Speciālisti paredz, ka eirozonas ekonomika 2015. gadā pieaugs straujāk nekā šogad
Jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) Eirozonas ekonomikas apskats Eurozone Economic Forecast atklāj, ka, lai arī šī gada pēdējo mēnešu rādītāji ir bijuši vājāki par šī gada pirmo trīs ceturkšņu rezultātiem, nākamgad Eirozonas ekonomika augs nedaudz straujāk, IKP pieaugumam sasniedzot 1.3%, pretēji 0.8% šogad. Laikā no 2016. – 2018. gadam Eirozonas izaugsmei būtu jāpaātrinās līdz 1.7% gadā.
Kā uzskata EY ekonomisti, būtiskāko atbalstu Eirozonas ekonomika radīs iekšējā tirgū, kur mājsaimniecības iegūs no krītošām enerģijas cenām, kas, attiecīgi, stiprinās mājsaimniecību patēriņu, kam vajadzētu augt par 1.3% nākamgad, pretēji vien 0.8% pieaugumam šogad. EY pētnieki norāda, ka daudzu Eirozonas valstu iedzīvotāji saņem negaidītu, būtisku izdevumu ietaupījumu uz enerģijas, it īpaši degvielas, cenas krituma rēķina, ņemot vērā, ka naftas cena nokritusies līdz aptuveni 85 ASV dolāru par bareli līmenim pēc tam, kad tā turējās virs 100 ASV dolāru robežas gandrīz četrus gadus (15 ceturkšņus pēc kārtas).
Eirozonas ekonomikas izaugsmi nākamgad stiprinās arī lielāks eksporta pieprasījums Lielbritānijā un ASV, kas pēc krīzes atgūstas straujāk. Nākamgad Eirozonas eksporta izaugsmei būtu jāpārsniedz 3% robeža, bet gadu vēlāk 4% līmeni. Eksporta izaugsme pie tam sekos pat neskatoties uz zemāku pieprasījumu straujas attīstības valstīs, norāda EY eksperti.
“Tuvāko gadu laikā Eirozona iegūs zināmu izaugsmes stabilitāti pēc ieilgušajiem pēckrīzes gadiem. Taču jāņem vērā, ka Eirozonas spējas pārciest vēl kādu krīzi vai absorbēt ārējus šokus tuvāko gadu laikā var būt teju izsmeltas, jo Eirozonas arsenālā sāk trūkt efektīvu līdzekļu ekonomikas stimulēšanai. Proti, septiņām Eirozonas valstīm valsts parāds jau ir virs 90% no IKP, bet piecām tas pārsniedz 100%, kas ierobežo fiskālās politikas iespējas. Tāpat arī finansēšanas likmes vairs nav kur būtiski samazināt, kas nozīmē, ka jaunas krīzes gadījumā, Eiropas Centrālai bankai būtu jālieto radošāki risinājumi, piemēram, valstu parādzīmju uzpirkšanas programmas,” stāsta Guntars Krols, EY partneris Baltijā.
EY apskats paredz, ka, lielā mērā pateicoties Eiro vērtības samazinājumam, būs izdevies novērst arī deflācijas draudus un inflācijas līmenis pēc tikai 0.5% šogad augs līdz 0.9% nākamgad un 1.4% 2016. gadā. EY neparedz Eiro vērtības izaugsmi tuvākajos gados un uzskata, ka 2017. gada sākumā Eiro vērtība būs aptuveni 1.20 ASV dolāri par Eiro, pretēji aptuveni 1.33 līmenim šī gada trešajā kvartālā.
Eirozonas izaugsmes kursu atbalsta arī neliels investīciju līmeņa pieaugums, kur EY pētnieki paredz 1.2% izaugsmi nākamgad, pretēji vien 0.5% šogad. Investīciju pakāpenisko atgūšanos stiprina pārliecība par banku sektoru, kas pavisam nesen izturējis Eiropas Centrālās bankas stresa pārbaudes, kā arī kopējs pieprasījuma vides uzlabojums vienotās valūtas zonā, norāda EY ekonomisti.
Vēl par tēmu:
Valdība atļauj veikt stratēģiskas investīcijas Ukrainas dronu industrijā 10 miljonu eiro apmērā
Otrdien, 4. martā, Ministru kabinets slēgtajā sēdē izskatīja Aizsardzības ministrijas informatīvo ziņojumu par Dronu koalīcijas ietvaros īstenotajām iegādēm Ukrainas bruņoto spēku vajadzībām...
Lasīt tālākLembergs: Tramps sarunās ar Zelenski neko nepareizu nepateica
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ir jāizbeidz un to var panākt tikai ar miera sarunām, uzskata politiķis Aivars Lembergs. Pēc Lemberga teiktā, Latvijas mediji izplata viltus informāciju...
Lasīt tālākMelbārde: ES 16. sankciju pakotne pret Krieviju – turpina graut jau brūkošo Krievijas ekonomiku
Apritot trešajai gadskārtai, kopš Krievija sāka brutālo agresijas karu Ukrainā, 24. februārī Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē ministri apstiprināja ES sankciju pret Krieviju 16. kārtu,...
Lasīt tālākValsts prezidents: Nedrīkst pieļaut situāciju, ka Krievijas agresijas noziegums paliek nesodīts
14. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Minhenes drošības konferences ietvaros tikās ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāru Alēnu Bersē (Alain Berset). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākLembergs: Trampam ASV intereses ir prioritāte, Eiropai nāksies pārkārtoties
Pēc Donalda Trampa atgriešanās ASV prezidenta amatā, Eiropā gaidāmas pārmaiņas, uzskata politiķis Aivars Lembergs. “Apmēram pirms sešiem gadiem tā laika ASV prezidents Donalds Tramps...
Lasīt tālākLatvijas un Lielbritānijas vadītā Dronu koalīcija Ukrainai piegādās 30 000 dronu, no kuriem 12 000 ir Latvijā ražoti droni
Starptautiskās Dronu koalīcijas ietvaros tika noslēgti līgumi par teju 54 miljonu eiro vērtām piegādēm no starptautiskā dronu fonda, lai nodrošinātu Ukrainu ar 30 000 droniem. Divi Latvijas...
Lasīt tālākAšeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...
Lasīt tālākSagatavots kārtējais aizsardzības nozares dronu sūtījums Ukrainas atbalstam
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākLembergs par atentātu pret Trampu: Kā slepkava varēja nokļūt tik tuvu?
Jauns vīrietis ar šaujamieroci atklājis uguni uz bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšvēlēšanu mītiņā netālu no Batleras, Pensilvānijā. Tramps uzbrukuma laikā tika ievainots ausī....
Lasīt tālāk