• Tweet

Lai gan saskaņā ar rezultātiem 90% no vairāk nekā diviem miljoniem kataloniešu nobalsojuši par neatkarību, Spānijas Konstitucionālā tiesa oficiāli atzinusi Katalonijas neatkarības referendumu par pretlikumīgu. Gan šis, gan pirmdien Spānijas Nacionālās tiesas pieņemtais lēmums apcietināt divus ietekmīgus Katalonijas neatkarības atbalstītāju līderus ir saniknojis kataloniešus.

Šis lēmums izraisījis neapmierinātību kataloņu vidū un sevi dēvē kā ieslodzītos demokrātiskā valstī.

“Šīs ir kārtējās Spānijas represijas pret Kataloniju. Prezidents Pudždemons aicināja uz dialogu. Pirmais, ko Spānija šajā situācijā izdara, aizsūta divus politiķus uz cietumu. Es domāju, ka tagad, 21. gadsimtā, it kā demokrātiskā valstī, ir smaga situācija – divi politieslodzītie,” saka vietējais strādnieks Denijs Pahelo.

Apcietinātie ir Katalonijas neatkarību atbalstošās nevalstiskās organizācijas “Katalāņu nacionālā sapulce” līderis Hordi Sančess un organizācijas “Omnium Cultural” līderis Hordi Kuišars. Abu apcietināto politiķu vadītās organizācijas aicinājušas kataloņus protestēt pret notiekošo.

Šobrīd notiek asi protesti, pieprasot abu ieslodzīto atbrīvošanu, taču Spānijas prokuratūra paziņojusi, ka izmeklēs 20. septembrī notikušo, kad protestētāju pūlis bloķēja civilās gvardes virsniekus. Barselonas iedzīvotāji uzskata, ka Spānijas metodes ir terors pret tautu.

“Tas ir valsts terors demokrātiskā sistēmā. Mēs nevaram pieļaut, ka centrālā valdība ļaunprātīgi izmanto varu. Valdība un tiesu sistēma šajā valstī ir cieši saistīta, abas maskējas. Tās ir manas domas par mūsu kolēģu apcietināšanu,” norāda pensionārs, bijušais autobūves rūpnīcas strādnieks Fransisko Havjers Ernandess.

Protestos Barselonā piedalās ne tikai strādnieki, bet arī studenti. Tiek ziņots, ka vienā no galvenajām Barselonas universitātēm vairāk nekā 500 studentu pametuši nodarbības, lai izteiktu savu neapmierinātību ar politisko situāciju.

Jau ziņots, ka, izskanot Spānijas valdības noteiktajam termiņam, Katalonijas valdības vadītājs Karless Pudždemons vēl joprojām neskaidri izsakās par teritorijas neatkarību, un aicina Spānijas centrālo valdību uz divu mēnešu sarunu periodu.

Ņemot vērā Spānijas pozīciju šajā jautājumā, norādot uz referenduma nelikumību, dialogs līdz šim nav uzsākts.

Spānijas valdība un tiesas 1.oktobra Katalonijas neatkarības referendumu uzskata par nelikumīgu. Balsojuma dienu aizēnoja vardarbīgas ainas, Spānijas policijai cenšoties konfiscēt vēlēšanu urnas un vēršoties pret cilvēkiem, kas mēģināja nobalsot. Saskaņā ar rezultātiem 90% no vairāk nekā diviem miljoniem nobalsojušo atbalstīja neatkarību. Bet referendumā piedalījās mazāk nekā puse balsstiesīgo – liela daļa kataloniešu, kas noraida atdalīšanos no Spānijas, referendumu boikotēja.

Foto: Raphael Tsavkko Garcia/https://www.flickr.com/photos/48788736@N03/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/