Uzņēmēji prasa lielāku krīzes lēmumu caurspīdīgumu
Valdības krīzes laika lēmumu pieņemšanas un milzīgu summu tērēšanas necaurspīdīgums, kā arī konkrētības un skaidru kritēriju trūkums uzņēmējos vieš bažas par līdzekļu negodprātīgu sadalīšanu un izsaimniekošanu. Lai šīs bažas kliedētu, Latvijas Zemnieku savienības Uzņēmēju padome (LZS UP) pieprasa detalizētu atskaiti par krīzes novēršanai paredzēto četru miljardu eiro izlietošanu. Neraugoties uz neskaitāmiem valdības locekļu publiskiem paziņojumiem, joprojām nav skaidrības par daudziem uzņēmējus uztraucošiem jautājumiem, uz kuriem prasām konkrētas atbildes.
Kur pēkšņi radās lieks miljards eiro Valsts Kasē? Vai šī nauda, vai liela daļa no tās krīzes amortizēšanai tiks ņemta no sociālās apdrošināšanas iemaksu uzkrājuma, kas ir akurāt viena miljarda eiro apmērā? Kas bija lēmuma autors tik lielu līdzekļu – četru miljardu eiro tērēšanai krīzes pārvarēšanai? Kas pieņēma lēmumu par nepilnu trīs miljardu eiro aizņēmumu? No kādiem līdzekļiem aizņemumi tiks atdoti? Vai netiks celti jau tā augstie nodokļi, pārdoti vēl nedaudzie valstij piederošie aktīvi, piemēram, “Latvenergo”, “Latvijas Valsts Meži”? Līdz šim dīkstāves pabalstiem izmaksāti vien apmēram 3,5 miljoni jeb apmēram 0,35% no miljarda eiro, kas atradās Valsts kasē un apmēram 0,1% no 4 miljardiem. Kur aizies lauvas tiesa, kādus konkrētus pasākumus plānots finansēt?
“Uzņēmējiem ir bažas, ka lielu daļu aizņemto līdzekļu noēdīs valsts pārvaldes aparāts, bet jāatdod tie būs krīzes dēļ jau tā smagi cietušajiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un privātajā sektorā nodarbinātajiem, kuri šobrīd jūtas pievilti, jo valdības skaļie solījumi uzņēmējdarbības atbalstam realitātē, lielākoties, netiek nodrošināti,” pausts paziņojumā.
“Kad tiks pieņemti lēmumi par reālu valsts pārvaldes aparāta un tā izdevumu samazināšanu? Premjera Krišjāņa Kariņa rīkojums ministriem pārskatīt iestāžu izdevumus ir acu aizmālēšana nevis aktīva, solidāra rīcība ar privāto sektoru, kurā strādājošie saņem niecīgus dīkstāves pabalstus (no 4 līdz 700 eiro), ievērojami samazinātas algas vai bezdarbnieku pabalstus, kamēr valsts pārvaldē strādājošie nereti par samazinātu darba apjomu joprojām saņem pilnu atalgojumu. Kā par lielu panākumu ministrijas ziņo par šā gada 10% komandējumu budžeta pārdalīšanu citām resora vajadzībām, lai gan komandējumos šogad nevarēs doties daudz ilgāk kā nepilnu pusotru mēnesi. Tā ir ņirgāšanās! Kādi konkrēti un reāli instrumenti MVU būs pieejami ekonomiskā krituma pārvarēšanai?” norāda LZS.
“Nav dzirdēti nekādi pasākumi, plāni, izņemot Altum menedžētos, kuri reāli nedarbojas pārliekas birokrātijas dēļ. Daudzas krīzē vēl smagāk cietušas valstis jau veic aprēķinus, gatavo plānus un finanses ātrai ekonomikas atjaunošanai; Dānija, Spānija, Vācija, Austrija un citas Eiropas valstis jau mīkstina ierobežojomus un nāk klajā ar vietējo ekonomiku atjaunošanas plāniem. Latvijā par to tikai runā jābūtības izteiksmē,” pausts LZS paziņojumā.
Tiek norādīts, ka ārkārtas situācijā valdība sev devusi tiesības nepiemērot Publisko iepirkumu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumus, kas ļauj tērēt miljonus bez pienācīgas uzraudzības, apstrīdēšanas, pārbaudes. Publiski jau izskanējuši pārmetumi par izglītības un zinātnes ministres partijas biedra, bijušā padomnieka piesaistīšanu 365 000 eiro vērtā izglītības projekta producēšanā, protams, bez konkursa, arī par, iespējams, ne lētākā piedāvājuma pieņemšanu ķirurģisko masku un respiratoru iepirkumā no Ķīnas. Informācija par iepirkumiem ir pārāk virspusēja, aizplīvurota un novēlota, kas neļauj gūt pārliecību, ka medicīnas preču iegādei atvēlētie 9,78 miljoni eiro un citi līdzekļi tiks iztērēti godīgi. LZS pievienojas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aicinājumam ārkārtējās situācijas laikā iespēju robežās piemērot abus likumus, bet saīsinot piedāvājumu iesniegšanas termiņus.
Piekrītot KNAB, ka krīzes apstākļos korupcijas un finanšu līdzekļu izšķērdēšanas riski pieaug, kā arī tādēļ, ka detalizēta informācija no sabiedrības tiek slēpta, tiek aicināts daļu no valsts pārvaldē krīzes laikā neiztērētajiem līdzekļiem novirzīt KNAB krīzes lēmumu kontrolei.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk