Uzņēmējs: Latvijai atkal jākļūst par ražošanas lielvalsti
Jauns gads nereti iesākas ar jauniem mērķiem – ikvienam no mums 1. janvāris nozīmē ne tikai jauna mēneša lapas pāršķiršana kalendārā, bet arī jaunas apņemšanās un cerības. Bet ko darīt Latvijai, lai tā piedzīvotu jūtamu izaugsmi? Latvijas Kokrūpniecības federācijas padomes loceklis un SIA STIGA RM valdes loceklis Andris Ramoliņš uzskata, ka viens no galvenajiem mērķiem, pie kuriem Latvijai ir jāstrādā, ir kļūšana par ražošanas lielvalsti.
Intervijā biznesa žurnālam “Forbes” Ramoliņš atgādina, ka Latvija savu vilkmi pierādīja jau pirmās brīvvalsts laikā, kad rūpniecības attīstības tempi arvien bija strauji. Jaunajai valstij bija nepieciešamas jaunas darbavietas un visādi tika stimulēta jaunu ražotņu izveide. Tolaik no ārzemēm ievestajām precēm pat tika uzlikts liels muitas nodoklis, tā atbalstot vietējos ražotājus, bet valūta, ko nopelnīja lauksaimniecība, tika iztērēta, lai iepirktu rūpniecības izejvielas.
Pēc uzņēmēja sacītā, šobrīd situācija ir gluži pretēja: “Lielākoties tiek eksportēti izejmateriāli – graudi, kokmateriāli ar nelielu pievienoto vērtību, kas ar skumjām liek secināt, ka Latvija joprojām ir izejvielu piedēklis ražošanas lielvalstīm. Kuģos tiek krauti graudi, bet atpakaļ vedam miltus un makaronus. Kuģos tiek krauta papīrmalka un apaļkoki, bet atpakaļ vedam papīru, kartonu un mēbeles.”
Ramoliņš uzsver, ka, lai arī Latvija jau tagad ir izdevusies valsts, kopā mēs varam vēl daudz labāk. “Pieņemot politiski atbildīgus lēmumus, attīstot infrastruktūru, autoceļus, dzīvojamos fondus un ražošanu (sākot ar maizes pirmproduktiem, beidzot ar celulozes vai kartona rūpniecību), mēs 7–10 gadu laikā Latvijas iekšzemes kopproduktu dubultotu un tā nebūtu pati augstākā virsotne, ko mēs mēs varētu sasniegt,” uzskata Latvijas Kokrūpniecības federācijas padomes loceklis.
“Latvijas bagātība ir zeme un tās cilvēki. Un ja mēs visi kopā gudri izmantosim mums dotās iespējas, tad nebūs jāuztraucas par kādu īpašu remigrācijas plānu, cilvēki paši brauks mājās no ārzemēm. Tā notika Īrijā, un es ticu, ka tā notiks arī Latvijā,” sacīja uzņēmējs.
Viņš aicināja ticēt sev un savai valstij, jo tikai tā soli pa solim mēs tuvosimies virsotnei un padarīsim Latviju aizvien bagātāku un skaistāku. “Tieši ražošanas ceļš ir ceļš, pa kuru mums jāiet, lai sasniegtu mūsu visu kopīgo mērķi – spēcīgu un pārtikušu valsti,” uzskata Ramoliņš.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk