Grāmatvežu kursi, datorkursi, angļu valoda, projekta vadība, mārketings, darba aizsardzības speciālistu kursi ir populārākās šī brīža apmācību programmas, ne mazums vēlas kļūt arī par konditoriem, aprūpētājiem, metinātājiem, elektriķiem, – liecina Neatkarīgās aptaujāto mācību centru un ar pieaugušo izglītību saistīto iestāžu novērojumi.

Tā kā jaunu zināšanu apguve ir iespēja paaugstināt savu konkurētspēju darba tirgū, mācīties gribētāju ir daudz, it īpaši uz bezmaksas apmācībām, kur rindā šobrīd gaida 50 tūkstoši iedzīvotāju. Daļai personu gan ir viens mērķis – apgūt jaunu profesiju un doties prom no valsts. «Sociālekonomiskie apstākļi ir iespaidojuši cilvēku vēlmi mācīties, pārkvalificēties un iegūt jaunas prasmes, lai būtu nepieciešami un kvalificēti speciālisti Latvijas darba tirgū,» secina SIA Latconsul mācību centra vadītāja Ieva Alksnīte, piebilstot: «Ja agrāk cilvēki izvēlējās, piemēram, spāņu valodas apmācību savam priekam, tad šobrīd izvēle par labu tiek izdarīta kursam – kas noslēgumā dod kādu dokumentu, ar iespēju strādāt kādu citu darbu vai paaugstināt savu kvalifikāciju.»

Priekšroka garākām programmām

Bet Profesionālās izglītības, tālākizglītības un eksaminācijas centra (PITEC) direktore Nora Veignere papildina: «Šobrīd populārākās izglītības programmas ir saistītas ar ekonomiku un komerciju. Pašlaik pie mums visvairāk mācās grāmatvedību, projektu vadību un konsultēšanu tūrisma jomā, iecienītas ir arī informācijas ievadīšanas operatora un elektriķa profesijas. Izglītības programmas izvēli, manuprāt, nosaka vairāku faktoru kombinācija. Kā pirmo var minēt akadēmisko stundu skaitu jeb programmas ilgumu. Protams, cilvēki ir ieinteresēti izvēlēties garākās programmas, jo tā var iegūt daudz vairāk zināšanu un ilgāk saņemt stipendiju [jāpiebilst, ka PITEC realizē Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apmaksātas apmācības, kur izglītojamie ik mēnesi saņem 70 latu stipendiju]. Programmas izvēlē jāņem vērā arī piedāvājums no NVA puses jeb piedāvāto izglītības programmu saraksts. Ja saraksts būtu plašāks, priekšplānā, iespējams, izvirzītos pavisam citas izglītības programmas. Svarīgs izvēles kritērijs ir arī dzimuma faktors, piemēram, no 2. līmeņa kvalifikācijas programmām, tikai desmit ir potenciāli piemērotas sievietēm.»

Lai paceltu pašvērtējumu

Latconsul mācību centra vadītāja teic, ka lielākoties klientu motivācijai mācīties par pamatu ir pārkvalificēšanās vai savas kvalifikācijas paaugstināšana. «Ir, protams, arī gadījumi, ka mācīšanās saistās ar klientu plāniem pārcelties uz citu valsti,» norāda I. Alksnīte. Minētos iemeslus kā galvenos dzinuļos atsākt izglītošanās ceļu min arī Jēkabpils Tālākizglītības un informācijas tehnoloģiju centra vadītāja Judīte Grugule, piebilstot: «Daudziem mācības ir vienīgais veids kā izrauties no nomāktības un pacelt pašvērtējumu, lai nesabruktu,» teic J. Grugule. Viņa arī norāda: ja grupā ir cilvēki ar augstu motivāciju – mācības pabeidz pilnīgi visi, bet gadījumos, kad tās tiek pamestas, galvenie iemesli ir izbraukšana uz ārzemēm, iegūts darbs, veselības problēmas vai lik-stas ar alkoholu.

Valodas neprasme kavē mācības

Pārāk lielu aizraušanos ar grādīgo dziru kā vienu no raksturīgākajiem mācību pārtraukšanas iemesliem min arī PITEC direktore. «Bet pārsvarā mācības pārtrauc tie, kas atraduši darbu un vairs nevar to savienot ar mācībām. Jāteic gan, ka cilvēku motivācija apmeklēt stundas un mācīties ir būtiski pazeminājusies. Šogad NVA bezdarbnieku izglītošanas procesā ieviesa kuponu metodi, un līdz ar to mums nācās mainīt uzņemšanas nosacījumus. Ja agrāk bija iespējams organizēt atlasi un izvēlēties, kurus no studentiem esam gatavi mācīt, tad tagad tas vairs praktiski nav iespējams – jāmāca visi. Turklāt šobrīd daudziem studentiem ir ļoti zems latviešu valodas prasmes līmenis, kas apgrūtina mācību procesu gan pašiem, gan pārējiem studentiem klasē. Protams, mūsu pedagogi ir ļoti pretimnākoši un, cik iespējams, paskaidro doto mācību vielu arī krieviski, taču tas ievērojami palēnina mācību tempu,» akcentē N. Veignere. Centrā mācības pabeidz 93–95% studentu. Aptuveni šāds rādītājs ir arī Latconsul klientu vidū. «Lielākoties klienti pārtrauc mācības finanšu trūkuma dēļ vai arī neparedzētu apstākļu spiesti. Bet kopumā klientiem, kas apmeklē mūsu mācību centru, ir liela motivācija mācīties, līdz ar to tiek paveikts viss, lai veiksmīgi beigtu konkrēto kursu un saņemtu zināšanas apliecinošu dokumentu, kas palielina iespēju atrast darbu,» teic Latconsul mācību centra vadītāja.

Roka uz pulsa

Līdzīgi novērojumi ir arī SIA Buts direktora vietniekam Dainim Zaltanam: «Cilvēku vēlme izglītoties pērn un šogad ir liela – cilvēki bija noguruši no ikdienas negācijām un vēlējās mainīt savu dzīvi. Diemžēl liela daļa mūsu izglītojamo pēc apmācību beigām ir aizbraukuši ārpus Latvijas robežām, kur viņus gaidīja labāk apmaksāts darbs.» Viņš piebilst, ka mācību centrā Buts mācīties gribētāju skaits turpina pieaugt, «jo cilvēki sāk atgūties pēc krīzes radītā šoka un apzinās, ka tieši viņu zināšanas, prasmes un iemaņas ir galvenā bagātība un priekšrocība darba tirgū. 98% izglītojamo, kuri paši ir izlēmuši par savu naudu uzsākt apmācības, tās arī pabeidz».

D. Zaltans teic, ka šogad ļoti liela cilvēku interese ir par apmācībām, kuras beidzot saņemtais dokuments būtu atzīts un novērtēts arī ārpus Latvijas robežām. «Kā piemēru var minēt metināšanas apmācības, kur mācību centrs ir augsti novērtēts kā profesionālis metinātāju sagatavošanā Latvijas un Eiropas tirgum. 2011. gadā auga arī pieprasījums pēc apmācībām, kuras spētu nodrošināt uzņēmumu izaugsmi un rezultatīvo rādītāju uzlabošanos pēc iespējas īsākā laika periodā – Apkalpošanas standarts 2011, Efektīvas komunikācijas stūrakmeņi, Pārdošanas māksla.»

D. Zaltans norāda, ka nepārtraukti ir jāseko līdzi izmaiņām likumdošanā, aktualitātēm nodokļu politikā, tirgus tendencēm Latvijā un pasaulē, lai tādējādi spētu ātri reaģēt uz nepieciešamo apmācību pieprasījumu. «Protams, ir programmas, kuras bija un būs aktuālas arī pēc gada vai diviem, tomēr lielākā daļa programmu un apmācību piedāvājumu nepārtraukti tiek pārskatīti, pilnveidoti vai izstrādāti no jauna. Tas, kas bija aktuāls vakar, var būt mazsvarīgs jau rīt,» uzsver Buts direktora vietnieks.

Izvērtē kandidātus

Apgūt jaunas prasmes un iemaņas var gan par maksu, gan arī iesaistoties kādā no NVA īstenotajām apmācību programmām, kurās ir bezmaksas izglītošanās. Tiesa gan – šāda iespēja ir tikai reģistrētajiem bezdarbniekiem. Aģentūras Pakalpojumu departamenta Apmācību nodaļas vadītāja Eva Lossane informē, ka NVA bezdarbniekiem piedāvā divas apmācību iespējas – formālo apmācību un neformālo izglītību. «Apmācības vienmēr bijušas ļoti pieprasītas. Piemēram, šogad profesionālajā apmācībā iespēja piedalīties ir nedaudz vairāk kā septiņiem tūkstošiem bezdarbnieku, neformālajā apmācībā – 17,6 tūkstošiem bezdarbnieku,» teic E. Lossane. Interesentu skaits ik gadu gan ir krietni lielāks nekā finansiālās iespējas apmācību organizēšanai. Šobrīd savu iespēju iesaistīties profesionālajā apmācībā gaida 12,5 tūkstoši, bet rindā uz neformālo izglītību – 37,5 tūkstoši cilvēku. «Lai mācībām piešķirtais finansējums tiktu izlietots lietderīgi, pirms lemjam par konkrēta bezdarbnieka apmācības nodrošināšanu, izvērtējam cilvēka darba pieredzi un izglītību un tikai tad pieņemam lēmumu, vai jauna darba atrašanai ir nepieciešamas tieši mācības,» skaidro E. Lossane. Piemēram, apmācības tiek nodrošinātas bezdarbniekiem, kam nav profesijas, bijis ilgs darba pārtraukums vai slimības dēļ cilvēks nevar vairs pildīt līdzšinējos darba pienākumus, tāpēc jāapgūst jauna profesija.

35% atrod darbu

Lai spētu operatīvi pielāgoties situācijai darba tirgū, vismaz reizi gadā notiek Labklājības ministrijas izveidotas komisijas sēde, kurā piedalās arī citu ministriju pārstāvji, darba devēji un attiecīgi darba tirgus vajadzībām sagatavo profesiju sarakstu, kurās jāīsteno apmācības. «Jebkurā brīdī šo profesijas sarakstu var koriģēt, ja jūtams, ka veidojas speciālistu pārprodukcija vai kādu speciālistu trūkums. Piemēram, šogad ļoti daudz bezdarbnieku grib apgūt konditora profesiju, līdz oktobrim profesiju jau apguvuši vairāk nekā tūkstotis konditoru, līdz ar to NVA rosinās uz laiku šo profesiju vairs bezdarbniekiem nepiedāvāt apgūt,» prognozē aģentūras pārstāve. Ne mazums bezdarbnieku šogad vēlējušies kļūt arī par grāmatvežiem, aprūpētājiem, metinātājiem, elektriķiem, noliktavas pārziņiem, informācijas ievadīšanas operatoriem (formālās apmācības, kas ietver arī praktizēšanos pie potenciālajiem darba devējiem). Arī tādas neformālās izglītības iespējas kā datorkursi un angļu valodas apguve ir ļoti pieprasītas. «Pusgadu pēc apmācību beigām sekojam līdzi, kas notiek ar kursu absolventiem, un, piemēram, šogad darbu atraduši 35% no apmācītajiem,» stāsta NVA Pakalpojumu departamenta Apmācību nodaļas vadītāja.

Avots: nra.lv