Sabiedrība jau kopš decembra seko līdzi nesaprotamajiem notikumiem Kultūras ministrijā (KM), kas sākās no šķietama nieka – no konkursa uz Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktora amatu. Visnotaļ formālais pasākums izvērtās par skandālu. Andrejs Žagars tika atmaskots un pasludināts par nemākulīgu saimnieku. Par nesekošanu līdzi operas finanšu situācijai, kas LNO teju vai it kā novedusi līdz maksātnespējai, disciplinārlieta tika ierosināta pret KM valsts sekretāri Solvitu Zvidriņu.

Pagāja dažas dienas, un tikpat neizprotami Žagara frontē viss apgriezās ar kājām gaisā – ar viņu tika noslēgts jauns darba līgums, bet par LNO parādiem vai Žagara kunga saimniekošanas metodēm neviens vairs neuztraucas. Savu viedokli Neatkarīgajā ir pauduši visi, kam vien bijis ko bilst par LNO un KM notiekošo. Visi, izņemot Solvitu Zvidriņu. Pirmais jautājums, protams, par LNO direktora konkursu.

– Ka būs konkurss, to paziņoja bijusī kultūras ministre Sarmīte Ēlerte jau septembrī, tad, kad tika runāts par operas finanšu lietām. Gan komisija, gan eksperti vērtēja Andreju Žagaru visā viņa darbības laikā, nevis pēdējos divos krīzes gados. Nekur jau nav tāda noteikuma, ka būtu jāvērtē tikai darbības pēdējais gads. Komisija vērtēja Žagara ieguldījumu, to, kur opera atrodas Eiropas un pasaules līmenī. No sākuma Žagars bija klasisks operas direktors, bet viņš ir attīstījis sevi kā režisors. Esam vērtējuši šo situāciju un, pieaicinot ekspertus, lēmuši, kas ir jādara Žagaram tad, kad viņš ar režiju nodarbojas te – Latvijā: ir jāņem bezalgas atvaļinājums, ir noteikti ierobežojumu griesti honorāra saņemšanai, lai novērstu iespējamu interešu konfliktu atbilstoši likuma prasībām.

– Kas iesāka šos no malas nesaprotamos par un pret?

– Manā skatījumā iniciators bija Ints Dālderis. Viņš piedalījās komisijā vērtēšanā. Visi eksperti sniedza savu vērtējumu, nav problēma tos apskatīt, ministrijā šie dokumenti ir pieejami, izņemot vienu, kurš uzskatīja, ka ir jānostājas pret – Ints Dālderis.

– Varbūt ir vainīga kāda līdz tam slēpta, bet tad pēkšņi dienasgaismā nākusi informācija par LNO finanšu stāvokli, kā to apgalvoja kultūras ministre Žaneta JaunzemeGrende?

– Es pati informēju konkursa komisiju par to, ka operas finanšu situācija 2011. gadā ir uzlabojusies, bet ka gada laikā nevar vienlaikus nodrošināt kārtējos maksājumus un nosegt visus parādus, kas izveidojušies 2010. gadā. Kad pēc ilgāka pārtraukuma atgriezos darbā ministrijā 2011. gada februārī pēc bērna kopšanas atvaļinājuma (no 2009. gada oktobra līdz 2011. gada februārim), saņēmu pārskatu par operas darbu un uzdevu ministrijas audita nodaļai veikt pārbaudi operā. 30. jūnijā tika apstiprināts audita ziņojums. To parakstīja gan Andrejs Žagars, gan KM audita daļas vadītāja. Ziņojumā ir dots uzdevums turpmāk operai katru mēnesi iesniegt operatīvo bilanci, kas veidota pēc saimnieciskās darbības rezultātiem un finanšu plūsmas. Visas audita ziņojumā pieprasītās atskaites katru mēnesi arī tika iesniegtas. Tajās ir konkrēti redzams, kas katru mēnesi veikts situācijas uzlabošanai. Opera regulāri iesniedza operatīvo bilanci un naudas plūsmas pārskatu, bet ministrijas darbinieki sekoja līdzi notiekošajam (rāda vairāku dokumentu kopijas).

Ministrija piešķīra papildus 100 000 latu Dievu mijkrēšļa iestudējumam, jo Vāgnera operas – tā ir tāda īpaša lieta, ko tūristi brauc baudīt pa visu pasauli. Ir jāsaprot, ka mūsu skatītāji ir tikai daļa no Vāgnera iestudējumu apmeklētājiem, bet šī daļa nevar dot tik lielu pienesumu, lai no tā varētu nopelnīt. 100 000 latu tika piešķirti ar mērķi likt operai strādāt, nevis kā tas notika iepriekš, kad operai tika dota nauda nodokļu parādu nomaksai. Kamēr kultūras ministre bija Sarmīte Ēlerte, mēs KM kopīgi strādājām, lai opera neradītu jaunus parādus un darbotos veiksmīgāk nekā 2010. gadā.

– Ja ir tā, kā stāstāt, tad nesaprotu, kur te vispār ir iemesls disciplinārlietai vai satraucošiem jauniem faktiem par operas parādiem.

– Tas, uz kā pamata šī disciplinārlieta tika ierosināta – kultūras ministre Žaneta JaunzemeGrende pieprasīja LNO kreditoru sarakstu. Bet kreditoru saraksts, ja tas izrauts no kopējā konteksta, automātiski gan nenozīmē, ka būtu kritiska situācija. Jāskatās taču viss kopā! Arī grafiks, kuros datumos kādi parādi tiek atmaksāti. Nevar taču paskatīties uz kreditoru sarakstu un teikt, ka operā ir radies kāds mistisks iztrūkums. Vienkārši skaidrojot, iztrūkumu var atklāt tad, ja esi aizgājis veikt revīziju un redzi, ka dabā ir viens, bet pēc grāmatvedības papīriem kaut kas cits. Iztrūkums ir tad, kad kasē nav naudas, kurai tur būtu jābūt. Kreditoru saistības ir normāls saimnieciskās darbības cikls. Tas, par ko jācīnās – nedrīkst pieļaut saistību palielinājumu.

Lietu ierosināja par to, ka neesot veikta pietiekama uzraudzība. Ministrei ziņoju, lai sevi aizstāvētu, man ir nepieciešama visa attiecīgā dokumentācija. Sarakste ar operu, kas KM attiecīgajās nodaļās ir, man nav iedota vēl līdz šodienai (19. janvārim), tā ir vairāk nekā uz simt lapām! Ministre atbildēja, ka izveidos vēl vienu neatkarīgu komisiju, kas vērtēs situāciju operā un pie viena arī manu lietu. Šī komisija tika radīta 29. decembrī, kad arī Andrejs Žagars neko nezināja par savu nākotni operā. Te man ir šīs komisijas lēmums. (Rāda.) Tajā tiek runāts tieši tas pats, kas tika konstatēts auditā, kuru apstiprināju 30. jūnijā. Problēma operā ir radusies 2010. gadā, kad izveidojies 310 000 liels nodokļu parāds. Operas uzraudzību tajā laikā veica ne jau Solvita Zvidriņa, bet gan kultūras ministrs Ints Dālderis un Uldis Lielpēters, kurš šobrīd pilda valsts sekretāra pienākumus. Ļoti interesanti ir tas, ka Ints Dālderis ir ministres Žanetas JaunzemesGrendes padomnieks, Ints Dālderis piedalās Andreja Žagara vērtēšanā, pasakot, ka Žagars neder, Ints Dālderis piedalās LNO finanšu vērtēšanā, zinot, ka 2010. gads ir viņa atbildība.

Tad, lūk, arī šī te neatkarīgā komisija ir atzinusi, ka kopš 2011. gada jūlija opera ir sniegusi savus ziņojumus un darbojusies saskaņoti ar KM. LNO tika skaidri pateikts, ka papildus naudas nebūs un uz to nav ko cerēt. Tas, ko mēs konstatējām operas auditā – 3,7 miljoni operai pietiek tikai štata darbinieku – mākslinieku un administratīvā personāla uzturēšanai minimālā līmenī. Nauda ir vajadzīga mākslinieciskās kvalitātes saglabāšanai. Tam nepieciešams pelnīt, strādāt ar sponsoriem.

2011. gadā drīzāk bija situācija, kad naudu vēl varēja noņemt. Strādājām, lai pierādītu valdībai, ka aprīļa budžeta grozījumos kultūrai vairāk neko nedrīkst samazināt. Atcerieties, toreiz streikoja mākslas augstskolu studenti – atradām kompromisu, lai saglābtu arī tās un noturētu kultūru tajā finansējumu līmenī, nesamazinot to vēl vairāk. Kapitālsabiedrībām tika pateikts, ka ir jāstrādā, lai būtu peļņa, lai neveidotos parādi.

Tikai 30. decembra paziņojumā ministre Žaneta JaunzemeGrende beidzot informēja sabiedrību un arī Andreju Žagaru, ka viņš tiek virzīts un atbalstīts, jo pirms tam jau viņa nebija Žagaru informējusi, kas galu galā notiek. Komisija viņa kandidatūru bija apstiprinājusi, un pēc konkursa ir jāpasaka – vai nu jā, vai – nē. Nevar būt tāds mistiskais stāvoklis vai pagaidu valdība. Jāsaka, paldies dievam, operas darbinieki bija mobilizējušies un godprātīgi veica savu darbu, jo, atvainojiet, nedrīkst ļaut divas dienas tādai lielai institūcijai dzīvot bez paraksta tiesībām, jo nav neviena, kas drīkstētu parakstīt dokumentus un maksājumus. Iedomājieties, nemitīgi ienāk rēķini, kurus ir plānots samaksāt, nauda par biļetēm, kuru arī nedrīkst pārskaitīt. Šobrīd šķiet, ka gada beigu situācija LNO tika izveidota ar mērķi pasliktināt situāciju.

– Tas tiešām neizskatījās saprātīgi, bet atgriezīsimies pie disciplinārlietas.

– Ja runājam par manu disciplinārlietu, tas, kas tika apgalvots, ka operai draudot maksātnespēja un es neesot veikusi pietiekamu uzraudzību, šīs neatkarīgās komisijas ziņojumā neparādās. Zinot, ka lieta nav ierosināta atbilstoši likuma prasībām, 27. decembrī nosūtīju ministrei iesniegumu ar lūgumu izsniegt man nepieciešamo dokumentu apliecinātās kopijas, lai es varētu atbilstoši likumam pierādīt to, ka neesmu kaut ko izgudrojusi pati, bet ka lietvedībā ir visi dokumenti, kas apliecina, ka ar operu ir strādāts, ka tika uzraudzīta finansiālā situācija. Atbilstoši likumdošanai disciplinārlietas ierosināšanas gadījumā par jautājumiem, par kuriem tiek ierosināta lieta – tiek prasīts paskaidrojums. Tā kā man šo paskaidrojumu neviens vēl nav prasījis, es cenšos savlaicīgi

sagatavoties.

Līdz šodienas (19. janvāra) rītam neesmu saņēmusi absolūti neko. Tas, ko es zinu – ir saņemta informācija no divām ministrijām (Tieslietu un Finanšu) nominēt savus pārstāvjus komisijai, jo

30. decembrī Ministru prezidents atrakstījis vēstuli, ka Žaneta JaunzemeGrende vienpersoniski nedrīkst izskatīt manu lietu. Rēķiniet – 30. decembrī šī vēstule ir iereģistrēta Kultūras ministrijā, bet 19. janvārī joprojām nav nekādas informācijas, paskaidrojumi nav prasīti, dokumenti nav iedoti, un mēnesis, kura laikā disciplinārlieta ir jāizskata, tūlīt beidzas!

Tas, ko ministre pateikusi publiski, apliecina, ka disciplinārlietas īstais iemesls jau nav opera, jo dokumenti apliecinās, ka uzraudzība tika veikta. Ir jau vēl citi iemesli, kāpēc vajag atstādināt mani no amata, jo tad jau var šeptēt ar ministrijas budžetu, ar pārējām lietām. Intervijā Neatkarīgajā viņa to arī pasaka – Zvidriņa kā valsts sekretāre vienkārši neder, jo neļauj darīt to, ko ministre grib.

– Kāds tad ir reālais iemesls?

– Reālais iemesls ir vairāk saistīts ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), bet ne tikai. Tāpēc sagatavoju savu redzējumu un iesniedzu Ministru prezidentam, ka patiesie iemesli ir pavisam citi, ka šajā gadījumā KM notiek likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā neievērošana. Arī ministram tas ir jāievēro, jo likums attiecas ne tikai uz ierēdņiem, bet uz visiem, kas valsts pārvaldē ir iesaistīti. Tas attiecas arī uz Žanetas JaunzemesGrendes vīra piesaistīšanu kā ekspertu, es te runāju par plašsaziņas līdzekļos izskanējušo apdrošināšanas lietu. Ministre pati ir strādājusi firmā Marsh, bijusi priekšsēdētāja, tur joprojām darbojas viņas vīrs. Nedrīkst uzspiest KM šīs firmas brokera pakalpojumus, pārtraucot iepirkumus, kur ir izvēlēti citi brokeri, atbilstoši iepirkuma likumam.

Paziņojums, ar ko Žaneta JaunzemeGrende nāca klajā pēc Nacionālās apvienības sēdes par to, ka valsts pārvalde, tai skaitā KM, nav pareizi veikusi iepirkumus vairāku gadu garumā – ka vispirms ir jāizvēlas brokeris, un tad šis brokeris atved apdrošinātāju, ir pretrunā ar iepirkuma likumu. 2008. gadā Iepirkuma uzraudzības birojs izskatīja kādu sūdzību, toreiz skaidrā tekstā tika pateikts – valsts pārvalde nevar pirkt pakalpojumu ar starpnieka palīdzību. Ir jāpērk tiešā veidā, un likums tā nosaka. Tas nozīmē, ka var taisīt atsevišķu iepirkumu par brokeri kā pakalpojumu, bet vienalga par apdrošināšanu ir jātaisa cits iepirkums. KM apstiprināja komisiju, veicām aptauju līdz 3000 latu, aptaujājot vairākus pretendentus, kas ir gatavi piedalīties dokumenta sagatavošanā un pieteikumu izvērtēšanā. No pretendentu klāsta tika izvēlēts Unibroker. Konkursa nolikumā ierakstīts, KM izvēlas ekspertu, kas mums palīdzēs izvērtēt visus apdrošinātāju piedāvājumus, bet viņš ir tikai eksperts, un KM apmaksā tikai šo eksperta pakalpojumu. Apdrošinātājiem ar šo ekspertu brokeri nav nekāda sakara. Viss ir izdarīts atbilstoši likumam. Tagad pasaka, ka viss ir jāpārtrauc, ka jāņem cits brokeris un jātaisa jauns iepirkums pretrunā likumam. Nu atvainojiet, tā nedrīkst rīkoties! To arī ministrei pateicu.

Uldis Lielpēters atnāca pie manis un teica, ir ministres uzdevums, mums jātiekas. Viņš nenosauca eksperta uzvārdu, bet teica vārdu Ants, Ants Grende, tātad. Es pateicu, ka tādā sapulcē nepiedalīšos, jo viss ir izdarīts likumīgi. Bet sanāksme notika, Uldis Lielpēters paaicināja darbiniekus, noklausījās un turpināja domāt, kā šo iepirkumu apturēt.

– Kas ir ar LNB?

– Pašā sākumā (kad Žaneta JaunzemeGrende stājās amatā) KM notika iepazīšanās sapulce. Ministre teica, ka ievākusi informāciju par mani un iepriekšējo biroja vadītāju Vitu Cīruli. Esot ļoti labas atsauksmes. Par mani esot tikai viena slikta atsauksme – no būvniekiem. Atbildēju – paldies par labajiem vārdiem, bet attiecībā par būvniekiem – savu attieksmi nemainīšu. Ja līgums saka – indeksācija ir jāievēro, tā ir jāievēro. Līguma nosacījumus nemainīšu tikmēr, kamēr Ministru kabinetā nepateiks, ka tas ir jādara. Žaneta JaunzemeGrende ministrijas darbiniekiem publiski paziņoja, ka viņai ir draudzīgas attiecības ar Māri Saukānu (Nacionālās būvkompāniju apvienības, kas veic LNB celtniecību, pārstāvis), tāpēc viņa atturēsies no lēmumu pieņemšanas bibliotēkas būvniecības jautājumos.

Par to, kas reāli notika darba sanāksmēs pēc tam, iesniedzu materiālus arī KNAB. Ierēdniecība no 2011. gada 26. oktobra ir veikusi pilnīgi visu, lai būvnieks veiktu līgumā paredzēto indeksāciju. Līdz tam viņi ļoti godprātīgi šo līguma punktu pildīja. KM sūtīja būvinženieriem aprēķinus, kopīgi ar būvinženieri tika sarēķinātas summas. Sanāksmes, kurās tika atgādināts, ka tas jādara, novembrī noritēja vairākkārt, bet ļoti zīmīgi, ka brīdī, kad nebiju vairākas dienas darbā (darba nespējas lapa) 25. novembrī pienāk būvnieku vēstule, kurā viņi lūdz ministri Žanetu JaunzemiGrendi nepiemērot indeksāciju. Interesanti, ka jau nākamajā darba dienā, pirmdien, 28. novembrī, tiek izsūtīta atbildes vēstule – jā mēs esam gatavi diskutēt. Valsts iestādēs tik nopietnā jautājumā parasti gan tik ātri nekas nenotiek, jo vispirms jau ir jāizpēta, ko atbildēt. Vēstuli parakstīja Uldis Lielpēters.

Atgriežoties darbā, es uzzināju, ka šāda vēstule ir izsūtīta no KM, kaut gan KM juridiskā nodaļa brīdināja Uldi Lielpēteru, ka vēstule ir pretlikumīga un ka to nedrīkst parakstīt. 2. novembrī nosūtīju būvniekiem vēstuli, ka indeksācija ir jāpiemēro. Paralēli informējām LNB uzraudzības padomi, ka indeksācija nav veikta. Tad sekoja vēl virkne vēstuļu.

23. decembrī nosūtījām vēstuli būvuzraugam Hill International. 29. decembrī saņēmām aprēķinu par 1,6 miljoniem latu. Cik zinu, būvnieks tos joprojām nav samaksājis. Tas nozīmē, ka būvnieks ir valstij parādā 1,6 miljonus latu. Pēc līguma mums šī summa būtu jāietur par nākamajiem darbiem, kas veikti decembrī un janvārī, ja vien netiek izdarīti labojumi līgumā. Bet līgumā šie labojumi var tikt izdarīti ļoti vienkārši. Līguma grozījumus paraksta valsts sekretārs. Tas nozīmē, ja ir pareizais valsts sekretārs, kurš ir gatavs nostāties pret valsti un valstij nodarīt zaudējumus.

Šobrīd tas tā arī izskatās. Ja runājam par šiem 1,6 miljoniem, vajag tikai izdarīt izmaiņas punktā 13.8. un parakstīt valsts sekretāram, kas izpilda ministres uzdevumu – nav nekādu problēmu. Manā skatījumā to nedrīkst pieļaut. Ierēdniecība ir izdarījusi pilnīgi visu, kas ir tās spēkos (rāda protokolu kopijas), lai būvniecības indeksācijas atcelšana netiktu pieļauta, bet visu laiku pret to ir jāatsitas, tad ir loģisks jautājums – kas par to ir politiski vienojušies?

– Vai savulaik šī indeksācijas esamība netika pasniegta kā liels valdības sasniegums, lūk, tā varēšot ietaupīt kaudzi naudas uz bibliotēkas celtniecības rēķina un tur nenotikšot nekādas mahinācijas?

– Jā! Gan Jaunie 3 brāļi, gan pēc tam KM rūpīgi sekoja, lai līguma nosacījumos iekļautā indeksācijas formula tiktu ievērota. Līguma projektu toreiz taču vērtēja Ministru kabinetā. Indeksācija bija viens no obligātajiem līguma slēgšanas noteikumiem. Mēs kā valsts institūcija strādājam valsts labā. Tas nav privātais bizness, kur tu rīkojies ar līdzekļiem, kā šķiet labāk. Valsti tomēr nevada kā uzņēmumu! Toreiz bija vairāki pretendenti, Merks piedāvāja zemāku cenu, bet konkursā izvēlējās Nacionālo būvkompāniju apvienību, kura nosauca aptuveno cenu, bet piedāvāja iestrādāt šo te formulu, kas atspoguļo reālos tirgus nosacījumus. Šobrīd no tā atteikties nav nekāda pamata. Mans pienākums bija celt trauksmi.

– Par jums apgalvo, ka esat Demakovas cilvēks. Varbūt jums laiks doties prom no Kultūras ministrijas?

– Cik man zināms, Latvijā dzimtbūšana no jauna taču nav ieviesta? Ja jau grib mani kādam piekabināt, tad es gribētu palūgt, lai mani pieraksta Valdim Dombrovskim. 2003. gadā, kad viņš bija finanšu ministrs, es Finanšu ministrijā Jaunā laika valdībai veidoju valsts budžetu, jo biju Budžeta departamenta direktore.

– Kāds, jūsuprāt, būs risinājums šim konfliktam?

– Loģisks, objektīvs risinājums būtu – lieta ir ierosināta nepamatoti un mani jāatjauno amatā. Turklāt administratīvā procesa likums nosaka, ka amatpersona, par kuras objektivitāti var pastāvēt pamatotas šaubas, nepiedalās lēmuma pieņemšanā. Manuprāt, tas nozīmē, ka ministrei, kas publiski izteikusi tik daudz subjektīva par mani, sevi jāatstata no manas lietas izmeklēšanas.

Uz tiesu es došos arī tad, ja lēmums disciplinārlietā būs man labvēlīgs. Tādā gadījumā sniegšu prasību par goda un cieņas aizskaršanu.