Uz Brexit Eiropa var atbildēt ar vīzu sistēmas atjaunošanu
Līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, britiem var nākties maksāt par vīzām, lai ceļotu uz Eiropas valstīm.
Lielbritānijas iekšlietu ministre Ambera Rada pirmdien paziņoja, ka Lielbritānija izskata iespēju ar darba atļauju palīdzību kontrolēt imigrāciju no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Taču esot arī jārēķinās, ka Eiropa var atbildēt ar vīzu sistēmas atjaunošanu, kas nozīmētu, ka britiem par Eiropas valstu vīzām varētu būt jāmaksā pat 50 britu mārciņas.
“Tas nebūtu vēlams, taču šāda iespēja netiek izslēgta,” pauda Rada.
Vienlaikus viņa atklāja, ka tādā gadījumā, Lielbritānija varētu atbildēt ar vīzu maksas ieviešanu par ieceļošanu savā valstī.
Tāpat briti arī apsvēruši iespēju ieviest tā dēvēto punktu sistēmu. Tā paredz iespēju ārvalstniekiem pieprasīt uzturēšanās atļauju, ja viņi ir vēlami valstī un atbilst noteiktiem kritērijiem.
Jau vēstīts, ka Eiropas Parlamenta (EP) deputāti 28.jūlijā, mudināja Lielbritāniju nekavējoties īstenot iedzīvotāju vairākuma izteikto gribu, oficiāli izstājoties no Eiropas Savienības (ES).
Eiropas Parlamenta rezolūcijā, par kuru nobalsoja 395, bet pret– 200 deputāti, norādīts, ka Lielbritānijas iedzīvotāji pauduši savu gribu un tā ir pilnībā jārespektē, uzsākot nekavējoties izstāšanās procesu.
EP aicina Lielbritānijas valdību ievērot cilvēku demokrātiski pieņemto lēmumu, sākot nekavējoties īstenot izstāšanās procedūru, proti, īstenojot līguma par ES 50.pantu, lai pēc iespējas ātrāk varētu sākt izstāšanās sarunas.
Neskatoties uz to, tiek pieļauts, ka sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no ES varētu tikt atliktas līdz nākamā gada rudenim, jo jaunā Lielbritānijas premjere Terēza Meja un viņas jaunizveidotās ministrijas, kas būs atbildības par sarunu vešanu ar Briseli, nebūs gatavas.
UK citizens may need to apply for visas if they wish to travel to EU countries after Britain formally… https://t.co/McEisbhcit #business
— Nuusie Business (@Nuusie_Business) September 10, 2016
Foto:PublicDomainPictures/https://pixabay.com/en/users/PublicDomainPictures-14//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Ašeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...
Lasīt tālākSagatavots kārtējais aizsardzības nozares dronu sūtījums Ukrainas atbalstam
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākLembergs par atentātu pret Trampu: Kā slepkava varēja nokļūt tik tuvu?
Jauns vīrietis ar šaujamieroci atklājis uguni uz bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšvēlēšanu mītiņā netālu no Batleras, Pensilvānijā. Tramps uzbrukuma laikā tika ievainots ausī....
Lasīt tālākIgaunijā sāk būvēt lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā
Šonedēļ Igaunijā, Kīsā, uzņēmums Baltic Storage Platform sāka 330 kV apakšstacijas būvdarbus. Mērķis – izveidot lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā. Baltic Storage...
Lasīt tālākPabriks: Krievija eskalē spriedzi, spekulējot ar Rietumu bailēm
Vairākas pazīmes liecina, ka Krievijas plānos ir pastāvīga eskalācija un spriedzes kāpināšana, vienlaikus gatavojoties ilglaicīgai karadarbībai un ilglaicīgai spriedzei ar rietumu valstīm....
Lasīt tālākRajevs: Karadarbībā ir gaidīšanas periods – visi gaida lielo Krievijas uzbrukumu vasarā
Visi gaida lielo Krievijas vasaras uzbrukumu, vērtējot karadarbību Ukrainā, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja rezerves pulkvedis, Saeimas ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs. "Tagad...
Lasīt tālākVēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālāk