas Pulss 2013 ir ikgadējs KPMG Baltijas valstu uzņēmējdarbības vides pētījums. Šogad tajā piedalījās gandrīz 300 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu īpašnieki un vadības pārstāvji.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk