Uzņēmēji: Krievijas agresija Ukrainā un energoresursu pieejamība ir Eiropas ekonomikas galvenais izaicinājums
Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) sadarbībā ar AS “Rietumu Banka” organizētajā diskusijā Trīs jūru iniciatīvas samita ietvaros, reģiona valstu Tirdzniecības un rūpniecības kameru pārstāvji tiekoties pārrunāja notiekošo Krievijas karu Ukrainā un energoresursu pieejamību, kas šobrīd ir Eiropas ekonomikas galvenie izaicinājumi, kā arī neatkarību no Krievijas resursiem un nepieciešamību veicināt savstarpēju sadarbību.
20. jūnijā Trīs jūru iniciatīvas samita ietvaros norisinājās reģiona Tirdzniecības un rūpniecības kameru pārstāvju diskusija “Reģionālās drošības nodrošināšana, izmantojot transporta, enerģētikas un infrastruktūras tīklus: kameru loma tajā”, kurā galvenais uzsvars bija energoresursu un ražošanas izejvielu pieejamība, Krievijas īstenotā kara Ukrainā ietekme un ekonomiku, infrastruktūras risinājumi, neatkarības no Krievijas veicināšana un sadarbība Eiropas ekonomikas stiprināšanai. Pasākumā piedalījās arī Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociācijas Eurochambres vadītājs Bens Baters (Ben Butters) un Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Genādijs Čižikovs.
Šobrīd pasaulei ir izaicinājumu pilns laiks, pastāvot ekonomiskiem un drošības draudiem, bet izaicinājumi nozīmē arī jaunas iespējas un krīzes potenciālu nepieciešams izmantot. Eurochambres izpilddirektors Bens Baters uzsvēra: “Atslēgas vārds ir sadarbība. Transporta, enerģētikas, infrastruktūras jomā. Nevienu no šī brīža problēmām nevar atrisināt nacionālā līmenī, izolējoties no citām valstīm. Sadarbība Eiropā ir kritiski svarīga.” Turklāt, sadarbībai jābūt ne tikai starp valstīm, bet arī katras valsts iekšienē – starp valdību un uzņēmējiem.
Energoresursu cenu un pieejamības problēmas šobrīd Eiropā ierindojas pirmajā vietā. Jau pagājušā gada rudenī Eiropas uzņēmēji sāka bažīties par straujo energoresursu cenu kāpumu. Pēc kara sākuma Ukrainā kļuva skaidrs, ka arī to pieejamība būs izaicinājums. Svarīgi arī, lai zaļās enerģijas mērķi un risinājumi ir reāli un sasniedzami. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka enerģētikas jautājums šobrīd svarīgākais un nepieciešami ātri un pārdomāti risinājumi.
Krievijas īstenotā kara Ukrainā ietekme uz drošību un ekonomiku pasaulē nav noliedzama. Šobrīd ir apdraudēta ne tikai militārā, bet arī pārtikas, enerģētikas, transporta un resursu drošība. Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Genādijs Čižikovs par šī brīža ekonomisko situāciju: “Ukrainai ir liela nozīme ne tikai Eiropas, bet arī Melnās jūras reģiona ekonomikā. Ukraina ir liela valsts ar lielām ostām, bagāta ar dabas resursiem. Krievijas uzsāktā kara laikā ir izpostīti daudzi reģioni, iznīcināti lieli uzņēmumi un rūpnīcas, 40% uzņēmēju ir bijuši spiesti pārtraukt savu darbu – tas atstāj lielu ietekmi uz pasaules ekonomiku.” Šī brīža situācija ar bloķētajām Ukrainas ostām liek arī domāt par jauniem un daudzveidīgiem tirdzniecības ceļiem Eiropā. Tāpat arī par infrastruktūras attīstību – gan transporta, gan digitālās. Kara apstākļos vilcināšanās nav pieļaujama.
Pasākuma otrajā daļā Trīs jūru iniciatīvas reģiona Tirdzniecības un rūpniecības kameru pārstāvji diskutēja par kameru ietekmes palielināšanu un dialoga veicināšanu ar valstu valdībām un uzņēmējiem. Kā arī par dažādiem atbalsta instrumentiem Eiropas uzņēmējiem.
Vēl par tēmu:
Pagarina Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu Latvijā
Aizliegums patēriņam Latvijā ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas būs spēkā vēl gadu, paredz ceturtdien, 3.aprīlī, Saeimā galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecība palielinās jau trešo mēnesi pēc kārtas, februārī sasniedzot 4,1% izaugsmi
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada februārī pieauga par 4,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi pieauguši jau trešo mēnesi pēc kārtas, turklāt pieaugums...
Lasīt tālākParedz īsākus termiņus iestāžu atbildēm uz iedzīvotāju iesniegumiem
Lai mazinātu birokrātiju iedzīvotāju saziņā ar iestādēm, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 2. aprīlī, konceptuāli atbalstīja rosinātās izmaiņas Iesniegumu...
Lasīt tālākValsts kontrole: Ostu attīstības fondā no 2019. līdz 2023. gadam vismaz 161 770 EUR izmantoti neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski
Valsts kontrole lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski. Lielākā daļa...
Lasīt tālākLatvijas Restorānu biedrība aicina samazināt svētku dienu skaitu Latvijā
Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir vērsusies pie Latvijas Republikas Saeimas frakcijām un atbildīgajām komisijām, aicinot pārskatīt un samazināt valstī noteikto svētku dienu skaitu. Biedrība...
Lasīt tālākRīgas lidosta vasarā piedāvās plašāko galamērķu tīklu Baltijā
Vasaras lidojumu sezonā, kas sāksies šajā nedēļas nogalē līdz ar pāreju uz vasaras laiku, Rīgas lidosta piedāvās plašāko galamērķu klāstu Baltijā – gandrīz simts tiešo lidojumu...
Lasīt tālākRīgā sākas āra kafejnīcu sezona
Ceturtdien, 27. martā, Rīgā oficiāli sākas āra kafejnīcu sezona. Šogad āra kafejnīcu darbībai pašvaldībā jau saņemts 251 pieteikums un izsniegtas 138 atļaujas. Ņemot vērā, ka...
Lasīt tālāk“Lidl” apņemas saglabāt nemainīgas cenas vairākiem simtiem produktu
“Lidl” jau atkal apliecina savu apņemšanos klientiem nodrošināt ikdienā nepieciešamos produktus par vislabākajām cenām. Kamēr citi plāno cenu pieaugumu, “Lidl” iestājas par patērētāju...
Lasīt tālākIedzīvotāju vairākums atbalsta vēja enerģijas attīstību Latvijā
Vēja enerģija ir viens no perspektīvākajiem risinājumiem Latvijas enerģētiskajai neatkarībai un klimata neitralitātei, un Latvijas iedzīvotāju vidū kopumā ir vērojams atbalsts tās izmantošanai....
Lasīt tālāk20 gadu laikā spēļu zāļu skaits Latvijā samazinājies par vairāk nekā 70%
Kopš 2005. gada azartspēļu zāļu skaits Latvijā ir sarucis par vairāk nekā 70% – 2005. gadā Latvijā bija 636 zāles, bet 2025. gada martā – 174. Spēļu zāļu skaits turpinās sarukt...
Lasīt tālāk