Turpmāk finansējumu augstskolām ietekmēs arī absolventu skaits un nodarbinātība
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) turpina pilnveidot augstākās izglītības iestāžu snieguma finansējumu, ieviešot jaunus kritērijus, kas atbalstīs absolventus Latvijā un viņu nodarbinātības kvalitāti. Šo kritēriju ieviešanai ir piešķirti papildu 6,7 miljoni eiro gadā, tādā veidā arī nodrošinot, ka aizvien lielāku daļu no valsts finansējuma augstākās izglītības iestādēm piešķirs par to rezultātiem.
Grozījumu mērķis ir radīt skaidru signālu augstākās izglītības iestādēm par to lomu valstij nepieciešamo speciālistu sagatavošanā un šīs lomas pienācīgu atalgošanu.
Esošā snieguma finansējuma struktūra sastāv tikai no zinātnes un pētniecības kritērijiem, taču turpmāk finansējums augstskolām tiks piešķirts, ņemot vērā absolventu skaitu jomās, kurās ir darbaspēka iztrūkums, kā arī atbilstoši tam, vai to absolventi ir nodarbināti augsti kvalificētajos amatos, kas atbilst speciālistiem ar augstāko izglītību. Šāda pieeja nodrošinās to, ka aizvien lielāka daļa no finansējuma augstākās izglītības iestādēm tiks piešķirta par rezultātu.
Absolventu skaita noteikšanai prioritārajās jomās tiks ņemti vērā tikai Latvijā ekonomiski aktīvie absolventi. Savukārt absolventu nodarbinātības kvalitāte tiks mērīta kā augstskolu absolventu skaits, kas strādā kvalificētajos amatos. Dati par nodarbinātību tiks iegūti no IZM Absolventu monitoringa, kas apvieno Centrālās statistikas pārvaldes un Valsts ieņēmumu dienesta datus par nodarbinātību un IZM datus par diplomu ieguvušajiem.
Jaunie kritēriji paredzēti, lai virzītu augstākās izglītības iestāžu fokusu uz tautsaimniecībai nepieciešamo speciālistu sagatavošanu un absolventu nodrošināšanu ar nepieciešamajām zināšanām un prasmēm, lai tie varētu veiksmīgi iekļauties dinamiskajā darba tirgū.
Ministru kabineta 2006. gada 12.decembra Nr.994 noteikumu grozījumi “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē.
Vēl par tēmu:
Cilvēktiesību komisija aicina turpināt pilnveidot rīcības algoritmu vardarbības novēršanai skolās
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 12. martā, iepazīstoties ar rīcības algoritmu vardarbības novēršanai izglītības iestādēs un plānotajām izmaiņām...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu pamatskolā
[caption id="attachment_33908" align="alignnone" width="300"] Hands raised in classroom[/caption] Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, ceturtdien, 6. martā,...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija rosina ierobežot tālmācības iespējas pamatskolā
Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, trešdien, 26.februārī, lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Deputāti vienojās iesniegt...
Lasīt tālākDeputāti aicina nekavējoties atjaunot veselības mācību kā atsevišķu priekšmetu skolu mācību programmās
Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas un Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas deputāti vēstulē Valsts prezidentam un Ministru prezidentei, kā arī...
Lasīt tālākTiesībsargs: Audzēkņiem ir tiesības laicīgi zināt par izmaiņām stipendiju piešķiršanas kārtībā
Stipendijas saņemšanas kritērijus un piešķiršanas kārtību var mainīt, taču šim procesam jābūt savlaicīgi zināmam un skaidri saprotamam visiem, uz kuriem tas attiecas. 2024. gada...
Lasīt tālākMācību kvalitāte, skola vai pedagogs – kurš atbildīgs par skolēnu sasniegumiem?
Nav noslēpums, ka reizēm skolēni intensīvi mācās tieši pirms pārbaudes darbiem, bet ātri aizmirst apgūto pēc to nokārtošanas. Tas var radīt grūtības, jo nākamās tēmas bieži balstās...
Lasīt tālākTiesībsarga birojs: Pedagogu ētikas normām jābūt vienotām, un arī pārkāpumi jāvērtē pēc vienotas kārtības
Izvērtēt, vai pedagogs ievērojis profesionālās ētikas principus, šobrīd ir katras izglītības iestādes vadības kompetencē. Arī ētikas kodeksu izstrādā katra izglītības iestāde pati....
Lasīt tālākSaeima apstiprina jaunu Augstākās izglītības padomi
Saeima ceturtdien, 16.janvārī, apstiprināja jaunu Augstākās izglītības padomi. Augstākās izglītības padomē apstiprināta Baiba Rivža, Artūrs Zeps, Andris Teikmanis, Jeļena Vediščeva,...
Lasīt tālākČeslavs Batņa kritizē nepārdomātu līdzekļu izlietojumu izglītības nozarē
Pērn Ministru kabinets lēma par pasākuma „Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība un nodrošināšana” īstenošanas noteikumiem, šim projektam atvēlot vairāk nekā 21...
Lasīt tālākLembergs: Valdība strādā pie tā, lai slēgtu skolas, bet tai būtu jādomā kā celt izglītības līmeni
Tas ir kauns, ka neviena Latvijas augstskola nav iekļuvusi starp 1000 labākajām pasaules universitāšu reitingā, sacīja politiķis Aivars Lembergs. “Tikko olimpiskajās spēlēs mūsu puiši...
Lasīt tālāk