• Tweet

Laikā, kad pašreizējais tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs sakās uzsācis cīņu ar nodokļu nemaksātājiem, klajā nāk aizvien jauni fakti par paša politiķa līdzdalību viņam personiski ļoti ienesīgās nodokļu apiešanas shēmās.

Klāt nākošā informācija jau atklājusi ministra melus par virkni faktu un likusi viņam mainīt savus sākotnējos skaidrojumus.

Atklātībā nācis SIA Auditorfirma Inspekcija AMJ neatkarīgu revidentu ziņojums, kas sagatavots saistībā ar Štokenbergam netieši daļēji piederošo maksātnespējīgo SIA Varavīksnes nami: šajā uzņēmumā 49% kapitāldaļu pieder SIA Kapitāla virsotne, kurā savukārt 12,5% kapitāldaļu saskaņā ar Lursoft datiem pieder miljonāram un ministram A. Štokenbergam.

Kā norādīts šajā ziņojumā, 2007. gada sākumā divos darījumos Varavīksnes nami par 4,57 miljoniem latu pārdevuši zemesgabalu Zolitūdes ielā 75. Darījums bijis izcili izdevīgs, jo zeme pārdota ar 653% uzcenojumu, kaut gan pircēja – pašlaik jau bankrotējušās SIA VN Zeme – īpašnieku sastāvs bijis identisks Varavīksnes namu dalībniekiem. Tas nozīmē – A. Štokenbergs ar kompanjoniem zemesgabalu par seškārt lielāku cenu faktiski pārdevuši paši sev.

Kā norādīts neatkarīgajā auditoru ziņojumā, šādā veidā Varavīksnes namiem, kas nodarbojās ar nekustamā īpašuma mērķprojektiem, 2007. gadā gan nācās maksāt pievienotās vērtības nodokli (PVN) par no dzīvokļu pārdošanas ieņemtajiem līdzekļiem, bet ne no 4,57 miljoniem latu, kas tika iegūti no zemes (kas atradās zem būves ar šiem dzīvokļiem) pārdošanas pašiem sev, jo saskaņā ar Latvijas likumdošanu PVN no zemes pārdošanas nav jāmaksā.

Līdz ar to jaunuzbūvētajā namā dzīvokļi netika pārdoti kā vienots veselums kopā ar zemes domājamām daļām – dzīvokļus pircēji iegādājās no firmas Varavīksnes nami, un, kā aprēķinājuši auditori, 2007. gadā kompānija tirgojusi dzīvokļus un palīgtelpas (kas ir ar PVN apliekams darījums) ar zaudējumiem vidēji 2% apmērā, bet 2008. gadā dzīvokļa īpašumi tirgoti ar 17% zaudējumiem. Toties zemes domājamās daļas jau pārdotas par iespaidīgām cenām.

Praksē tas izskatījās tā: piemēram, 1981. gadā dzimusī Dace K. 85 kvadrātmetru dzīvokli Zolitūdes ielā 75, kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, 2007. gadā iegādājās par tiem laikiem zemu cenu – aptuveni 680 latiem kvadrātmetrā, taču papildus tam viņai nācās nopirkt vēl arī domājamās daļas no zemesgabala no SIA VN Zeme – vēl par 22,7 tūkstošiem latu.

Faktiski A. Štokenberga uzņēmums rīkojās līdzīgi zemniekam latviešu tautas pasakā, kas zirgu pārdeva par vienu dālderi, gaili – par simtu, taču tikai ar nosacījumu, ja abi tiek pirkti kopā. Pateicoties šai shēmai, valsts 2007. un 2008. gadā PVN maksājumos saskaņā ar auditoru aprēķinu nesaņēma vairāk nekā 358 tūkstošus latu – šāda ir «faktiskā starpība aprēķinātajam PVN, kas būtu bijis jāiemaksā budžetā, ja objekts tiktu realizēts kā vienots, par 2007. un 2008. gadu».

Turklāt šī summa vēl bijusi diezgan neliela, salīdzinot ar iecerēto shēmas kopapjomu. «Kopējo fiskālo efektu, kāds būtu bijis, ja būtu bijuši realizēti visi nekustamie īpašumi un nebūtu iestājusies ekonomiskā krīze», auditori aprēķinājuši 1,23 miljonu latu apmērā. Šīs shēmas pilnīgu īstenošanu izjaucis tikai ekonomiskās krīzes sākums.

«Neveikli mēģinājumi apmuļķot publiku»

Publiskajai informācijai par Varavīksnes namu darījumiem kļūstot aizvien apjomīgākai, A. Štokenbergs sākotnēji paziņoja, ka šāda shēma esot īstenota tikai tāpēc, lai vispār būtu iespējams pārdot dzīvokļus. «Ja zeme netiktu pārdota atsevišķi, tad dzīvokļus varētu pārdot tikai pēc pēdējās no sešām mājām nodošanas ekspluatācijā un nevienu dzīvokli pircēji nevarētu ierakstīt zemesgrāmatā,» apgalvoja tieslietu ministrs.

Taču šis ministra apgalvojums, pēc visa spriežot, izrādījās nepatiess un pretrunā ar Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem, kuri rāda, kā tad patiesībā pārdoti dzīvokļi un zemes domājamās daļas īpašumā Zolitūdes ielā 75. Viens konkrēts piemērs – jau minētā Dace K., kurai pretēji A. Štokenberga pašreizējiem apgalvojumiem nav bijis nekādu problēmu 2007. gada 19. aprīlī par 57 960 latiem iegādāto 85,6 kvadrātmetru dzīvokli uzreiz reģistrēt zemesgrāmatā, kaut zemi viņa oficiāli nebija iegādājusies.

Tāpat nekas netraucēja Dacei K. 2008. gada martā par 5062 latiem iegādāties daļu no neapdzīvojamās telpas šajā pašā daudzdzīvokļu mājā – arī šis darījums viņai tāpat kā citiem mājas iedzīvotājiem fiksēts zemesgrāmatā. Tikai 2008. gada 21. jūlijā Dace K. no A. Štokenberga īpašumā tāpat netieši esošās SIA VN Zeme par 22 750 latiem iegādājusies zemesgabala domājamās daļas. Tas noticis vairāk nekā gadu pēc dzīvokļa iegādes un reģistrēšanas zemesgrāmatā: kaut A. Štokenbergs tagad apgalvo, ka dzīvokļus neesot bijis iespējams pārdot pirms zemes pārdošanas atsevišķi, zemesgrāmatas dati rāda, ka dzīvokļi tirgoti jau gadu pirms zemes domājamo daļu pārdošanas.

Kāds nekustamo īpašumu jomas pārstāvis, komentējot A. Štokenberga skaidrojumus, tos dēvē par vienkārši «neveikliem mēģinājumiem apmuļķot publiku»: «Ja, piemēram, firma Štokenbergs jums pārdod dzīvokli, tam komplektā nāk klāt arī domājamā daļa no zemes, un visai līguma summai tiek pieskaitīts klāt PVN, un jūs samaksājat cenu + PVN. Bet, ja dzīvokli jums pārdotu Štokenbergs, bet zemi – Štokenbergs 2, tad jūs PVN maksātu tikai no dzīvokļa summas, bet no zemes summas – ne, jo līdz 2010. gadam zemes darījumus ar PVN neaplika. Līdz ar to kopā par dzīvokļa nopirkšanu (dzīvoklis + zeme) cilvēks samaksā 100 000 latu un klāt vēl 18 000 PVN, bet, ja pārdod atsevišķi – dzīvokli zem pašizmaksas, par 10 000, bet zemi par krietni sadārdzinātiem 90 000, tad PVN maksā tikai 1,8 tūkstošus. Visiem izdevīgi, tikai valstij ne.»

Paši sevi nepiemirsa

Tāpat A. Štokenbergs savos sākotnējos skaidrojumos samelojās par sava uzņēmuma nomaksātajiem nodokļiem. «Ir samaksāti visi nodokļi, kas paredzēti Latvijas normatīvajos aktos,» portālam TVNET paziņoja tieslietu ministrs. Taču, kā rāda nu jau maksātnespējīgo Varavīksnes namu kreditoru sapulces protokols, kas datēts ar pagājušā gada 9. novembri, A. Štokenbergs nerunā taisnību – dažādu nodokļu maksājumos tagadējā ministra uzņēmums valstij palicis parādā vairāk nekā 395 tūkstošus latu.

Turklāt A. Štokenberga uzņēmums ne tikai palicis valstij parādā ievērojamas summas, bet arī laikā, kad jau slīcis nodokļu parādos, prāvas summas vēl pārskaitījis saviem īpašniekiem – tostarp SIA Kapitāla virsotne, kurā Štokenbergam pieder 12,5% kapitāldaļu.

Līdz 2008. gada 15. augustam A. Štokenberga firmai valstij uzņēmumu ienākuma nodoklī vajadzēja nomaksāt vairāk nekā 463 tūkstošus latu, taču, kā rāda auditoru ziņojums un Lursoft dati, līdz gada beigām uzņēmums valstij parādā tā arī palika aptuveni 257 tūkstošus latu. Kreditoru sapulces protokolā aplēsts, ka A. Štokenberga firma uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumos kā pamatsummu nav nomaksājusi vairāk nekā 247 tūkstošus latu, savukārt vēl vairāk nekā 92 tūkstoši latu aprēķināti kā nokavējuma nauda.

Toties šajā laikā, kā norādīts auditoru ziņojumā, A. Štokenberga firma, nespējot atrast naudu nodokļu maksājumiem, tomēr spēja nodrošināt līdzekļus citām vajadzībām. Tā četrus mēnešus pēc nodokļu nomaksas termiņa, 2008. gada 17. decembrī, Varavīksnes nami divos maksājumos nomaksājuši aizdevumus (dzēsuši saistības) Kapitāla virsotnei.

«2008. gada 17. decembrī, ar identifikācijas nr. 1.12.2008 un nr. 2–12.08, veicot arī divus ierakstus par saistību dzēšanu grāmatvedībā summā 59 035,54 EUR un 52 007,50 EUR, kas attiecināti uz saistību pret Kapitāla virsotne dzēšanu, attaisnojuma dokumenti par minētiem ierakstiem nav atrodami,» par šiem maksājumiem no vienas kabatas otrā teikts auditoru slēdzienā. Rezultātā A. Štokenbergs un viņa kompanjoni daļu līdzekļu no grimstošā nekustamo īpašumu uzņēmuma atguva, un rezultātā A. Štokenberga tiešā līdzīpašumā esošā Kapitāla virsotne, kā rāda Lursoft dati, 2008. gadu beidza ar nepilnu 50 tūkstošu latu peļņu.

Štokenberga personiskā līdzdalība nodokļu shēmā

Klajā nākot arī šai informācijai, A. Štokenbergs savu publisko versiju ir mainījis. Sākotnēji apgalvojot, ka «visi nodokļi ir samaksāti» un ka auditoru secinājumi esot tikai «interpretācijas», ministra jaunais skaidrojums bija – nenomaksātus nodokļus valstij neesot parādā viņš personiski, un viņš personiski arī neesot tas, kas iesaistījies kādās nelikumīgās shēmās: «Kas attiecas uz manis sniegto atbildi par nodokļiem, tad varu tikai vēlreiz apstiprināt, ka es neesmu valstij parādā nenomaksātus nodokļus un neesmu iesaistījies nekādās nelikumīgās shēmās.»

Savukārt no Varavīksnes namu un Kapitāla virsotnes – uzņēmuma, caur kuru viņam pieder Varavīksnes namu kapitāldaļas – iepriekšējo gadu darbībām ministrs norobežojoties: «Runājot par firmām SIA Kapitāla virsotne un SIA Varavīksnes nami, esmu mazākuma akcionārs firmā, kurai piederēja mazākuma akcijas SIA Varavīksnes nami. Es nekad neesmu bijis šo firmu valdēs vai padomēs vai ieņēmis kādu citu amatu. Šobrīd visus valdes slēgtos darījumus izvērtē maksātnespējas administrators. Savukārt tiesībsargājošās institūcijas vērtē amatpersonu atbildību.»

Viņa statuss – mazākuma akcionārs firmā, kurai piederēja mazākuma akcijas uzņēmumā Varavīksnes nami – neesot ļāvis tagadējam ministram ietekmēt šā uzņēmuma operatīvo darbību: «Informāciju par uzņēmuma darbību es ieguvu no tā finanšu atskaitēm un valdes sniegtajiem ziņojumiem un pēc detalizētas informācijas par konkrētiem firmu darījumiem aicinu jūs vērsties pie šo firmu atbildīgajām amatpersonām.»

Taču, kā izrādās, A. Štokenbergs likumīgā nodokļu apiešanas shēmā piedalījies arī pats personiski: ministra amatpersonas deklarācijas, Lursoft un Uzņēmumu reģistra dati rāda, ka arī viņš pats 2005.–2006. gadā bijis iesaistīts vismaz vienā likumīgā nodokļu apiešanas shēmā, kuras rezultātā valsts nav saņēmusi aptuveni 1,5 miljonus latu.

Par «oficiālu» miljonāru A. Štokenbergs kļuva 2006. gadā: kā rāda viņa 2007. gadā iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija, tieši 2006. gadā viņam nekustamo īpašumu buma pilnbriedā kopā ar septiņiem kompanjoniem izdevās igauņu uzņēmumam Manutent Latvia pārdot firmu Āzenes Properties. Šīs kompānijas galvenā manta bija 5483 kvadrātmetru zemesgabals Rīgā, Balasta dambī 11.

Darījuma rezultātā A. Štokenberga ienākumu daļa saskaņā ar viņa deklarāciju bija 1,99 miljoni eiro, un, spriežot pēc tā, ka Āzenes Properties vienādās daļās piederēja astoņiem kompanjoniem, var secināt, ka kopējais darījuma apjoms bija nepilni 16 miljoni eiro.

Taču pirms šā peļņu nesošā darījuma, kā rāda Lursoft dati, bija noticis kāds cits Āzenes Properties īpašnieku maiņas darījums. Līdz pat 2005. gada 21. martam Āzenes Properties bija piederējusi nevis astoņiem kompanjoniem – fiziskajām personām, bet gan juridiskai personai – SIA Kapitāla virsotne, kurā savukārt īpašnieki bija faktiski tie paši kompanjoni (no kuriem daža vietā bija ārzonas vai pašmāju kompānija vai dzīvesbiedrs), tostarp arī A. Štokenbergs.

Savukārt nākamo gadu un divas dienas Āzenes Properties tieši piederēja A. Štokenbergam un pārējiem septiņiem īpašniekiem (viņu vidū eksbaņķieri Arnolds Laksa un Vilis Dambiņš, bijušā Lattelecom vadītāja Nila Melngaiļa dzīvesbiedre u. c.), kuri saskaņā ar Lursoft datiem uzņēmumu ar visu tā zemes īpašumu 2006. gada 23. martā pārdeva SIA Manutent Latvia.

Kā rāda Kapitāla virsotnes gada pārskats un Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, firma Āzenes Properties 2004. gadā zemi bija iegādājusies par 1,31 miljonu latu. 2005. gadā pārdodot saviem īpašniekiem kompāniju Āzenes Properties, Kapitāla virsotne darījumā oficiāli nopelnīja tikai 70,6 tūkstošus latu.

Tātad A. Štokenbergam un kompanjoniem piederošā firma Kapitāla virsotne tai piederošo uzņēmumu Āzenes Properties pašam A. Štokenbergam un kompanjoniem pārdeva faktiski par zemesgabala iegādes vērtību (nekādi citi zemesgabali Āzenes Properties nav piederējuši). Savukārt astoņu kompanjonu tīrā peļņa, pārdodot Āzenes Properties igauņiem, jau bija 9,9 miljoni latu.

Ja uzņēmumu Āzenes Properties igauņiem būtu pārdevusi Kapitāla virsotne, tai par šo apjomīgo peļņu būtu jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis – aptuveni rēķinot, nepilns pusotrs miljons latu. Taču Latvijas valsts šo naudu nesaņēma, jo pašreizējais tieslietu ministrs ar kompanjoniem uzņēmumu Āzenes Properties pārdeva paši sev un tad igauņiem pārdeva jau kā fiziskās personas, kam tolaik par kapitāldaļu pārdošanā gūtu peļņu nekādi nodokļi nebija jāmaksā.

Tas savukārt nozīmē, ka atšķirībā no iepriekš aprakstītajiem uzņēmuma Varavīksnes nami shēmu darījumiem, par kuriem A. Štokenbergs sakās neko nezinām, jo tieši ar tiem neesot saistīts, aprakstītajā likumīgas nodokļu apiešanas shēmas īstenošanā viņš ir aktīvi piedalījies, pats personiski arī gūdams no tās būtisku labumu.

Versija esot «hipotētiska»

«Versija par it kā uzņēmuma ienākuma nodokļa apiešanu ir tikai hipotētiska,» – šādi pats A. Štokenbergs komentē savu personisko līdzdalību aprakstītajā likumīgajā nodokļu apiešanas shēmā. Tiesa, viņš izvairās sniegt precīzu atbildi uz jautājumu par viņa rīcībām ar uzņēmuma kapitāldaļām, kā rezultātā viņam ar kompanjoniem izdevās ietaupīt minēto summu.

«Kāpēc pašreizējais ministrs izvēlējās atpirkt kapitāldaļas no viņam piederošas SIA un tās pārdot tālāk, nevis ļaut, lai minētās SIA Āzenes Properties kapitāldaļas pārdod pati SIA Kapitāla virsotne – vai tāpēc, lai SIA Kapitāla virsotne nevajadzētu maksāt uzņēmuma ienākuma nodokli, vai kādu citu iemeslu dēļ (ja tādi pastāv, miniet šos iemeslus)?» – uz šo jautājumu aizvadītajā nedēļā neatbildēja ne pats A. Štokenbergs, ne viņa preses sekretāre.

Savukārt bijušais Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dzintars Jakāns šos faktus komentē šādi: «Pēc jūsu stāstītā, šajos darījumos nekā nelikumīga nav. Ja šādi darījumi bija regulāri, to varēja traktēt kā saimniecisko darbību un aplikt ar nodokļiem. Ja šāds darījums tika veikts tikai vienu reizi, tad tolaik nodokļi nebija jāmaksā. Bet ir pilnīgi skaidrs, ka tad, ja uzņēmums A pa taisno būtu pārdevis sev piederošo uzņēmumu B ar zemi uzņēmumam C, tad būtu jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis. Taču valsts nesaņēma neko, jo privātpersonām nodokļi par kapitāla daļu pārdošanu un kapitāla pieaugumu nebija jāmaksā.»

Kāds ir Dz. Jakāna personiskais viedoklis par šādām shēmām un to veicējiem? «Tā tolaik darīja daudzi, tādēļ, kad VID pamanīja šādu praksi, rakstīja Finanšu ministrijai likuma izmaiņu priekšlikumu, lai šādas shēmas izslēgtu. Vai cilvēks, kas veicis šādu shēmošanu, pēc tam drīkst citiem pārmest, ka viņi izmanto likumā dotās legālās iespējas maksāt mazākus nodokļus vai nemaksāt nemaz? Tas atkarīgs no katra godaprāta. Izskatās, ka šim cilvēkam godaprāta nemaz nav.

Avots: nra.lv