Tiesājas par Parex bijušo īpašnieku naudu
Latvijas un Krievijas tiesām nāksies sacenties par tiesībām rīkoties ar Parex bankas bijušo īpašnieku depozītiem savā kādreizējā bankā.
Nākamajā nedēļā Rīgas apgabaltiesā jāsākas procesam, kurā Parex banka prasa atzīt par spēkā neesošu bankas bijušā īpašnieka Valērija Kargina dāvinājumu viņa dēlam Remam. Dāvinājuma objekts ir pusotra miljona latu depozīts ar gada noguldījuma likmi 20% apmērā. Mēneša beigās līdzīgā procesā būtu jāizlemj, vai atzīt otra bankas līdzīpašnieka Viktora Krasovicka vēl lielākusdāvinājumu savam dēlam Georgijam. No bankas viedokļa, V. Kargins un V. Krasovickis neko dāvināt neesot drīkstējuši, jo viņu depozīti ir apķīlāti, lai nodrošinātu bankas prasību par zaudējumu radīšanu bankai, pārdodot valstij par diviem latiem banku ar milzīgu, bet slēptu iztrūkumu tās bilancē. Tagad šis iztrūkums palēnām legalizējas kā Parex bankas zaudējumi. Atliek vien pierādīt, ka iztrūkums bilancē radies jau iepriekšējo, nevis tagadējo bankas īpašnieku laikā un ka līgums par bankas pārdošanu valstij neietver bankas iepriekšējo īpašnieku atbrīvošanu no atbildības par bankas faktisko bilanci. Tik grandiozu uzdevumu risināšana aizņems vēl nezināmi ilgu laiku, kas jāvek, tiesājoties tikai par prasījuma nodrošinājuma saglabāšanu.
Parex bankas preses pārstāve Marita OzoliņaTumanovska dalījās ar Neatkarīgo tādā informācijā, ka atbildētāji esot iesnieguši tiesai papildu dokumentus, tāpēc 13. martā plānoto dāvinājuma lietas izskatīšanu var nākties atlikt. Banka paliek pie iepriekš publiski paustā, V. Kargina un V. Krasovicka darbībām esot noziedzīga nodarījuma pazīmes, par kurām informētas tiesībsargājošās iestādes.
Kā Neatkarīgā rakstīja pērnā gada 23. augustā, «Karginus ietin kriminālprocesos». Valsts policija toreiz apstiprināja, ka 1. augustā sākusi kriminālprocesu par tiesas sprieduma vai lēmuma tīšu neizpildīšanu. Šķiet, ka šis process risinās – tātad nerisinās tāpat, kā bijušo īpašnieku vainas meklēšana par bankas izputināšanu. Šis kriminālprocess tika savīts vēl ar citu, ka it kā R. Kargins atņemot zemi tiem Latgales zemniekiem, kuriem nelaimējies dzīvot blakus R. Kargina īpašumam (vēl viens tēva dāvinājums) Kombuļu pagastā. 23. augusta publikācija atspoguļoja Neatkarīgās fiksēto Kombuļos, kas ļāva secināt, ka vismaz piesavināšanās ir izdomājums, ko daži politiķi izmantoja laikā pirms Saeimas ārkārtas pārvēlēšanas.
Kamēr Latvijas tiesas un policija gatavojas kaut ko darīt, Krievijā ir uzradusies firma Olimpija, kas pieteikusies par V. Kargina un V. Krasovicka depozītu pārpircēju, kurai ir tiesības uz depozītu, varbūt uz to nestajiem depozītprocentiem. Parex bankai līdz šim ir izdevies vismaz novilcināt prasības izskatīšanu, apstrīdot Krievijas tiesu tiesības lemt par Latvijas komercbanku. Pašlaik uzvara ir Olimpijas pusē, jo februāra beigās Arbitrāžas tiesas (kaut kas līdzīgs kādreiz Latvijā bijušajai Saimnieciskajai tiesai) Kasācijas instance lēmusi par lietas piekritību Krievijas tiesai. Lēmumā ir tāds interesants moments, ka piekritība pamatota arī ar to, ka atzīta Parex grupas uzņēmumu spēja darboties Krievijā, apejot Krievijas likumus un kontroli. Parex banka šim lēmumam liek pretī to, ka tās sūdzība pieņemta izskatīšanai Krievijas Augstākās arbitrāžas tiesas prezidijā.
