Viedoklis: Valdībai jāsper solis pretī uzņēmējiem un jānodrošina darbnespējas lapu apmaksa pilnā apmērā
Šobrīd, kad Covid-19 pandēmija Latvijā strauji izplatās un arī darba kolektīvos pieaug saslimšanas risks, aktuāls ir kļuvis jautājums par valsts atbalsta mehānismiem uzņēmējiem. Lai palīdzētu darba devējiem, kuri jau tā izjūt Covid-19 radītās sekas, valdībai ir nekavējoties jārīkojas un jāveic grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, paredzot, ka valsts šajā krīzes periodā apmaksā darbnespējas lapas pilnā apmērā.
Lai arī šobrīd Covid-19 krīze rada neērtības daudziem uzņēmējiem, tostarp daudzās nozarēs darbiniekiem ir ieteikts pāriet uz darbu attālinātā režīmā, slimības pabalstus joprojām lielā mērā kompensē darba devēji. Proti, pašlaik valsts apmaksā darba nespējas lapu tikai no 11. dienas, bet pirmās 10 dienas apmaksā darba devējs.
Ņemot vērā faktu, ka šobrīd pat pie viegliem elpošanas ceļu infekcijas slimības simptomiem, piemēram, klepus, sāpes kaklā, iesnas, darba devējs liek darbiniekam doties mājās, tādējādi ievērojot epidemiologu prasības un mudinot darbiniekus, kuriem ir šaubas par savu veselības stāvokli, vērsties pie ārsta, ir izveidojusies situācija, ka darba devējiem ir ne tikai jārisina darbinieku trūkuma jautājums, bet arī jārēķinās ar ārkārtas papildu izmaksām saistībā ar slimības nespējas lapām.
Jāņem vērā arī fakts, ka darba devējiem Latvijā šobrīd izmaksas ir ievērojami augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā – gan pabalsta apmēra, gan tā maksājamo dienu skaita ziņā, līdz ar to šāda situācija neveicina konkurētspēju ar Baltijas valstīm.
Laikā, kad Latvijas uzņēmēji visapkārt dzird valdības pārstāvju runas par atbalstu uzņēmējiem, kas šobrīd spiesti pārtraukt vai būtiski samazināt darbības apmērus valstī noteikto ierobežojumu vai vīrusa izplatības dēļ, mēs neredzam efektīvus rezultātus šīm runām, lai gan grozījumi likumā par darba nespējas lapu apmaksu ne tikai veicinātu vīrusa zemāku izplatību, bet arī palīdzētu uzņēmējiem vīrusa izraisīto ekonomisko seku mazināšanā.
Man kā uzņēmējam un lielākajam darba devējam Kuldīgas novadā ir pienākums vērst valdības uzmanību uz to, lai tiktu pieņemts valstiski atbildīgs lēmums un steidzami tiktu veikti grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, paredzot, ka valsts šajā krīzes periodā apmaksā darbnespējas lapas pilnā apmērā. Tas būtu solis pretī uzņēmējiem, kuri šobrīd ir pakļauti daudziem ierobežojumiem un prasībām no valsts puses un kuri šīs prasības arī godprātīgi ievēro, un signalizētu, ka valdība tomēr ir gatava iedziļināties un risināt uzņēmējiem aktuālus problēmjautājumus.
Šādam lēmumam būtu gan preventīva loma pandēmijas risku mazināšanā, gan arī tas liktu stabilu pamatu valdības un uzņēmēju kopīgam darbam Latvijas uzņēmējdarbības vides pilnveidošanā.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk