Spānijas karaliene Sofija noraida Elizabetes II ielūgumu
Spānijas karaliene Sofija neieradīsies uz svinīgajām pusdienām, kas Vindzoras pilī šodien tiek rīkotas par godu Lielbritānijas karalienes Elizabetes II Dimanta jubilejai. Šis demaršs saistīts ar to, ka pēdējo nedēļu laikā pasliktinājušās Spānijas un Lielbritānijas attiecības, abu valstu politiķiem apmainoties asiem paziņojumiem par Gibraltāra nākotni.
Spānijas pacietībai punktu pielikusi Veseksas hercoga un hercogienes nākammēnes ieplānotā vizīte Gibraltārā.
«Valdība nav precizējusi nekādus iemeslus, tikai norādījusi, ka pašreizējos apstākļos karalienei Sofijai nevajadzētu pieņemt ielūgumu. Ja valdība nolēmusi, ka šis ceļojums ir nevēlams, mums tas jāņem vērā,» sarunā ar britu laikrakstu Daily Telegraph sacījis Spānijas karaļnama pārstāvis Karloss Zamora. Spāņu mediji norāda, ka izveidojusies nepatīkama situācija, jo par vizītes atcelšanu paziņots mazāk nekā 48 stundas pirms svinīgajām pusdienām. Iepriekš Spānijas Ārlietu ministrijas pārstāvji bija izteikušies – tā kā vizīte ir privāta, viņi neredzot nekādus šķēršļus, kādēļ karaliene Sofija nevarētu apmeklēt Londonu. Jo vairāk tādēļ, ka citu iemeslu dēļ no šīs vizītes jau bijis spiests atteikties karalis Huans Karloss, kurš joprojām nav īsti atlabis pēc neveiksmīgā kritiena, kuru piedzīvoja ziloņu medībās Botsvānā.
Laikraksts El Pais vakar uzsvēris, ka ielūguma noraidīšana ir saistīta ar Elizabetes II jaunākā dēla prinča Edvarda un viņa laulātās draudzenes iecerēto viesošanos Gibraltārā no 11. līdz 13. jūnijam. Spānija iepriekš, izmantojot diplomātiskus kanālus, paudusi savu neapmierinātību ar šo vizīti, jo Tautas partijas vadītā valdība par vienu no saviem mērķiem izvirzījusi Spānijas suverenitātes atgūšanu pār Gibraltāru. Šā gada sākumā pašreizējais Spānijas ārlietu ministrs Hosē Manuels GarsijaMargaljo, atbildot uz toreizējo Eiroparlamenta kolēģu apsveikumiem ar iecelšanu amatā, pielēca kājās uz iesaucās: «Gibraltārs! Spānija!» Savukārt Spānijas valdības vadītājs Mariano Rahojs jautājumu par Gibraltāra atgūšanu nesekmīgi izvirzījis sarunās ar Lielbritānijas premjeru Deividu Kameronu. Spānijas konservatīvā valdība arī pārtraukusi sarunas par trīspusējo sadarbību, tā vietā mudinot britus uz divpusējām sarunām par Gibraltāra nākotni. Jāpiebilst, ka pēdējo dienu laikā notikuši arī vairāki incidenti, kad Gibraltāra teritoriālajos ūdeņos aizturēti spāņu zvejnieki, tāpat Madrides neapmierinātību izraisījis fakts, ka Lielbritānijas karalienes Dimanta jubilejas svinībās aktīvi piedalās Gibraltārā dislocētā britu armijas pulka orķestris.
AFP atgādina, ka Lielbritānijas pārvaldībā Gibraltārs nokļuva 1713. gadā saskaņā ar Utrehtas miera līgumu. Lielbritānijas valdība daudzkārt noraidījusi Spānijas pretenzijas uz šo zemes ragu, pēdējā laikā atsaucoties uz 2002. gada referendumu, kurā 98% no 29 000 Gibraltāra iedzīvotāju nobalsoja par palikšanu Lielbritānijas jurisdikcijā. Kaut gan karaliene Sofija ir attāla Elizabetes II radiniece, spāņu karaļpāris 1981. gadā bija spiests ignorēt arī ielūgumu uz prinča Čārlza un lēdijas Diānas kāzām pēc tam, kad spāņu medijos tika publicēta informācija, ka jaunlaulātie savu medusmēnesi pavadīs tieši Gibraltārā.
Avots: nra.lv /Māris Krūmiņš
Vēl par tēmu:
Ašeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...
Lasīt tālākSagatavots kārtējais aizsardzības nozares dronu sūtījums Ukrainas atbalstam
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākLembergs par atentātu pret Trampu: Kā slepkava varēja nokļūt tik tuvu?
Jauns vīrietis ar šaujamieroci atklājis uguni uz bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšvēlēšanu mītiņā netālu no Batleras, Pensilvānijā. Tramps uzbrukuma laikā tika ievainots ausī....
Lasīt tālākIgaunijā sāk būvēt lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā
Šonedēļ Igaunijā, Kīsā, uzņēmums Baltic Storage Platform sāka 330 kV apakšstacijas būvdarbus. Mērķis – izveidot lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā. Baltic Storage...
Lasīt tālākPabriks: Krievija eskalē spriedzi, spekulējot ar Rietumu bailēm
Vairākas pazīmes liecina, ka Krievijas plānos ir pastāvīga eskalācija un spriedzes kāpināšana, vienlaikus gatavojoties ilglaicīgai karadarbībai un ilglaicīgai spriedzei ar rietumu valstīm....
Lasīt tālākVēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālākSprūds: Krievija ir izaicinājumu priekšā
Krieviju un tās brutalitāti nevar novērtēt par zemu, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Viņš atzina, ka situācija...
Lasīt tālāk