Vismaz sabiedriskās domas stereotipi ir tādi, ka katras valsts tiesu sistēma galu galā nonāks līdz spriedumam par labu savējiem neatkarīgi no tā, ar cik tiesu instanču spriedumiem u.tml. objektivitātes atribūtiem šis spriedums tiks izdekorēts. Konkrētajā gadījumā Krievija varētu neatteikties no 11,2 milj. latu piedziņas no Latvijas tās uzņēmuma personā.
Ko Latvija liks pretī Krievijai? Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš Neatkarīgajai apgalvoja, ka runājis ar Krievijas Federācijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu un norādījis, ka Tieslietu ministrija rūpīgi sekojot līdzi Parex bankas tiesvedības procesam Krievijā un nepieciešamības gadījumā iesaistīsies jautājuma risināšanā gan ministriju, gan vēstniecību līmenī. Par pamatu sarunām tiktu ņemts jau 1995. gadā noslēgtais līgums par tiesiskās palīdzības sniegšanu starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju.
Avots: nra.lv /Arnis Kluinis
Vēl par tēmu:
LBAS piedāvā četrus rīcības virzienus atbalsta pilnveidošanai vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni
2025. gada 2. aprīlī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība piedalījās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā tika skatīts Labklājības ministrijas ziņojums par pētījumu...
Lasīt tālākPagarina Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu Latvijā
Aizliegums patēriņam Latvijā ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas būs spēkā vēl gadu, paredz ceturtdien, 3.aprīlī, Saeimā galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecība palielinās jau trešo mēnesi pēc kārtas, februārī sasniedzot 4,1% izaugsmi
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada februārī pieauga par 4,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi pieauguši jau trešo mēnesi pēc kārtas, turklāt pieaugums...
Lasīt tālākParedz īsākus termiņus iestāžu atbildēm uz iedzīvotāju iesniegumiem
Lai mazinātu birokrātiju iedzīvotāju saziņā ar iestādēm, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 2. aprīlī, konceptuāli atbalstīja rosinātās izmaiņas Iesniegumu...
Lasīt tālākValsts kontrole: Ostu attīstības fondā no 2019. līdz 2023. gadam vismaz 161 770 EUR izmantoti neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski
Valsts kontrole lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski. Lielākā daļa...
Lasīt tālākLatvijas Restorānu biedrība aicina samazināt svētku dienu skaitu Latvijā
Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir vērsusies pie Latvijas Republikas Saeimas frakcijām un atbildīgajām komisijām, aicinot pārskatīt un samazināt valstī noteikto svētku dienu skaitu. Biedrība...
Lasīt tālākNeplānota Zviedrijas-Lietuvas elektrokabeļa pārtraukuma dēļ cenas biržā ir svārstīgas
Sestdien, 29. martā, neplānoti tika pārtraukta Lietuvas-Zviedrijas elektroenerģijas kabeļa NordBalt darbība. Saskaņā ar sākotnēji publiskoto informāciju pārtraukuma iemesls ir saistīts...
Lasīt tālākRīgas lidosta vasarā piedāvās plašāko galamērķu tīklu Baltijā
Vasaras lidojumu sezonā, kas sāksies šajā nedēļas nogalē līdz ar pāreju uz vasaras laiku, Rīgas lidosta piedāvās plašāko galamērķu klāstu Baltijā – gandrīz simts tiešo lidojumu...
Lasīt tālākBrīvdienās pulkstenis jāpagriež par stundu uz priekšu
Šonedēļ naktī uz svētdienu, 30. martu, pulksten 3 Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku, tāpēc pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālākRīgā sākas āra kafejnīcu sezona
Ceturtdien, 27. martā, Rīgā oficiāli sākas āra kafejnīcu sezona. Šogad āra kafejnīcu darbībai pašvaldībā jau saņemts 251 pieteikums un izsniegtas 138 atļaujas. Ņemot vērā, ka...
Lasīt tālāk