Vairāk nekā 40% Latvijas iedzīvotāju šogad sagaida finansiālu labklājību
Šajā gadā vairāk nekā 40% Latvijas iedzīvotāju sagaida, ka viņu finansiālā situācija vismaz mazliet uzlabosies, salīdzinot ar aizvadīto 2024. gadu, noskaidrots Luminor bankas veiktajā aptaujā*. Savukārt neliela daļa tomēr uzskata, ka 2025. gads nesīs finansiālās situācijas pasliktināšanos.
Kopumā pagājušā gada laikā Latvijas iedzīvotāju noskaņojums ir kļuvis mazliet optimistiskāks nekā 2023. gada izskaņā – šobrīd nedaudz vairāk nekā 42% aptaujas respondentu uz šī gada finansiālo situāciju raugās pozitīvi. 22% norādījuši, ka 2025. gads būs finansiāli krietni labklājīgāks nekā aizvadītais gads, un 21% cer uz vismaz mazliet labāku finansiālo situāciju. Savukārt gandrīz ceturtdaļa jeb 24% aptaujāto šo gadu sagaida finansiāli stabilu – viņi paredz, ka finanšu situācija neatšķirsies no pērn pieredzētās.
“Latvijas iedzīvotāju optimistiskais noskaņojums par šī gada finanšu situāciju sakrīt ar kopējo valsts ekonomikas izaugsmes virzienu, tāpēc iedzīvotāju pozitīvās gaidas par šo gadu patiešām varētu piepildīties. Tāpat arī pagājušajā gadā novērojām, ka biežāk finansiālās situācijas uzlabošanos sagaida gados jaunāki cilvēki – vecumā no 18 līdz 24 gadiem vismaz nelielus uzlabojumus paredz 74% respondentu. Tas ir saprotami, jo šajā vecumā vairums cilvēku ir nodarbināti, saredz potenciālas karjeras izaugsmes iespējas un tāpēc par nākotnes finansiālo situāciju mēdz būt optimistiskāki,“ dalās Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.
Tikmēr diemžēl ir arī daļa Latvijas iedzīvotāju, kas 2025. gadu sagaida ar bažām – 16% aptaujas respondentu norādījuši, ka šogad paredz savas finansiālās situācijas pasliktināšanos. Visbiežāk (vairāk nekā 26% respondentu) uz finanšu sarežģījumiem šogad norāda seniori vecumā no 65 līdz 75 gadiem, kuri jau ir pensijas vecumā.
Gadījumā, ja jau šobrīd iespējams paredzēt kādas finanšu grūtības, ar ko nāksies saskarties šajā gadā, eksperte iesaka iespēju robežās tām gatavoties un plānot potenciālos risinājumus. Tomēr ne visus finanšu sarežģījumus dzīvē ir iespējams prognozēt – dažkārt rodas neparedzēti izdevumi saistībā ar veselību, kādreiz darba zaudēšana nāk kā pilnīgi negaidīts notikums. Šie un citi scenāriji var piepildīties ikvienam cilvēkam jebkurā mirklī, tāpēc finanšu drošības spilvenu vienmēr ieteicams uzturēt jebkuram.
“Vidēji katram cilvēkam ieteicams uzturēt iekrājumus aptuveni 3-4 mēnešalgu apmērā, tomēr ideālā gadījumā tās būtu pat līdz 6 mēnešalgām – šāds naudas apjoms ļautu turpināt veikt regulāros maksājumus, kamēr cilvēks atgūstas no neplānotajiem finanšu sarežģījumiem vai atrod jaunu ienākumu avotu. Savukārt gadījumā, ja jau tagad ir iespējams paredzēt kādu konkrētu iemeslu, kas jaunajā gadā var radīt izaicinājumus finansiālajā situācijā, piemēram, kādas lielākas svinības, ceļojums vai plānveida veselības procedūras, ir vērts iespēju robežās sākt gatavoties jau tagad. To var darīt dažādos veidos, piemēram, atliekot brīvos līdzekļus atsevišķā bankas kontā vai uzkrājot kādā citā sev ērtā veidā, lai padarītu savu jauno gadu – un ne tikai – pēc iespējas mierīgāku finanšu jautājumos,” iesaka eksperte.
Vēl par tēmu:
2025. gadā no katra nodokļos samaksātā eiro vairāk nekā trešdaļa paredzēta sociālajai aizsardzībai
Ar 1. janvāri ir stājies spēkā likums par 2025. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam. Finanšu ministrijas izveidotā infografikā arī šogad skaidrojam, kur nonāk...
Lasīt tālākFM: Aizvien pieaugot budžeta izdevumiem, kopbudžeta pārpalikums novembrī turpina sarukt
Lai arī šā gada vienpadsmit mēnešos atbilstoši Valsts kases datiem konsolidētajā kopbudžetā vērojams pārpalikums 69,5 miljonu eiro apmērā, gada pēdējos mēnešos izdevumi pārsniedz...
Lasīt tālākAptauja: lielāku algu nākamgad sagaida trešdaļa iedzīvotāju
Katrs trešais jeb 29 % iedzīvotāju tuvākajā pusgadā plāno saņemt lielāku algu, vienlaikus par kopējo savas finansiālās situācijas uzlabošanos vērojams piesardzīgums – tikai katrs...
Lasīt tālākLembergs: Latvijā joprojām valda sociālisms
Latvija ir sociālisma pirmrindniece, sacīja politiķis Aivars Lembergs. "Jo lielāki valdības izdevumi pret IKP, jo valstī ir vairāk sociālisma. Kura ir vairāk sociālistiska valsts? Latvija...
Lasīt tālākPašvaldībās noteikts vienots minimālais sociālo pakalpojumu grozs
Lai noteiktu vienotu minimālo sociālo pakalpojumu grozu, kas visām pašvaldībām neatkarīgi no to lieluma un cilvēku skaita jānodrošina saviem iedzīvotājiem, Saeima ceturtdien, 19.decembrī,...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Lai ieviestu likumisku reālnastu jeb principu, ka “parāds seko dzīvoklim”, Saeima ceturtdien, 19.decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā un saistītus grozījumus...
Lasīt tālākSavas kredītsaistības varēs dzēst plašāks personu loks
Lai vēl plašākai iedzīvotāju daļai būtu iespēja dzēst savas kredītsaistības, Saeima ceturtdien, 19.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Fiziskās personas atbrīvošanas...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālāk