Vācijas valdība piešķir vairāk nekā 2,5 miljardus eiro imigrantu atbalstam
Vācijas federālā valdība piešķīrusi vairāk nekā 2,5 miljardus eiro papildu palīdzību pašvaldībām, lai palīdzētu tām risināt imigrantu problēmas. Valsts šogad kopumā šīm vajadzībām novirzīs gandrīz 10 miljardus eiro.
Finansējumu plānots tērēt bez pieaugušo pavadības iebraukušo bērnu atbalstam, imigrantu ģimeņu aprūpei, akreditētu patvēruma lūdzēju izmitināšanai un integrācijas pabalstiem.
Valdība arī aprēķinājusi, ka katrs patvēruma meklētājs no federālā budžeta mēnesī saņem apmēram 670 eiro. Nākotnē imigrantu aprūpes izmaksas varētu pieaugt, un 2020.gadā šīm vajadzībām nāksies tērēt jau apmēram 24 miljardus eiro.
Pagājušajā gadā Vācijā ieradās vairāk nekā viens miljons bēgļu, kas bēga no kara un nabadzības Tuvajos Austrumos un Āfrikas.
Lai arī Vācija sākotnēji uzņēmusi draudzīgi gandrīz ikvienu nelegālo imigrantu, tas radījis spriedzi sabiedrībā un pozitīvi patvēruma meklētāju ieceļošanu vērtē tikai 43 procenti iedzīvotāju. Arī kancleres Angelas Merkeles darbības saistībā ar bēgļu krīzi vairs netiek vērtētas atzinīgi, tiek norādīts, ka viņa faktiski atvēra Vācijas robežu bēgļiem un terorismam.
Merkele, kas saskārusies ar kritiku kopš Vācijā pirms gada uzsākta bēgļu uzņemšanas politika, uzsvēra, ka Vācijai un ES būs nepieciešama pacietība un izturība, lai risinātu migrācijas jautājumus. Viņa pauda, ka ES būs nepieciešams uzlabot sadarbību ar Āfrikas valstīm, kā arī ar Turciju un citiem grūtībās nonākušiem reģioniem.
Viņa arī pamācīja Vācijas politiķus nepiedalīties draudīgajā retorikā pret bēgļiem. “Vairāki vācieši vienmēr bijuši zināmi rasisti pret ārzemniekiem un gatavi uz vardarbīgu rīcību, bet šī tendence kopš pagājušā gada ir augusi,” bažīga ir Merkele.
Foto:tvjoern/https://pixabay.com/en/users/tvjoern-2476637//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Ašeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...
Lasīt tālākSagatavots kārtējais aizsardzības nozares dronu sūtījums Ukrainas atbalstam
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākLembergs par atentātu pret Trampu: Kā slepkava varēja nokļūt tik tuvu?
Jauns vīrietis ar šaujamieroci atklājis uguni uz bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšvēlēšanu mītiņā netālu no Batleras, Pensilvānijā. Tramps uzbrukuma laikā tika ievainots ausī....
Lasīt tālākIgaunijā sāk būvēt lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā
Šonedēļ Igaunijā, Kīsā, uzņēmums Baltic Storage Platform sāka 330 kV apakšstacijas būvdarbus. Mērķis – izveidot lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā. Baltic Storage...
Lasīt tālākPabriks: Krievija eskalē spriedzi, spekulējot ar Rietumu bailēm
Vairākas pazīmes liecina, ka Krievijas plānos ir pastāvīga eskalācija un spriedzes kāpināšana, vienlaikus gatavojoties ilglaicīgai karadarbībai un ilglaicīgai spriedzei ar rietumu valstīm....
Lasīt tālākRajevs: Karadarbībā ir gaidīšanas periods – visi gaida lielo Krievijas uzbrukumu vasarā
Visi gaida lielo Krievijas vasaras uzbrukumu, vērtējot karadarbību Ukrainā, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja rezerves pulkvedis, Saeimas ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs. "Tagad...
Lasīt tālākVēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālāk