Uzsākts līgumu slēgšanas process ar depozīta iepakotājiem
Turpinot darbu pie depozīta sistēmas ieviešanas, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) uzsācis līgumu parakstīšanas procesu ar depozīta iepakotājiem par depozīta iepakojuma apsaimniekošanu un laišanu tirgū no 2022. gada 1. februāra, kad Latvijā darbību uzsāks depozīta sistēma. Jau noslēgti pirmie līgumi ar dzērienu ražotājiem SIA “Bauskas alus”, AS “Cido Grupa”, AS “Cēsu Alus”, AS “Latvijas Balzams”, AS “Aldaris”, AS “Tērvetes AL”, kā arī dzērienu iemportētājiem SIA “Maxima Latvija” un Citro zīmola pārstāvi SIA “Latvian Retail Management”.
Līdz š.g. 31. decembrim līgumi jāparaksta visiem depozīta iepakotājiem, kuri plāno laist tirgū produktus depozīta iepakojumā no 2022. gada 1. februāra. Apsaimniekošanas līgumi ar operatoru jāslēdz visiem tiem depozīta iepakotājiem, kuri kalendārā gada laikā saražo vai importē dzērienus depozīta iepakojumā ar kopējo iepakojuma svaru 150 kilogramu vai lielākā apjomā. Visi līgumi ar dzērienu iepakotājiem tiek slēgti ar vienādiem nosacījumiem.
“Depozīta apsaimniekošanas līgumu noslēgšana ir būtisks priekšnoteikums iepakotāja radītā iepakojuma apsaimniekošanai depozīta sistēmā. Šādi speram nākošo soli tuvāk efektīvas un ilgtspējīgas iepakojuma aprites ieviešanai valstī. Mūsu mērķis jau no paša sākuma ir bijis ieviest praksē pārbaudītu un drošu depozīta sistēmu, kas motivē iepakotājus izvēlēties pārstrādei un tādējādi arī videi draudzīgākus iepakojumus. Aicinu visus tos iepakotājus, kuriem likums nosaka dalību depozīta sistēmā un kuri vēl nav sazinājušies ar DIO, vērsties pie mums, lai uzsāktu līguma slēgšanas procesu. Rūpes par vidi ir visu dzērienu apritē iesaistīto pušu – ražotāju, tirgotāju un dzērienu patērētāju – atbildība,” stāsta Miks Stūrītis, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs.
Iepakotājiem, kuri plāno laist tirgū produktus depozīta iepakojumā, uz dzēriena etiķetes būs jāizvieto speciāla depozīta sistēmas atpazīšanas zīme, kā arī jāmaina preces svītrkods. Ņemot vērā pārejas periodu, līdz 31.07.2022. būs atļauts tirgot arī dzērienus bez depozīta atpazīšanas zīmes, taču tos nodot depozīta sistēmā nevarēs. Savukārt ar 31. jūliju uz visu depozīta sistēmā iekļauto iepakojumu etiķetēm būs jāatrodas depozīta sistēmas atpazīšanas zīmei (vienreizlietojamais vai atkārtoti uzpildāmais (AU) iepakojums).
Balstoties uz Iepakojuma likuma 18.1 pantu, visiem depozīta iepakotājiem, kuri kalendārā gada laikā saražo vai importē dzērienus depozīta iepakojumā 150 kilogramu vai lielākā apjomā, ir pienākums slēgt līgumu ar depozīta sistēmas operatoru. Šī prasība tāpat attiecas uz visām izlejamā alus pārdošanas vietām, bāriem un veikaliem, kuros tiek tirgots izlejamais alus līdzņemšanai kādā no depozīta sistēmā iekļautajiem iepakojuma veidiem – PET vai stikla pudelēs. Visi iepakotāji, kuri plāno laist tirgū produktus depozīta iepakojumā no 2022. gada 1. februāra, ir aicināti pieteikties pie DIO, rakstot uz [email protected]. Plašāka informācija iepakotājiem par dalību depozīta sistēmā, kā arī depozīta iepakojuma apsaimniekošanas līgumu aktuālās versijas pieejamas www.dio.lv, sadaļā “Informācija iepakotājiem”.
2022. gada 1. februārī Latvijā uzsāks darboties vienota depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Depozīta sistēmā varēs nodot stikla, plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) bezalkoholisko, visa veida alus un citu alkoholisko (zem 6%) dzērienu iepakojumus. Par katru nopirkto depozīta iepakojumu iedzīvotājam būs jāiemaksā depozīts 0.10 EUR apmērā, ko pēc iepakojuma nodošanas varēs saņemt atpakaļ, ja uz nododamā iepakojuma būs nolasāma speciālā atpazīstamības zīme un svītrkods, kā arī iepakojums būs iztukšots.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk