Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisija: ārzemju producentu piesaiste jāplāno un jāveic ilgtermiņā
“Ārzemju producentu piesaiste ir pamatīgs darbs, kas jāplāno un jāveic ilgtermiņā. Lai tas būtu efektīvs, jānodrošina arī atbilstoša infrastruktūra un mehānismi interesentu piesaistei,” uzsver Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijas priekšsēdētājs Ervins Labanovskis. Deputāti otrdien, 1.oktobrī, apakškomisijas sēdē sprieda par ārvalstu un starptautisko kino projektu piesaisti Latvijai.
Latvijai līdz šim bija izdevies veiksmīgi uzsākt un īstenot dažādus ārzemju kino produktus, atzīmēja E.Labanovskis. Lai varētu turpināt piesaistīt investorus, jānodrošina ilgtermiņa programmas līdzfinansējumam. Piesaistot ārvalstu finansējumu, mēs veicinām mūsu konkurētspēju, norādīja apakškomisijas priekšsēdētājs.
Nozares nevalstisko organizāciju pārstāvji deputātiem akcentēja, ka kino nozare ir viens no pelnošākajiem kultūras sektoriem pasaulē, kas būtiski stimulē valsts attīstību un atpazīstamību. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā ir īstenoti vairāk nekā 30 ārvalstu filmu projekti, kuru kopējais pienesums Latvijas ekonomikai pārsniedzis 30 miljonus eiro.
Līdz šim ārvalstu kinoprojektu piesaistei bija pieejams līdzfinansējums 800 tūkstoši eiro gadā, kamēr, piemēram, Igaunijā – 6 miljonu apmērā. Neziņa par ilgtermiņā pieejamo finansējumu neļauj piesaistīt lielus ārzemju kino projektus, producenti atsaka noslēgt projektu līgumus, jo ir garš to slēgšanas laiks un trūkst garantiju līdzfinansējumam nākotnē, pauda nozares pārstāvji. Tāpat neelastīgs finansējuma pieejamības grafiks vājina nozares konkurētspēju reģionā.
Sēdes dalībnieki atzīmēja, ka kinoindustrijā ir liels iesaistīto uzņēmumu skaits dažādās tautsaimniecības nozarēs. Vienas nelielas filmas ražošanas laikā tiek nodrošināts darbs aptuveni 60 apakšuzņēmējiem visdažādākajās jomās – sākot no aprīkojuma nomas līdz pat ēdināšanas un viesmīlības nozarei.
Nozare aicināja pārskatīt pieejamā finansējuma apmēru un nodrošināt tā pieejamību visu gadu bez projektu iesniegšanas termiņa ierobežojumiem, izveidot skaidru, vienkāršu finansējuma piešķiršanas mehānismu un nozīmēt atbildīgo amatpersonu par līdzfinansējuma pieteikumu izskatīšanu.
Lai producenti varētu plānot savu darbu un reklamēt partneriem iespējas veidot kinoprojektus Latvijā, par finansējuma modeli nākamajiem diviem gadiem jāvienojas jau līdz šā gada decembrim, uzsvēra E.Labanovskis. Apakškomisijas priekšsēdētājs akcentēja nepieciešamību Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā noteikt atbildīgo personu, kura gan izskatītu pieteikumus un koordinētu procesus šai jomā, gan reklamētu Latviju kā uzņemošo valsti starptautiskos tirgos.
Vēl par tēmu:
Latvijas Restorānu biedrība aicina samazināt svētku dienu skaitu Latvijā
Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir vērsusies pie Latvijas Republikas Saeimas frakcijām un atbildīgajām komisijām, aicinot pārskatīt un samazināt valstī noteikto svētku dienu skaitu. Biedrība...
Lasīt tālākRīgas lidosta vasarā piedāvās plašāko galamērķu tīklu Baltijā
Vasaras lidojumu sezonā, kas sāksies šajā nedēļas nogalē līdz ar pāreju uz vasaras laiku, Rīgas lidosta piedāvās plašāko galamērķu klāstu Baltijā – gandrīz simts tiešo lidojumu...
Lasīt tālākRīgā sākas āra kafejnīcu sezona
Ceturtdien, 27. martā, Rīgā oficiāli sākas āra kafejnīcu sezona. Šogad āra kafejnīcu darbībai pašvaldībā jau saņemts 251 pieteikums un izsniegtas 138 atļaujas. Ņemot vērā, ka...
Lasīt tālāk“Lidl” apņemas saglabāt nemainīgas cenas vairākiem simtiem produktu
“Lidl” jau atkal apliecina savu apņemšanos klientiem nodrošināt ikdienā nepieciešamos produktus par vislabākajām cenām. Kamēr citi plāno cenu pieaugumu, “Lidl” iestājas par patērētāju...
Lasīt tālākIedzīvotāju vairākums atbalsta vēja enerģijas attīstību Latvijā
Vēja enerģija ir viens no perspektīvākajiem risinājumiem Latvijas enerģētiskajai neatkarībai un klimata neitralitātei, un Latvijas iedzīvotāju vidū kopumā ir vērojams atbalsts tās izmantošanai....
Lasīt tālāk20 gadu laikā spēļu zāļu skaits Latvijā samazinājies par vairāk nekā 70%
Kopš 2005. gada azartspēļu zāļu skaits Latvijā ir sarucis par vairāk nekā 70% – 2005. gadā Latvijā bija 636 zāles, bet 2025. gada martā – 174. Spēļu zāļu skaits turpinās sarukt...
Lasīt tālākMazo un vidējo uzņēmēju vidū lielākie optimisti Lietuvā, skeptiskākie – Igaunijā
Mazo un vidējo uzņēmēju aptauja Baltic Business Outlook, ko SEB banka Baltijas valstīs veic kopš 2014. gada, atklāj būtiskas atšķirības uzņēmēju attieksmē ekonomiski strauji augošajā...
Lasīt tālākAšeradens: Latvija atbalsta jaunu ES aizsardzības finansēšanas modeli
Ceturtdien, 20. martā, finanšu ministrs Arvils Ašeradens iepazīšanās vizītē tikās ar Vācijas vēstnieci Latvijā Gudrunu Maslohu (Gudrun Masloch). Viņi pārrunāja ģeopolitiskās norises,...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis februārī bez būtiskām izmaiņām
2025. gada februārī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,3 %, un kopš janvāra tas ir pieaudzis par 0,1 procentpunktu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākPatiesības brīdis valdībai: birokrātija un tēriņi vai nauda valsts aizsardzībai?
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav...
Lasīt tālāk