• Tweet

Šā gada 27. novembrī Rīgas apgabaltiesas sastāvs tā dēvētajā Lemberga prāvā negaidīti netipiski vilcinājās uzsākt tiesas sēdi iepriekš noteiktajā laikā, kas radīja iespaidu, ka tiesa tā rīkojās speciāli, lai nepieļautu Ventspils mēra Aivara Lemberga nokļūšanu uz parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi.

Kā jau iepriekš plaši ziņoja mediji, A. Lembergs 27. novembrī plkst. 11.00 bija aicināts gan uz parlamentārās izmeklēšanas komisiju t.s. Rīdzenes sarunu lietā, gan arī viņam bija pienākums tajā pašā laikā ierasties uz tiesas sēdi Rīgas apgabaltiesā. Šādu situāciju bija radījusi Rīgas apgabaltiesa, noraidot «Saeimas lūgumu» atļaut A. Lembergam konkrētajā datumā doties uz parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi, kurām pēdējos mēnešos pievērsta milzīga masu mediju un attiecīgi arī sabiedrības uzmanība, vēsta NRA.lv.

Pats A. Lembergs šo situāciju publiski komentēja tā, ka tas ir kārtējais tieši pret viņu personīgi radītais «kāzuss», jo juridiski, lai izvairītos no iespējamām nopietnām sankcijām, Ventspils mēram vienlaikus būtu bijis jābūt abās vietās – citādi var sekot sankcijas vai nu no tiesas puses (piemēram, drošības līdzekļa pastiprināšana u.tml.), vai no parlamentārās izmeklēšanas komisijas puses (piespiedu atvešana, kriminālprocesa uzsākšana par izvairīšanos u.tml.).

Rīgas apgabaltiesas radītā situācija Latvijas politiskajā un tiesiskajā vēsturē bija vēl nepieredzēta, iespējams, tāpēc preses pārstāvji 27. novembrī «šturmēja» ne tikai, kā ierasts, parlamentārās izmeklēšanas komisijas darba telpu Saeimā, bet negaidīti arī Rīgas apgabaltiesas zāli, kurā notiek t.s. Lemberga lietas iztiesāšana un kurā kā klausītāji parasti piedalās tikai viens Neatkarīgās žurnālists (dažkārt vēl kāds atnāk) un vēl kāds kaislīgs daudzu tiesas procesu vērotājs.

Tomēr līdz šim vēl neviens masu medijs nav atspoguļojis, kā tad risinājās notikumi vienā un otrā telpā, kurās abās vienlaikus bija jābūt A. Lembergam – vai viņš spēja «mentāli sadalīties» vai tomēr nē.

Netipiska tiesas rīcība

Šā gada 27. novembrī Rīgas apgabaltiesā uz plkst. 11.00 paredzēto tiesas sēdi ieradās ne tikai visi procesi dalībnieki, bet arī netipiski daudz žurnālistu. Tiesas sēdē bija paredzēts noklausīties tiesas lēmumus par iepriekš izteiktajiem procesa dalībnieku lūgumiem, kā arī citus procesa dalībnieku lūgumus, ja tādi rastos. Respektīvi – plānots nebija nekas tāds, kā dēļ tiesas sēdi nevarētu atcelt vai pārcelt uz vēlāku laiku.

Lai gan pulkstenis sen kā bija sitis vienpadsmito rīta stundu, tiesas sastāvs zālē nerādījās. Parasti, ja tiesas sastāvs kavējas (kas deviņu tiesvedības gadu laikā ir noticis diezgan reti), par to procesa dalībniekus ir informējusi tiesas sekretāre, paskaidrojot arī kavēšanās iemeslu. Parasti šādos gadījumos tiesa ir kavējusies 10-15 minūtes, un tam iemesls ir bijis kāda tiesneša dalība citā tiesas sēdē, kas saistīta ar drošības līdzekļa piemērošanu.

Savukārt 27. novembrī tiesas sekretāre no plkst. 11. sēdēja tiesas zālē sastingusi, nebilstot ne pušplēsta vārda. Šādu situāciju Neatkarīgā tā dēvētās Lemberga prāvas deviņu gadu laikā novēroja pirmo reizi. Tiesnešu apspriežu telpas durvis atvērās un tiesneši zālē parādījās tikai plkst. 11.41.

«Vilciens aizgājis»

Sasveicinājies ar procesa dalībniekiem un konstatējis, ka visi ieradušies, tiesas sastāva priekšsēdētājs Boriss Geimans noteica: «Mēs mazliet kavējāmies.» Kavēšanās iemesls netika atklāts. Tad cēlās A. Lembergs un uzsāka šādu dialogu.

Aivars Lembergs: – Atvainojos, godātā tiesa! Man šajā laikā ir jābūt parlamentārās izmeklēšanas komisijā.

Tiesnesis Boriss Geimans: – Mēs jau teicām, ka šodien turpināsim lietas izskatīšanu.

Lembergs: – Varbūt mēs respektēsim parlamentu un jūs mani palaidīsiet?

Geimans: – Es domāju, ka šis jautājums jau bija izlemts. Cikos jums jābūt?

Lembergs: – Vienpadsmitos.

Geimans: – Vienpadsmitos? Jau bez piecpadsmit minūtēm divpadsmit!

Lembergs: – Es vēl varu paspēt!

Geimans: – Vai viņu tur laidīs?

Lembergs: – To es nezinu. Tas nav manā varā.

Geimans: – Es domāju, ka tagad jau vilciens aizgāja. Mēs nosūtījām Saeimai attiecīgu vēstuli, ka šodien notiks tiesas sēde. Tā! Sakarā ar agrāk pieteiktajiem lūgumiem…

(Tiesnesis sāka lasīt pieņemtos lēmumus.)

Saeimas komisijai jāpielāgojas

Uzreiz pēc plkst. 11.00 Saeimā parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāja Inguna Sudraba (No sirds Latvijai) komisijas locekļiem paziņoja: «Informēju par to, ka es šorīt saņēmu Rīgas apgabaltiesas vēstuli, kurā ir sniegta atbilde uz lūgumu rast iespēju Aivaram Lembergam 2017. gada 27. novembrī piedalīties parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē. Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Boriss Geimans dara zināmu, ka tiesas kolēģijai nav iespējams atbrīvot Aivaru Lembergu šā gada 27. novembrī no tiesas sēdes, kura notiks saskaņā ar procesa dalībniekiem iepriekš saskaņoto grafiku. Tāpēc arī šodien mēs nevarēsim uzklausīt un iztaujāt Aivaru Lembergu. Es piedāvāju, ka mēs sēdes beigās vienojamies par iespējamu sēdes datumu, kad to būtu iespējams izdarīt. Uzreiz teikšu, ka es uzskatu, ka lūgums tiesai bija aizsūtīts ļoti savlaicīgi – vismaz trīs nedēļas iepriekš pirms šīs tiesas sēdes.»

Skaidrs?

Jāatgādina , ka vienu tiesas sēdi iepriekš (21. novembrī), turot rokā I. Sudrabas vēstuli, B. Geimans paziņoja, ka nākamā sēde notiks tieši 27. novembrī un ka tiesa «Saeimas lūgumu» noraida. Tāpat šajā tiesas sēdē B. Geimans atcēla trīs iepriekš nozīmētās tiesas sēdes starp 21. un 27. novembri (t.i., 22., 23. un 24. novembrī). Tiesnesis B. Geimans stingri paziņoja: «Ņemot vērā to, ka tiesa saņēmusi daudz lūgumu un tiesai nepieciešams laiks, lai rūpīgi izanalizētu un iepazītos ar saņemtajiem lūgumiem un pieņemtu attiecīgos lēmumus, nākamā tiesas sēde – pirmdien, 27. datumā. Par turpmāko grafiku mēs lemsim vēlāk. Tiesa noraidīja Saeimas lūgumu jūs [domāts A. Lembergs] atbrīvot 27. datumā. Tā ka 27. datumā jums jābūt šeit! Skaidrs? Tā, šodien tiesas sēde pabeigta, slēgta. Viss!»

Tiesas rīcība izbrīna

Par šādu tiesas rīcību izbrīnu pauda gan bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Gvido Zemrībo, gan bijušais Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš.

«Tas tiešām ir brīnums, jo parasti no tiesas puses šādi pasākumi tiek respektēti,» teica G. Zemrībo. Viņš neatminējās, ka savā tiesu praksē būtu saskāries ar nepieciešamību ignorēt parlamentu. Savukārt P. Gruziņš uzsvēra, ka viņš kā tiesnesis būtu meklējis abpusēji pieņemamu variantu. Viņaprāt, īpaši dīvaini ir tas, ka tiesa ignorē Saeimas deputātu lūgumu par vienas tiesas sēdes atcelšanu procesā, kas ilgst jau deviņus gadus.

«Ja šis tiesas process nebūtu tiks garš, kā tas ir konkrētajā krimināllietā, tad es kā tiesnesis dotu priekšroku tiesas sēdei. Pabeigsies tiesas izmeklēšana, un persona varēs doties uz parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi. Taču arī šādos apstākļos es mēģinātu vienoties ar parlamentāriešiem, piemēram, par laiku,» skaidroja P. Gruziņš.

Priekšsēdētājas rīkojums

Pētot tiesas dīvainās rīcības patiesos iemeslus, Neatkarīgā atminējās 2015. gada oktobri, kad t.s. Lemberga prāvā organizatoriski pēkšņi iejaucās Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone. Ar viņas rīkojumu tika mainīts tiesas sēžu grafiks no trim tiesas sēdēm nedēļā uz piecām. Vaicājot par iemesliem šādai rīcībai, Neatkarīgā no tiesas preses dienesta toreiz saņēma šādu atbildi: «Ievērojot apstākli, ka krimināllieta Nr. K04000615/12 saņemta tiesā 2008. gadā un tās iztiesāšana ilgst jau septīto gadu, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone, pamatojoties uz likuma «Par tiesu varu» 33. panta ceturtās daļas 3. punktu, deva mutisku rīkojumu organizēt lietas izskatīšanu tiesas sēdēs, maksimāli iespējami izmantojot visas darba nedēļas dienas, maksimāli intensificējot minētās krimināllietas izskatīšanu, lai nodrošinātu saprātīgu termiņu ievērošanu. Līdz šim krimināllietas iztiesāšana pēc iepriekš sastādīta grafika bija paredzēta trīs reizes nedēļā. Šobrīd tiesas sastāvs, kas izskata krimināllietu, ir optimizējis darbu un saskaņā ar Krimināllietu tiesu kolēģijas priekšsēdētājas mutiski sniegto informāciju tiesas sastāvs ir izsniedzis lietas dalībniekiem lietas izskatīšanas turpmāko iespējamo grafiku.»

Nav likumīgu tiesību

Ņemot vērā šo precedentu, Neatkarīgā uzdeva jautājumus, vai arī šajā gadījumā tas nebija tieši D. Vilsones rīkojums, lai A. Lembergs nevarētu ierasties Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē. No Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas tika saņemta šāda atbilde:
«Atbildot uz Neatkarīgās Rīta Avīzes jautājumiem, informējam, ka 2017. gada 3. novembrī Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā no Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas tika saņemts iesniegums, kas adresēts tiesas sastāvam, kura tiesvedībā ir kriminālprocess Nr. 12812001408. Iesniegumā tika lūgts rast iespēju Aivaram Lembergam apmeklēt Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi, kas 27. novembrī bija ieplānota vienlaicīgi ar tiesas sēdi lietā, kurā Aivars Lembergs ir viens no apsūdzētajiem.
Ņemot vērā to, ka Aivars Lembergs tiesu informēja, ka uzaicinājumu uz Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi nav saņēmis, tiesas kolēģija (tiesas sastāvs, kura tiesvedībā ir kriminālprocess Nr. 12812001408) atzina, ka nav pamata atcelt tiesas sēdi.

Lūgumus, kas saskaņā ar procesuālo kārtību ir piesakāmi tiesas sastāvam, izlemj tiesas kolēģija, un nevienam, tajā skaitā tiesas priekšsēdētājam, nav likumīgu tiesību iejaukties šādu lūgumu izlemšanā. Līdz ar to arī šajā gadījumā lūgumu lēma tiesas sastāvs. Tiesas priekšsēdētājai par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas pieteikto lūgumu tapa zināms no publiskajā telpā izskanējušās informācijas.

Jūsu jautājumā norādītais par lietas izskatīšanas termiņu kontroli ir viens no tiesas priekšsēdētāja pienākumiem, kas izriet no likuma «Par tiesu varu» 33. panta, 40. panta un 27.1 panta.»

Partijas mainās, darbi paliek

Jāatgādina, ka D. Vilsone Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas amatā nokļuva 2013. gada nogalē, pateicoties tālaika tieslietu ministra Jāņa Bordāna (tolaik Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK) visai radikālai rīcībai, pat ignorējot visaugstākā līmeņa tieslietu speciālistu komisijas lēmumu. Kā tolaik ziņoja masu mediji, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja kandidatūras atlases komisija divas reizes par labāko atzina tiesnesi Sandru Strenci, taču abas reizes šīs kandidatūras tālāku virzību apturēja J. Bordāns, atsaucoties uz kādu no KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes saņemtu informāciju. Mediji ziņoja, ka atlases komisijas sēdēs tolaik emocijas situšas visai augstu vilni, bet ministrs J. Bordāns tomēr uzstājis, ka amatā jāvirza D. Vilsone.

Šobrīd jau D. Vilsones protežē J. Bordāns ir citas, Jaunās konservatīvās partijas vadītājs; J. Strīķe un viņas «ieročnesējs» Juris Jurašs ir šīs partijas «lokomotīves», bet šīs partijas redzamākie panākumi pēdējā gada laikā ir vairāku Rīgas domes deputātu mandātu iegūšana un augšminētās parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanas panākšana.

Foto: Saeimas kanceleja