Swedbank aptur studiju kredītu izsniegšanu
Jaunu studiju un studējošo kredītu ar Altum garantiju līgumu slēgšana ir apturēta, jo lielās studentu intereses dēļ paredzētie valsts līdzekļi programmas īstenošanai šogad ir izsmelti. Swedbank ir gatava atsākt kredītu izsniegšanu, līdzko būs pieejams nepieciešamais finansējums.
Šī brīža aplēses liecina – lai nodrošinātu atbalstu mācību maksas segšanai visiem studētgribētājiem šajā gadā, Izglītības un zinātnes ministrijai ir steidzami jārod aptuveni 600 000 – 700 000 eiro. Šis lēmums neskar studentus, kuri jau ir parakstījuši līgumu ar Swedbank par kredīta piešķiršanu.
Šī mācību gada sākumā stājās spēkā jaunie nosacījumi studiju un studējošā kredītu izsniegšanai ar Altum garantiju, kas studentu vidū raisīja ļoti lielu interesi, pārsniedzot plānotās, iepriekšējo gadu statistikā balstītās, prognozes. Dažu mēnešu laikā, kopš Swedbank ir uzsākusi kredītu ar Altum garantiju izsniegšanu, parakstīto līgumu skaits par 63% pārsniedz izsniegto kredītu skaitu 2019. gadā. Kopumā Swedbank 2020./2021. mācību gadā līdz šim ir izsniegusi 2390 studiju un studējošā kredītus, kas ir par 920 līgumiem vairāk nekā 2019.gadā. Taču šobrīd Swedbank uz laiku ir spiesta apturēt jaunu studiju un studējošā kredītu ar valsts galvojumu pieteikumu pieņemšanu, turpinot studentiem vajadzības gadījumā nodrošināt iespēju pieteikties citu kredītu izsniegšanai, kam nav nepieciešams valsts galvojums.
“Lielais pieprasījums pēc studiju un studējošā kredītiem apliecina, ka veiktās izmaiņas likumdošanā ir bijušas veiksmīgas un veicinājušas augstākās izglītības pieejamību plašākam skaitam jauniešu. Ja līdz šim vien retais students izvēlējās studiju maksu segt, līdzekļus aizņemoties, tad šogad jau 16% no visiem imatrikulētajiem studentiem studē pateicoties valsts galvotajam studiju kredītam. Vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību ir valsts konkurētspējas un nākotnes izaugsmes pamatā, un tas ir arī viens no ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Tāpēc uzskatām, ka šai valsts iniciatīvai būtu nepieciešams sekmīgs turpinājums, rodot nepieciešamo papildu finansējumu programmas turpināšanai. Diemžēl šobrīd valsts finansējuma trūkuma dēļ mums jaunu studiju kredītu līgumu noslēgšanu nākas apturēt,” norāda Renārs Rūsis, Swedbank Privātpersonu pārvaldes vadītājs.
Jaunie nosacījumi, kas stājās spēkā šogad, paredz, ka, piesakoties studiju vai studējošajam kredītam, studentiem vairs nav nepieciešams otrs galvotājs, kas uzņemtos saistības, ja kredītņēmējs nevarētu atmaksāt kredītu, – šo funkciju pilda finanšu institūcija Altum, sniedzot garantiju. Līdz šim papildu prasība nodrošināt atbilstošu privāto galvotāju daudziem studentiem izrādījās nepārvarams šķērslis, kas nu ir atkritis. Tāpat vairs nav noteikti studiju maksas griesti, kā tas bija līdz šim – maksimālais studiju kredīts pieejams studiju maksas par visu studiju periodu apmērā. Turklāt jaunā sistēma paredz, ka kredītu saņemšanas process ir kļuvis daudz vienkāršāks un ātrāks – topošie studenti kredītam var pieteikties internetbankā, neejot uz banku, un uzreiz pēc imatrikulācijas veikt norēķinus par mācību maksu, kas iepriekš nereti aizņēma pat vairākus mēnešus. Turklāt ar jaunās kredītu izsniegšanas sistēmas palīdzību ir ievērojami samazinātas arī no valsts puses nepieciešamās investīcijas programmas veiksmīgai īstenošanai, nodrošinot ar daudz mazākiem resursiem atbalstu iespējami lielākam studentu kopskaitam.
Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidente Katrīna Sproģe “Šobrīd redzams, ka nepietiekamā valsts atbalsta dēļ var sabrukt vairākus gadus rūpīgi veidotā studiju un studējošo kreditēšanas sistēma. Kopš 9. novembra valstī ir atkal izsludināta ārkārtējā situācija un līdz ar to var pieaugt arī bezdarba līmenis. Kad šī gada pavasarī veicām studējošo finanšu aptauju, aptuveni 10 000 studentu apsvēra iespēju pamest studijas COVID19 izraisītās krīzes dēļ. Šobrīd varam zaudēt studentiem ļoti būtisku atbalsta mehānismu. Izšķirošs būs 16. novembra koalīcijas sadarbības sanāksmes lēmums par atbalstu IZM piedāvājumam rast papildu finansējumu ministrijas iekšējos resursos, kas iepriekš saņēmis koalīcijas noraidījumu. Jāatgādina, ka vasarā, kad valdība lēma par finanšu pārdali dažādiem atbalsta pasākumiem, jau tad tika piedāvāts palielināt valsts finansējuma apmēru studējošo kreditēšanas programmai, taču tika saņemti solījumi, ka tas tiks pārdalīts, ja rudenī būs radusies nepieciešamība. Nepieciešamība ir radusies, taču koalīcijas teiktais pagaidām ir izrādījies vien tukšs solījums.”
Kā zināms, Finanšu ministrija paziņojusi, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais un no šā gada ieviestais jaunais studiju un studējošo kredītu modelis nav ilgtspējīgs – kredīti tiekot izsniegti nekontrolēti.
Vēl par tēmu:
Aptauja: vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju brīvos līdzekļus ieguldītu nekustamajā īpašumā
Šobrīd vairāk nekā puse jeb 57 % Latvijas iedzīvotāju savus brīvos līdzekļus izvēlētos ieguldīt nekustamajā īpašumā, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Nekustamais īpašums...
Lasīt tālākMiljardi pensiju plānos: kā ietaupīt uz komisiju rēķina?
2024. gads finanšu tirgos aizvadīts stabili, bez būtiskiem satricinājumiem, un kopumā saglabājies augšupejošs. Tas veicinājis arī Latvijas pensiju plānu pozitīvu izaugsmi visa gada garumā....
Lasīt tālākPirkt vai īrēt – ko labāk izvēlēties? Skaidro eksperts
Mūžīgais jautājums, izvēloties dzīvesvietu, ir iegāde vai īre – kuru izvēlēties? Lai gan dažkārt dzirdami kādi apgalvojumi par labu vienam no variantiem, šajā jautājumā izvēle reti...
Lasīt tālākTrešdaļa iedzīvotāju nodokļu atmaksu tērēs ikdienas vajadzībām
Līdzīgi kā citus gadus, trešā daļa jeb 34 % Latvijas iedzīvotāju saņemto nodokļu atmaksu no ikgadējās ienākumu deklarācijas plāno izmantot ikdienas vajadzību segšanai, liecina bankas...
Lasīt tālākČetri mīti par mantošanu – kāda ir patiesība?
Mantojuma tiesības un ar tām saistītie finanšu jautājumi nereti rada neskaidrības, veidojot maldīgus priekšstatus par to, kas notiek pēc tuvinieka aiziešanas mūžībā. Izplatītākie mīti...
Lasīt tālākKurās valstīs pensionāri dzīvo vislabāk?
Latvijā pensiju sistēma sastāv no trīs līmeņiem, kur pirmo un otro līmeni veido obligātās sociālās iemaksas, savukārt trešajā dalība ir brīvprātīga. Arī citviet pasaulē pensijas...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji ziemā izvēlas atpūtu siltajās zemēs un kaimiņvalstīs
Ziemas sezonā ceļot ārpus valsts robežām izvēlas 41 % Latvijas iedzīvotāju, turklāt 16 % vislabprātāk dodas uz siltajām zemēm. Līdzīgas tendences vērojamas arī Lietuvā un Igaunijā....
Lasīt tālākLDDK nesaskaņo Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par budžeta plānošanu
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž neapmierinātību ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu un atsakās to saskaņot, norādot, ka šajā dokumentā (uz mērķi...
Lasīt tālākValsts prezidents aicina finanšu ministru nekavēties ar publisko iepirkumu sistēmas pārskatīšanu
27. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu. Sarunas laikā puses pārrunāja aizsardzības nozares budžeta jautājumus, darbu pie...
Lasīt tālākVecākus finansiāli atbalsta 39% cilvēku, daudzi to nevar atļauties
Latvijā liela daļa senioru finansiālā ziņā paļaujas uz saviem bērniem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja . Savus vecākus ikdienā finansiāli atbalsta 39% iedzīvotāju,...
Lasīt tālāk