Uzsākts līgumu slēgšanas process ar depozīta iepakotājiem
Turpinot darbu pie depozīta sistēmas ieviešanas, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) uzsācis līgumu parakstīšanas procesu ar depozīta iepakotājiem par depozīta iepakojuma apsaimniekošanu un laišanu tirgū no 2022. gada 1. februāra, kad Latvijā darbību uzsāks depozīta sistēma. Jau noslēgti pirmie līgumi ar dzērienu ražotājiem SIA “Bauskas alus”, AS “Cido Grupa”, AS “Cēsu Alus”, AS “Latvijas Balzams”, AS “Aldaris”, AS “Tērvetes AL”, kā arī dzērienu iemportētājiem SIA “Maxima Latvija” un Citro zīmola pārstāvi SIA “Latvian Retail Management”.
Līdz š.g. 31. decembrim līgumi jāparaksta visiem depozīta iepakotājiem, kuri plāno laist tirgū produktus depozīta iepakojumā no 2022. gada 1. februāra. Apsaimniekošanas līgumi ar operatoru jāslēdz visiem tiem depozīta iepakotājiem, kuri kalendārā gada laikā saražo vai importē dzērienus depozīta iepakojumā ar kopējo iepakojuma svaru 150 kilogramu vai lielākā apjomā. Visi līgumi ar dzērienu iepakotājiem tiek slēgti ar vienādiem nosacījumiem.
“Depozīta apsaimniekošanas līgumu noslēgšana ir būtisks priekšnoteikums iepakotāja radītā iepakojuma apsaimniekošanai depozīta sistēmā. Šādi speram nākošo soli tuvāk efektīvas un ilgtspējīgas iepakojuma aprites ieviešanai valstī. Mūsu mērķis jau no paša sākuma ir bijis ieviest praksē pārbaudītu un drošu depozīta sistēmu, kas motivē iepakotājus izvēlēties pārstrādei un tādējādi arī videi draudzīgākus iepakojumus. Aicinu visus tos iepakotājus, kuriem likums nosaka dalību depozīta sistēmā un kuri vēl nav sazinājušies ar DIO, vērsties pie mums, lai uzsāktu līguma slēgšanas procesu. Rūpes par vidi ir visu dzērienu apritē iesaistīto pušu – ražotāju, tirgotāju un dzērienu patērētāju – atbildība,” stāsta Miks Stūrītis, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs.
Iepakotājiem, kuri plāno laist tirgū produktus depozīta iepakojumā, uz dzēriena etiķetes būs jāizvieto speciāla depozīta sistēmas atpazīšanas zīme, kā arī jāmaina preces svītrkods. Ņemot vērā pārejas periodu, līdz 31.07.2022. būs atļauts tirgot arī dzērienus bez depozīta atpazīšanas zīmes, taču tos nodot depozīta sistēmā nevarēs. Savukārt ar 31. jūliju uz visu depozīta sistēmā iekļauto iepakojumu etiķetēm būs jāatrodas depozīta sistēmas atpazīšanas zīmei (vienreizlietojamais vai atkārtoti uzpildāmais (AU) iepakojums).
Balstoties uz Iepakojuma likuma 18.1 pantu, visiem depozīta iepakotājiem, kuri kalendārā gada laikā saražo vai importē dzērienus depozīta iepakojumā 150 kilogramu vai lielākā apjomā, ir pienākums slēgt līgumu ar depozīta sistēmas operatoru. Šī prasība tāpat attiecas uz visām izlejamā alus pārdošanas vietām, bāriem un veikaliem, kuros tiek tirgots izlejamais alus līdzņemšanai kādā no depozīta sistēmā iekļautajiem iepakojuma veidiem – PET vai stikla pudelēs. Visi iepakotāji, kuri plāno laist tirgū produktus depozīta iepakojumā no 2022. gada 1. februāra, ir aicināti pieteikties pie DIO, rakstot uz [email protected]. Plašāka informācija iepakotājiem par dalību depozīta sistēmā, kā arī depozīta iepakojuma apsaimniekošanas līgumu aktuālās versijas pieejamas www.dio.lv, sadaļā “Informācija iepakotājiem”.
2022. gada 1. februārī Latvijā uzsāks darboties vienota depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Depozīta sistēmā varēs nodot stikla, plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) bezalkoholisko, visa veida alus un citu alkoholisko (zem 6%) dzērienu iepakojumus. Par katru nopirkto depozīta iepakojumu iedzīvotājam būs jāiemaksā depozīts 0.10 EUR apmērā, ko pēc iepakojuma nodošanas varēs saņemt atpakaļ, ja uz nododamā iepakojuma būs nolasāma speciālā atpazīstamības zīme un svītrkods, kā arī iepakojums būs iztukšots.
Vēl par tēmu:
Pagarina Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu Latvijā
Aizliegums patēriņam Latvijā ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas būs spēkā vēl gadu, paredz ceturtdien, 3.aprīlī, Saeimā galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecība palielinās jau trešo mēnesi pēc kārtas, februārī sasniedzot 4,1% izaugsmi
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada februārī pieauga par 4,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi pieauguši jau trešo mēnesi pēc kārtas, turklāt pieaugums...
Lasīt tālākParedz īsākus termiņus iestāžu atbildēm uz iedzīvotāju iesniegumiem
Lai mazinātu birokrātiju iedzīvotāju saziņā ar iestādēm, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 2. aprīlī, konceptuāli atbalstīja rosinātās izmaiņas Iesniegumu...
Lasīt tālākValsts kontrole: Ostu attīstības fondā no 2019. līdz 2023. gadam vismaz 161 770 EUR izmantoti neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski
Valsts kontrole lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski. Lielākā daļa...
Lasīt tālākLatvijas Restorānu biedrība aicina samazināt svētku dienu skaitu Latvijā
Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir vērsusies pie Latvijas Republikas Saeimas frakcijām un atbildīgajām komisijām, aicinot pārskatīt un samazināt valstī noteikto svētku dienu skaitu. Biedrība...
Lasīt tālākRīgas lidosta vasarā piedāvās plašāko galamērķu tīklu Baltijā
Vasaras lidojumu sezonā, kas sāksies šajā nedēļas nogalē līdz ar pāreju uz vasaras laiku, Rīgas lidosta piedāvās plašāko galamērķu klāstu Baltijā – gandrīz simts tiešo lidojumu...
Lasīt tālākRīgā sākas āra kafejnīcu sezona
Ceturtdien, 27. martā, Rīgā oficiāli sākas āra kafejnīcu sezona. Šogad āra kafejnīcu darbībai pašvaldībā jau saņemts 251 pieteikums un izsniegtas 138 atļaujas. Ņemot vērā, ka...
Lasīt tālāk“Lidl” apņemas saglabāt nemainīgas cenas vairākiem simtiem produktu
“Lidl” jau atkal apliecina savu apņemšanos klientiem nodrošināt ikdienā nepieciešamos produktus par vislabākajām cenām. Kamēr citi plāno cenu pieaugumu, “Lidl” iestājas par patērētāju...
Lasīt tālākIedzīvotāju vairākums atbalsta vēja enerģijas attīstību Latvijā
Vēja enerģija ir viens no perspektīvākajiem risinājumiem Latvijas enerģētiskajai neatkarībai un klimata neitralitātei, un Latvijas iedzīvotāju vidū kopumā ir vērojams atbalsts tās izmantošanai....
Lasīt tālāk20 gadu laikā spēļu zāļu skaits Latvijā samazinājies par vairāk nekā 70%
Kopš 2005. gada azartspēļu zāļu skaits Latvijā ir sarucis par vairāk nekā 70% – 2005. gadā Latvijā bija 636 zāles, bet 2025. gada martā – 174. Spēļu zāļu skaits turpinās sarukt...
Lasīt tālāk