SVF kavējas atsākt starptautiskā aizdevuma maksājumus Ukrainai
Starptautiskais valūtas fonds (SVF) vēl nav nolēmis atsākt starptautiskā aizdevuma maksājumus Ukrainai, ko SVF pērn apturēja sakarā ar bažām par korupciju šajā valstī.
Starptautiskais valūtas fonds nesen piekrita sniegt finansiālu atbalstu Ukrainai un aizdot tai 1,6 miljardus ASV dolāru jeb 1,4 miljardus eiro. Summa ir daļa no aizdevuma programmas, kas tika apturēta uz astoņiem mēnešiem dēļ politiskās nestabilitātes valstī.
Tika plānots, ka līdzekļi tiks izmaksāti pēc organizācijas valdes oficiāla apstiprinājuma šā gada jūlijā, tomēr fonds aizvien kavējas, turklāt jebkāda finansējuma atjaunošana ir jāapstiprina SVF valdei, kura pārstāv fonda 189 dalībvalstis.
Kopš pērnā augusta Ukraina nav saņēmusi jaunus SVF maksājumus no 17,5 miljardu ASV dolāru lielās starptautiskā aizdevuma paketes, kura tika apstiprināta pērnajā aprīlī. SVF pārstāji uzsver, ka Ukraina ir panākusi ievērojamu progresu makroekonomiskās stabilitātes atjaunošanā. Taču valstij aizvien ir nepieciešams pievērst lielāku uzmanību cīņā pret korupciju.
Pēdējā mēneša laikā, Kijeva dubultojusi Ukrainas patērētājiem maksu par gāzi, lai apmierinātu aizdevēju prasības. Valsts ir arī paaugstinājusi tarifus par komunālajiem pakalpojumiem. Arī elektroenerģijas izmaksas ir paredzētas, lai, neskatoties uz iepriekšējiem kāpumiem, to dubultotu kopa ar gāzes un apkures cenu līdz 2017. gadam.
SVF Ukrainai kopumā plāno aizdot 15,5 miljardus eiro. Līdz šim brīdim piešķirta apmēram trešā daļa no šiem līdzekļiem, kas paredzēti ekonomikas stabilizēšanai un valdības tēriņu finansēšanai.
Foto: International Monetary Fund/https://www.flickr.com/photos/imfphoto//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Ašeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...
Lasīt tālākSagatavots kārtējais aizsardzības nozares dronu sūtījums Ukrainas atbalstam
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākLembergs par atentātu pret Trampu: Kā slepkava varēja nokļūt tik tuvu?
Jauns vīrietis ar šaujamieroci atklājis uguni uz bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšvēlēšanu mītiņā netālu no Batleras, Pensilvānijā. Tramps uzbrukuma laikā tika ievainots ausī....
Lasīt tālākIgaunijā sāk būvēt lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā
Šonedēļ Igaunijā, Kīsā, uzņēmums Baltic Storage Platform sāka 330 kV apakšstacijas būvdarbus. Mērķis – izveidot lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā. Baltic Storage...
Lasīt tālākRajevs par uzbrukumu Harkivas virzienā: Krievijas armija iešāva sev kājā ar to uzbrukumu
Krievijas armija "iešāva sev kājā" ar uzbrukumu Harkivas virzienā, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja Saeimas ārpusfrakciju deputāts, militārais eksperts Igors...
Lasīt tālākPabriks: Krievija eskalē spriedzi, spekulējot ar Rietumu bailēm
Vairākas pazīmes liecina, ka Krievijas plānos ir pastāvīga eskalācija un spriedzes kāpināšana, vienlaikus gatavojoties ilglaicīgai karadarbībai un ilglaicīgai spriedzei ar rietumu valstīm....
Lasīt tālākVēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālāk