• Tweet

Gāzes un elektrības cenu sprādziens smagi skars arī vidusšķiru un uzņēmējus. TV3 raidījums “Nekā personīga” satika bioloģiskās saimniecības īpašnieci, kurai līdz nākamajai piektdienai par Latvenergo jāsamaksā divkārt pieaudzis rēķins. Kur atrast 4000 eiro, viņa patlaban nezina.

Lauku īpašums “Mazsālijas” atrodas Kuldīgas pievārtē. Tās saimniece Gunita Štorha ar vīru īpašumā uzņem viesus, audzē briežus, brūvē stiprinātus dzērienus. Covid-19 laiks kopš 2020.gada sākuma viņiem bijis smags pārbaudījums. Bet saimniecības īpašnieki reaģējuši ātri. No visu uzņemšanas pārprofilējās un kļuva par ekoloģisko saimniecību, kas nu audzē arī trušus, vistas.

“Līdz šim tai centrā tas, ko mēs darām, bijām viesmīlība, viesmīlības nozares, esam neliels viesu nams ar ēdināšanas pakalpojumu. Un pirms diviem gadiem, sākoties Covid-19 krīzei, mēs ļoti strauji pieņēmām lēmumu, ka tas nav uz īsu brīdi, ka mums ir jāspēj pārstrukturizēties, jāspēj izdomāt, ko mēs darīsim tālāk, jo tā krīze nav ne uz dienu, ne uz nedēļu, ne arī uz mēnesi. To, ka mums viss būs tā, kā tas ir tagad… Tagad mums ir viegli par to runāt, bet tai brīdī par to mēs, protams, nedomājām. Un mēs nolēmām, ka mums ir jādara tas, ko mēs darām tikai daudzreiz vairāk un jāattīsta vēl jauni virzieni. Gada nogalē jau mēs par savu pārstrukturizēšanos par savu veidu kā pārdzīvot krīzi, stāstījām vislatvijas tūrisma forumā. Par to, kādu risinājumu esam atraduši un ja vēl pirms dieviem gadiem pirms šīs krīzes, kāds būtu stāstījis, ka es kopšu vistas, es būtu teikusi – nekad un nemūžam,” sacīja Gunita Štorha.

“Mazsāliju” saimniece turpina, ka Covid-19 krīzē īsti nav saprotams, ko ar visu iesākto darīt. “Ne tev ir īsti darbinieki, ne tu īsti saproti, kurā brīdī, teiksim, viesmīlības nozarē tev kāds ļaus strādāt, kurā tev neļauj strādāt. Bet patlaban, saņemot elektrības rēķini par decembri, es arī nesaprotu, ko man darīt ar to, ko es esmu sākusi darīt šos divus gadus, jo, ja mans, teiksim, saimniecības elektrības rēķins vasaras periodā ir 500 eiro, 600 eiro, tad ziemas periodā, tam uzlecot līdz 2000 eiro rēķinam, jau ir tā situācija, kurā tu domā, ko, kā sadalīt, kā pārdzīvot, kā to samaksāt. Tad patlaban tā situācija ir tāda, ka šis 4000 eiro rēķins, kuru esam saņēmuši tikko kā… Ja es vēl zinātu, ka tas ir viens mēnesis, kurš man ir jāiztur, mēs vēl atrastu kādu risinājumu, bet patlaban risinājuma vienkārši nav,” atzīst Štorha.

“Visā pasaulē Eiropā šobrīd cenas ir cēlušās, un valdība ir atbildējusi ar pieciem dažādu veidu pabalstu veidiem mūsu iedzīvotājiem,” norādījis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā vienotība”).

Valdības pieci dažādu veidu pabalsti iedzīvotājiem
Atbalsts aizsargātajiem patērētājiem (15-20 eiro)
16,5 miljoni pašvaldībām mājokļa pabalstiem
20 eiro vakcinētiem pensionāriem
Samazinātas sadales izmaksas
Samazināts OIK

“Un ir vairāki pabalstu veidi tiem, kam tas ir nepieciešams, ko valdība jau ir nolēmusi un kuri ir tiešām efektīvi,” piebildis Valsts prezidents Egils Levits.

“Pašvaldības energokrīzes sekas katra pārdzīvo citādāk. Tur, kur uzbūvētas šķeldas stacijas, siltums ir lēts. Bet, piemēram, Pierīgā – Ropažu pagastā, kas apkurē izmanto tikai gāzi – vairākus pēdējos mēnešus iedzīvotājiem rēķini ir pieauguši divas un pat trīs reizes. Pašvaldība septembrī atteicās no cietā līguma ar “Latvijas gāzi.” Tarifu piesēja biržas cenai. Septembrī mēs… Mēs visi pēc “kaujas” esam gudri runāt, kā varbūt vajadzēja. Jo septembrī, tomēr tās tendences, ka šis šī cena kāps tik ļoti strauji, vēl nebija,” skaidro Ropažu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne.

“Un kurš pieņēma lēmumu par biržas cenām noslēgt līgumu, nevis par fiksēto cenu, kādi līgumi līdz šim ir bijuši?” neizpratnē ir Ropažu novada iedzīvotāja Ilze.

Stopiņos iedzīvotāji ir nikni. Lamā domi un pašvaldības aģentūru “Saimnieks”, kas nodrošina apkuri. Tās vadītājs aprunāties ar “Nekā personīga” negribēja.

Ropažu novada pašvaldības aģentūras ”Saimnieks” vadītājs Jānis Kopāns norāda: “Es tiešām neredzu neko, ko es jums varētu papildināt.”

“Nekā personīga” saistībā ar attiecīgo problēmu aprunājās ar Ropažu novada iedzīvotājiem.
“Nekā personīga”:Gribējām par apkures cenām parunāties.
Iedzīvotāja: Tā ir ļoti sāpīga tēma.
“Nekā personīga”: Kāds tās kāpums ir, aptuveni.
Iedzīvotāja: Trīs reizes.
“Nekā personīga”: “Trīs reizes?”
Iedzīvotāja: “Jā. Ja iepriekšējā mēnesī bija 197 eiro, pagājušo saņēmu 320. Es dzīvoju ar meitu, kaut kā varam. Ja dzīvotu viena, tad es nezinu, kā.”
“Nekā personīga”: Cik jums bija rēķins šobrīd liels?
Iedzīvotāja: Vēl nav saņemts. Pagājušajā mēnesī bija milzīgs. Visi mēs esam piekusuši ļoti. Un es jau invalīds esmu. Redzes invalīds. Neredzu. Man lupiņa tikai līdzi.
“Nekā personīga”: Bet cik jums aptuveni pensija liela un cik jums tas rēķins liels.
Iedzīvotāja: 340 mana pensija. Jā. Un bija 270 laikam maksāšana.
“Nekā personīga”: Tad jums diezgan maz paliek pāri.
Iedzīvotāja: Man teica, ka es būšu mazturīgais cilvēks.
“Nekā personīga”: Tad es saprotu, ka plus, mīnus ir aptuveni 2500 mājsaimniecības, kas ir pieslēgtas šim centralizētajam tīklam?

Ropažu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne: Nu, jā – Garkalnes “Komunālajam servisam” un pašvaldības aģentūrai “Saimnieks”. Patlaban apmēram 1600 mājsaimniecības ir uzrakstījušas šos iesniegumus uz šo vienreizējo atbalstu.

“Nekā personīga”: Bet ziņa, ka vairāk nekā puse šo pabalstu ir prasījusi. Tas tomēr kaut ko liecina.

Ropažu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne: Protams, protams, jo tas ir tas, ko es saku. Ka iedzīvotājs – viņš jau rēķinās ar savu ienākumu, ģimene. Un tas vidējais, kas ir par komunāliem maksājumiem, tas budžetā tiek plānots. Tā kā es domāju, ka uz šo mājokļu pabalstu pretendēs ne tikai trūcīgie un maznodrošinātie. Bet, protams, ja tā cena vēl kāps gāzei, tad ir jādomā par tādu vienotu valsts atbalstu. Mūsuprāt, pareizākais ir noteikti šo mediānu, līdz kurai maksā iedzīvotājs, un tad no šīs summas tālāk kompensē valsts.

Pašvaldību savienība saka – ir labi, ka valsts un pašvaldības palīdz pašiem trūcīgākajiem. Bet visiem ir jāgatavojas tam, ka tūdaļ pēc pabalstiem sāks nākt tie, kuri nav uzskatāmi par mazturīgajiem. Pastāv bažas, ka līdz pat 40% mājsaimniecību īpaši attālākos Latvijas reģionos tuvāko mēnešu laikā sasniegs robežu, kad ģimenei var draudēt trūkums.

Latvijas pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš sacīja: “Ja mēs skatāmies pēc tā apjoma, ko saņem sociālās sadaļas ietvarā. Tad tas atbalsts ir apmēram 6% mājsaimniecību. Un tas ir risks, jo pēc mūsu rēķiniem apmēram 40% mājsaimniecību ir grūtības. Un tas nozīmē to, ja šīs mājsaimniecības, kuras nav atzītas par trūcīgiem un nav atzītas par maznodrošinātiem, liela daļa savus ieņēmumus patērē uz komunālajiem maksājumiem, siltumapgādei, elektrībai. Tas nozīmē to, ka apmēram 40% mājsaimniecību iekšējā tirgū nepiedalās.”

Pašvaldības ir bagātas – tā saka finanšu ministrs. Tām ir 700 miljonu eiro lieli uzkrājumi. Lai tad šo naudu arī tērē. Jo valstij, lai sniegtu atbalstu pašvaldībām, ir jāaizņemas. Un tas jau tad būs slogs visai valstij turpmākos gadus. Turklāt pirms jaunā gada pašvaldībām par Iedzīvotāju ienākuma nodokļa lielāku ieņēmumu samaksāti papildus 60 miljoni. Reirs saka – pašvaldībām jāizmanto šī nauda, lai atbalstītu iedzīvotājus, nevis jādzen valsts budžets vēl lielākos parādos.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā vienotība”) uzsver: “Šie 60 un vairāk miljoni ir viņu nauda. Mēs katru centu, ko izdosim, mēs aizņemsimies uzkrāmēsim parādu, tām neizdarībām, atstājot gāzes apkures, mēs uzkrāmēsim parādu visiem bērniem, visiem nākotnes lietotājiem. Arī tiem pašvaldību bērniem, kuru vadītāji bija atbildīgi un veica šīs investīcijas un kurina ar šķeldu un granulām.”

Ekonomikas ministrs Vitenbergs noliedz, ka valdība rīkojas par vēlu. Viņš atsaucas uz Polijas pieredzi, kas samazinājusi nodokli degvielai, pārtikai PVN ir nolaists uz nulli. Pirmdien viņš piedāvās uz dažiem mēnešiem samazināt PVN un noteikt slieksni elektrības un gāzes cenām, ko pārsniedzot, valsts kompensē starpību.

“Nekā personīga”: Ministra kungs, ir viens tāds filozofisks jautājums par to, vai valdība, ministri, Valsts prezidents, nedzīvo paralēlajā realitātē? Tāpēc, ka, no vienas puses, finanšu ministrs saka, pašvaldības pašas vainīgas. Valsts prezidents saka, ka viss ir ”baigi forši”. Premjers saka, ka tieciet paši galā, un ekonomikas ministrs saka, ka mēs rudenī piedāvājam samazināt PVN un tagad pagājuši, cik mēneši? Un mēs piedāvājam to pašu. Jūsuprāt, rīcība ir adekvāta?

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (“Nacionālā apvienība”): Mēs no savas puses, es neatkāpjos no sava uzskata, ka ir labi, ka ir tie rīki panākti. Taču ir nepieciešami jauni papildus mehānisms, lai to situāciju varētu atrisināt. Un šeit varbūt nav tāda vienota izpratne. Piekritīšu, ka būtu bijis tiešām pareizi un labi, ja jau septembrī būtu aso pakotni pieņēmuši. Bet no mūsu puses mums nekas cits neatliek. Redzot ikdienā, komunicējot ar dažādām nozarēm, sabiedrību, mums ir jārīkojas, mēs nevaram izlikties, ka viss ir kārtībā, un ar to, kas ir izdarīts, ir pietiek.

“Nekā personīga”: Bet jums nešķiet, ka ir par vēlu. Ir pagājuši no septembra, cik – četri, četrarpus mēneši. Mums ir pieredze, ja kaut ko ļoti gribam, mēs varam nedēļas laikā izdarīt.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (“Nacionālā apvienība”): Nu arī šeit – kad tiklīdz panākta politiska vienošanās, tie lēmumi ir bijuši ātri gan par sadali bija iespējams. No mūsu puses, mēs to varam īstenot. Nu, ko es varu teikt – par vēlu. Nu, tas neatbrīvo mūs no pienākuma rīkoties šobrīd un, ja mēs pirmdien arī panākam politisku lēmumu, mēs no ministrijas varam ātri sagatavot nepieciešamos grozījumus, nepieciešamos rīkus, tad nu strādāsim, to izdarīsim, lai janvārī, februārī, martā, aprīlī cilvēki varētu saņemt šos atvieglojums.

“Es nekad neesmu kritizējusi mūsu valdību, bet šobrīd tā situācija ir tāda, ka man liekas, ka mēs vienkārši nogaidām, cik ilgi tad tie uzņēmēji spēs izturēt to visu. Mēs nevaram vairs izturēt, mums nav no kā, mums nav tauku kārtiņas uzēstas. Mēs esam pārdzīvojuši divus gadus, divus gadus izturējuši, neesam nobeigušies, bet šobrīd tā situācija tāda – kāds risinājums? Man aiziet pie augļotāja, paņemt kredītu uz 4000? Bet nākammēnes viņš būs tieši tāds pats,” pauda ”Mazsāliju” saimniece.

“Mēs runājam ikdienā ar dažādu nozaru uzņēmējiem, jūs minējāt vienu no tūrisma jomas, ir daudz arī lielie ražotāji, kuriem tās kāpums ir milzīgs, un, sākot no maza uzņēmuma, beidzot ar baznīcām, kas nespēj nomaksāt esošos rēķinus, tādēļ pirmdien jāpanāk lēmumus, lai būtu iespējams tuvākajos mēnešos rēķinus atslogot,” skaidro ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (“Nacionālā apvienība”).

“Nekā personīga”: Bet tad kāda ir jūsu atbilde uzņēmējam, kuram nākam piektdien šis rēķins “Latvenergo” ir jāmaksā?

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (“Nacionālā apvienība”): To, ko es teicu pirms brīža, iespēja ir runāt ar “Latvenergo”, sadalīt šo rēķinu tādā vidējā termiņā līdz trīs gadiem un ievērojami šo summu, kas būtu esošajos mēnešos, sadalīti tādā vidējā termiņā, lai būtu iespējams šo laiku amortizēt, lai turpinātu darbu.

“Nekā personīga”: “Latvenergo” nepiemēros nekādas soda sankcijas par to, ka tas maksājums tiek izstiepts uz vairākiem mēnešiem? Ir runāts par to, ka tās soda naudas netiek maksātas vai soda procenti par to, ka maksājums tiek stiepts?

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (“Nacionālā apvienība”): Kā jau teicu, esam aicinājuši “Latvenergo” būt sociāli atbildīgiem šajā laikā un es nespētu iztēloties to situāciju, ka “Latvenergo” piemērotu soda sankcijas apstākļos, kad sabiedrībai un uzņēmējiem iet tik smagi.

“Nekā personīga”: Viņi ir teikuši, ka viņi to nedarīs?

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (“Nacionālā apvienība”): Mēs pēc brīža ar viņiem tiekamies un, lai šos jautājumus apspriestu un skatītos arī tālāk, kāda varētu būt sadarbība ar mūsu tautsaimniecības nozarēm un sabiedrību jau tuvākajā laikā.

“Nekā personīga”: Jums šobrīd pašai ir risinājums, ko jūs darīsiet?

“Mazsāliju” saimniece Gunita Štorha: Valdība, var teikt, ejiet pie “Latvenergo”, lai tas jums sadala maksājumos, piemēram, trīs maksājumos. Pirmām kārtām – mēs neviens neesam atbrīvoti no procentu maksājumiem par nesamaksāto rēķinu daļu, par ko arī varēja domāt valdība. Kāds risinājums, godīgi sakot, nezinu. Es nezinu – jo tā ir visa mana dzīve. Man nekā cita vairāk nav, mūsu ģimenei nekā cita vairāk nav. Es neesmu viena pati tāda. Un var jau smalki sēdēt kabinetos un teikt, ka mēs nemākam saimniekot. Un, ka mums šādi uzņēmēji, kā agrāk jau tas ir izskanējism nav vajadzīgi, kuri neprot saimniekot. Šī nav mūsu neizdarība, šī ir valdības neizdarība.