Vairums Latvijas iedzīvotāju kā uzkrājumu izvēlas un izmanto pensiju 2. un 3. līmeni
Luminor bankas veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka 78% Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu vecumdienām veido, izmantojot pensiju 2. līmeni, savukārt 31% veic iemaksas pensiju 3. līmenī, un tie ir populārākie uzkrājumu veidi starp iedzīvotājiem. Ar to, kādos vēl veidos Latvijas iedzīvotāji izvēlas krāt savām vecumdienām, iepazīstina Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju daļas vadītājs Atis Krūmiņš.
Investīcijas – veids, kā proaktīvi uzkrāt vecumdienām
Lai gan Baltijas valstīs visizplatītākais veids, kā cilvēki veido uzkrājumu vecumdienām, ir dalība pensiju 2. līmenī (ko nodrošina algots darbs vai personīgās iemaksas), kam seko dalība pensiju 3. līmenī, pastāv arī citi veidi, kā parūpēties par finansiāli labklājīgām vecumdienām. Kā norāda Luminor eksperts, pozitīvi ir vērtējams tas, ja veidi, kā tiek uzkrāti līdzekļi vecumdienām, tiek dažādoti. Raugoties mūsu kaimiņvalstu virzienā, redzams, ka, piemēram, Igaunijā teju ceturtā daļa jeb 24% cilvēku izvēlas pensiju uzkrājumu veidot, ieguldot akcijās vai obligācijās, savukārt Lietuvā 20% uzticas uzkrājošajai dzīvības apdrošināšanai.
Investīcijas dažādos finanšu aktīvos ir labs veids, kā papildināt savu pensiju uzkrājumu, tomēr Latvijā novērojama manāmi kūtrāka aktivitāte šajā jomā – tikai 9% no aptaujātajiem norāda, ka krāj nākotnei investējot.
15% izvēlas uzkrāt krājkontā
Trešais izplatītākais veids, kā Latvijas iedzīvotāji veido uzkrājumu vecumdienām ,– iemaksas krājkontā vai kādā citā krājrīkā. Šādu uzkrājuma veidu izvēlas 15% Latvijas iedzīvotāju, un līdzīga tendence novērojama arī Lietuvā (14%) un Igaunijā (16%). Uzkrājuma veidošana krājkontā vai kādā citā krājrīkā ir vienkārša, un lielākā priekšrocība – nauda ir ērti un gana vienkārši pieejama, tiklīdz tā ir nepieciešama, kā arī uzkrājumu apjomu jebkurā brīdī var ērti un vienkārši papildināt, tostarp veicot regulārus maksājumus. Minimālās iemaksas summas nereti ir ļoti zemas – sākot no 10 eiro – vai netiek noteiktas vispār, kā arī nav noteikts konkrēts krāšanas termiņš. Tomēr, pēc eksperta teiktā, tas nav veiksmīgākais veids, kā krāt ilgtermiņā, jo uzkrājumu sagaidāmā atdeve ir zemāka nekā ilgtermiņa ieguldījumiem finanšu tirgos, līdz ar to kapitāls aug lēnāk un var nepārspēt inflācijas līmeni, lai saglabātu savu līdzekļu vērtību.
Arvien cilvēki izvēlas krāt “zeķē”
Pastāv arī iespēja uzkrāt, izvēloties termiņnoguldījumus, tādējādi konkrētu naudas summu noguldot uz noteiktu termiņu un pelnot ar fiksētu procentu likmi. Latvijā tikai 4% no aptaujātajiem izvēlas pensijai uzkrājumu veidot šādi. Procentuāli nedaudz vairāk, tomēr arī salīdzinoši maz aptaujāto Latvijas iedzīvotāju jeb 9% norāda, ka pensijai tiek krāti skaidras naudas līdzekļi. Tomēr A. Krūmiņš atgādina, ka skaidras naudas uzkrājums ir viens no neefektīvākajiem veidiem, kā iekrāt vecumdienām. Tas izskaidrojams ar to, ka iekrātie skaidras naudas līdzekļi nekādā veidā nenes papildu peļņu un ir pakļauti inflācijas izraisītajam naudas vērtības samazinājumam. Interesanti, ka pērnā gada beigās veiktajā aptaujā 40% iedzīvotāju norādīja, ka izvēlas uzkrāt skaidrā naudā.
Gados jauni cilvēki pensiju uzkrājumu neveido
Tomēr aptaujas rezultāti liecina par satraucošu tendenci Latvijas iedzīvotāju vidū – 12% norāda, ka savām vecumdienām neveido nekādus uzkrājumus. Vislielākais īpatsvars šo cilvēku vidū ir tieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kas izskaidrojams ar to, ka jauni cilvēki retāk domā par kapitālu savām vecumdienām, uzskatot, ka līdz tām vēl ir gana laika. Mūsu kaimiņvalstīs šī situācija ir pat vēl nedaudz sliktāka, tur pensiju uzkrājumu izvēlas neveidot 16% aptaujāto Lietuvā un 19% Igaunijā.
Luminor eksperts atgādina, ka neatkarīgi no tā, kā mēs izvēlamies uzkrāt kapitālu, svarīgi ir to uzsākt jau savlaicīgi un mērķtiecīgi īstenot visas dzīves laikā, piemēram, mainoties atalgojumam un darbam, mēģinot arī palielināt summu, ko atliekam uzkrājumiem. Tādā veidā iespējams parūpēties par finansiālo drošību, lielāku izvēles brīvību, kā arī neatkarīgām vecumdienām.
Vēl par tēmu:
Rolands Zauls: Iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņas – kas jāzina investoram?
Nākamais gads sola izmaiņas vairākos nodokļos, arī tajos, kas investoram jāsamaksā par gūtajiem ienākumiem finanšu tirgos. To paredz nupat uz Saeimu nogādātais 2025.gada budžets, kurā...
Lasīt tālākNo lietu uz identitātes zagšanu – kādas ir krāpniecības mūsdienu tendences?
No fizisku lietu zagšanas krāpnieki jau kādu laiku ir pārgājuši uz bīstamāku krāpniecības veidu – identitātes zādzībām. Lai gan abas šīs darbības rada ievērojamu kaitējumu cietušajiem,...
Lasīt tālākAptauja: vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju sagaida apkures izmaksu pieaugumu
Sākoties apkures sezonai, vairāk nekā puse Baltijas valstu iedzīvotāju prognozē, ka siltumenerģijas rēķini kļūs dārgāki. Igaunijā apkures izmaksu pieaugumu prognozē 71 % aptaujāto iedzīvotāju,...
Lasīt tālākPētījums: dzīvei nepieciešamā alga Rīgā ir 1630 eiro, Tallinā mazāk, bet Viļņā – vairāk
Dzīvei nepieciešamā alga jeb minimālais ienākumu līmenis, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu indivīdam vai ģimenei, lai segtu savas pamatvajadzības un uzturētu pienācīgu dzīves līmeni...
Lasīt tālākAptauja: pēc iedzīvotāju domām vidusslānis Latvijā sarūk, katrs desmitais sevi uzskata par trūcīgu
Saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta veikto pētījumu, 40% iedzīvotāju sevi pieskaita tā dēvētajam vidusslānim, kamēr 42% zem vidusslāņa, bet ne trūcīgiem, bet teju 13% savu mājsaimniecību...
Lasīt tālākCik lielus uzkrājumus būtu vēlams izveidot ikvienam? Skaidro bankas eksperte
Šī gada pavasarī veiktās aptaujas dati liecina, ka Latvijā 19% iedzīvotāju nav nekāda veida uzkrājumu. Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča vērš uzmanību – lai justos droši...
Lasīt tālākBērni un kabatas nauda – kad vislabāk to piešķirt un ar ko sākt?
Māka pārvaldīt naudu un apzināties tās vērtību ir viena no būtiskākajām prasmēm, ko vecākiem nepieciešams iemācīt saviem bērniem. Turklāt īpaši svarīgas šīs prasmes kļūst tajā...
Lasīt tālākKur pensionāru dzīve zaļāka – Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā?
Lai gan Latvijā vidējais pensijas apmērs ir 576 eiro, katram ceturtajam sirmgalvim ik mēnesi nākas iztikt vien ar 400 līdz 500 eiro lielu pensiju. Pozitīvāka situācija ir vērojama mūsu kaimiņvalstīs,...
Lasīt tālāk“Maksājumu radars”: bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā – 77 % pret 23 %
Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2024. gada augustā bijusi 77 % pret 23 %, liecina jaunākais, 2024. gada rudens, Latvijas Bankas "Maksājumu radars". Bezskaidrās...
Lasīt tālāk5 padomi, kas pozitīvi ietekmēs tavu labklājību pēc 20 gadiem
Teju ikviens sapņo par labklājību un lielāku finansiālo drošību pēc desmit, divdesmit gadiem vai vecumdienās. Tomēr, lai tas tā notiktu, ir jāievieš zināmi finanšu paradumi, jo diemžēl...
Lasīt tālāk