Vāc parakstus par pieejamu vidējo izglītību ikvienam iedzīvotājam
Rīgas Tālmācības vidusskola, tās direktora Edgara Grīņa personā, ir uzsākusi balsu vākšanu sabiedrības iniciatīvas platformā manabalss.lv, lai nodrošinātu visiem Latvijas iedzīvotājiem iespēju iegūt vidējo izglītību, neatkarīgi no dzīvesvietas, veselības vai sociālā stāvokļa. Par iniciatīvu, kuras mērķis ir samazināt to iedzīvotāju skaitu, kuriem nav vidējās izglītības, tādejādi sekmējot kopējo tautsaimniecības attīstību.
Lai gan Izglītības un zinātnes ministrijas dati liecina, ka Latvijas vispārizglītojošajās skolās audzēkņu skaits ik gadu pārsniedz 200 000 (2017./2018. gadā – 205 113 izglītojamie, 2016./2017. gadā – 204 265 izglītojamie, 2015./2016. gadā – 202 715 izglītojamie1), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dati liecina, ka Latvijā 10% sieviešu un gandrīz 20% vīriešu 25-34 gadu vecumā nav ieguvuši vidējo izglītību. Šis rādītājs pārsniedz vidējo OECD līmeni, turklāt jāpiebilst, ka Lietuvā šis rādītājs ir divreiz mazāks2. Ir ir skaidrs, ka cilvēki šajā vecumā nedosies atpakaļ uz skolu, lai katru dienu sēdētu skolas solā, tāpēc ir nepieciešami alternatīvi risinājumi. Lai gan ir virkne darbu dažādās nozarēs, kuros nav nepieciešama vidējā izglītība, šie rādītāji liecina, ka valstī nepieciešams pilnveidot iespējas un instrumentus, lai nodrošinātu vidējās izglītības pieejamību.
Iniciatīvas autori vēlas vērst uzmanību tai sabiedrības daļai, kura dažādu iemeslu dēļ nevar iegūt vidējo izglītību tradicionālā veidā – tie ir cilvēki ar veselības problēmām; sportisti un citi talantīgi jaunieši, kuri treniņu vai koncertu grafika dēļ nevar regulāri apmeklēt skolu; tie ir pieauguši cilvēki, kuri savulaik pametuši skolu, bet vēlāk sapratuši, ka vēlas būt konkurētspējīgāki darba tirgū un iegūt vidējo izglītību; tie ir jaunieši, kuri dzīvo ārzemēs, vai kuriem līdz skolai jāmēro pārāk tāls ceļš u.tml. Iniciatīvas autori prognozē, ka, samazinoties skolu skaitam, attālākajos reģionos šī problēma nākotnē tikai saasināsies.
“Palielinoties to iedzīvotāju skaitam, kuri ieguvuši vidējo izglītību, viņiem būs iespēja iegūt labāk atalgotus darbus, kā arī turpināt izglītoties. Tas samazinātu to jauniešu skaitu, kuri dodas uz ārvalstīm strādāt mazkvalificētu darbu. Ja runājam par jauniešiem, kuri veselības problēmu dēļ nevar doties uz skolu, tad izglītības iegūšana sekmētu viņu konkurētspēju darba tirgū, jo mūsdienās vidējo izglītību ir iespējams iegūt arī attālināti, tāpat arī augstāko izglītību, kā arī ir virkne darba vietu, kurās var strādāt, neizejot no mājas. Latvijas tautsaimniecībai tas nozīmē papildus ienākumus, ne tikai no šo cilvēku nodokļiem, bet arī no tām finansēm, ko viņi “iepludinās” pašmāju ekonomikā,” uzsver Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors Edgars Grīnis.
Iniciatīvas mērķis ir ar iedzīvotāju atbalstu un sadarbībā ar Latvijas Republikas Saeimu apzināt iemeslus, kas kavē vidējās izglītības apguvi, kā arī patiešām, nevis formāli, visiem Latvijas iedzīvotājam, kam vēl nav vidējās izglītības, sniegt informāciju par visām viņu iespējām, motivēt un arī atbalstīt strādājošos iedzīvotājus (25-34 gadu vecumā un vecākus), kuri atsāk mācības, apvienojot to ar darbu un ģimeni. Tāpat mērķis ir vērst uzmanību uz tālmācības iespējām, lai šīs izglītības ieguves veids nebūtu tikai definīcija Izglītības likumā.
Iniciatīvas autori uzsver, ka iespējas iegūt vidējo izglītību jānodrošina visiem, neatkarīgi no vecuma, dzīvesvietas, veselības vai sociālā stāvokļa.
Foto: Pexels
Vēl par tēmu:
IZM: vispirms atbalsts bērniem, tad prasības – pāreja uz augstāku centralizēto eksāmenu slieksni 9. klasēm ir atlikta līdz nākamajam gadam
2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% līdz 15%, kā sākotnēji bija plānots. Izglītības...
Lasīt tālākRosina dot iespēju atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidējās izglītības posmā
[caption id="attachment_35833" align="alignnone" width="300"] Teacher pointing to raised hands in classroom[/caption] Pēc Nacionālās apvienības (NA) iniciatīvas iesniegti grozījumi Izglītības...
Lasīt tālākCilvēktiesību komisija aicina turpināt pilnveidot rīcības algoritmu vardarbības novēršanai skolās
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 12. martā, iepazīstoties ar rīcības algoritmu vardarbības novēršanai izglītības iestādēs un plānotajām izmaiņām...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu pamatskolā
[caption id="attachment_33908" align="alignnone" width="300"] Hands raised in classroom[/caption] Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, ceturtdien, 6. martā,...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija rosina ierobežot tālmācības iespējas pamatskolā
Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, trešdien, 26.februārī, lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Deputāti vienojās iesniegt...
Lasīt tālākDeputāti aicina nekavējoties atjaunot veselības mācību kā atsevišķu priekšmetu skolu mācību programmās
Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas un Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas deputāti vēstulē Valsts prezidentam un Ministru prezidentei, kā arī...
Lasīt tālākTiesībsargs: Audzēkņiem ir tiesības laicīgi zināt par izmaiņām stipendiju piešķiršanas kārtībā
Stipendijas saņemšanas kritērijus un piešķiršanas kārtību var mainīt, taču šim procesam jābūt savlaicīgi zināmam un skaidri saprotamam visiem, uz kuriem tas attiecas. 2024. gada...
Lasīt tālākMācību kvalitāte, skola vai pedagogs – kurš atbildīgs par skolēnu sasniegumiem?
Nav noslēpums, ka reizēm skolēni intensīvi mācās tieši pirms pārbaudes darbiem, bet ātri aizmirst apgūto pēc to nokārtošanas. Tas var radīt grūtības, jo nākamās tēmas bieži balstās...
Lasīt tālākTiesībsarga birojs: Pedagogu ētikas normām jābūt vienotām, un arī pārkāpumi jāvērtē pēc vienotas kārtības
Izvērtēt, vai pedagogs ievērojis profesionālās ētikas principus, šobrīd ir katras izglītības iestādes vadības kompetencē. Arī ētikas kodeksu izstrādā katra izglītības iestāde pati....
Lasīt tālākSaeima apstiprina jaunu Augstākās izglītības padomi
Saeima ceturtdien, 16.janvārī, apstiprināja jaunu Augstākās izglītības padomi. Augstākās izglītības padomē apstiprināta Baiba Rivža, Artūrs Zeps, Andris Teikmanis, Jeļena Vediščeva,...
Lasīt tālāk