Valdība atbalsta EM priekšlikumu no nākamā gada samazināt OIK aptuveni par 60%
Ņemot vērā šī brīža ievērojamo elektroenerģijas cenas pieaugumu, Ekonomikas ministrija ir radusi risinājumu daudz straujākai elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) mazināšanai nākamgad. Izskatot Ekonomikas ministrijas Informatīvo ziņojumu “Obligātā iepirkuma komponentes strauja mazināšana kā instruments elektroenerģijas cenas pieauguma ierobežošanai 2022. gadā”, Ministru kabineta š.g. 30. novembra sēdē konceptuāli atbalstīts Ekonomikas ministrijas priekšlikums OIK vidējo likmi no 2022. gada 1. janvāra samazināt aptuveni par 60 %, t.i. līdz 7,55 EUR/MWh, kas nodrošinātu būtisku atbalstu visiem elektroenerģijas lietotājiem – gan mājsaimniecībām, gan arī juridiskajām personām.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs uzsver: “Ņemot vērā iepriekš neprognozējamo elektroenerģijas cenu kāpumu, kā arī Covid-19 pandēmijas radīto negatīvo ietekmi gan uz iedzīvotāju maksātspēju, gan uzņēmumu konkurētspēju, šobrīd ir jādara viss iespējamais, lai sniegtu atbalstu Latvijas mājsaimniecībām un uzņēmumiem pieaugošo elektroenerģijas izdevumu segšanā, jo īpaši sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju daļai un energoietilpīgajiem uzņēmumiem. Esmu gandarīts, ka valdība, reaģējot uz pašreizējām elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas tendencēm, ir radusi iespēju operatīvi pārskatīt elektroenerģijas OIK prognozējamās izmaksas, tādējādi elektroenerģijas izmaksu pieaugumu patērētājiem daļēji kompensējot ar samazinātu OIK likmi.”
OIK samazināšana ir būtiska, raugoties gan no Latvijas sabiedrības ievainojamākās daļas aizsardzības, gan no patērētāju maksātspējas un enerģētiskās nabadzības mazināšanas, gan no uzņēmumu starptautiskās konkurētspējas, tai skaitā eksporta palielināšanas, perspektīvas.
Šādu OIK vidējās likmes samazinājumu šobrīd ir iespējams panākt, ņemot vērā dabiskos faktorus, tajā skaitā, nākotnes elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas prognozi, obligātajā iepirkumā iepirktās elektroenerģijas samazinājumu un lēzenu elektroenerģijas patēriņa pieaugumu, kā arī novirzot OIK likmes mazināšanai valsts budžetā paredzēto dotāciju un izmantojot šā gada SIA „Enerģijas publiskais tirgotājs” pozitīvo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci kā kompensējošo instrumentu attiecībā uz 2022. gada vispārējās valdības budžeta bilanci. Šāds risinājums nodrošina neitrālu ietekmi uz vispārējās valdības parādu.
Kā zināms, 2020. gada 22. septembrī Ministru kabinets izskatīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu par kompleksiem pasākumiem obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai. Izvērtējot konceptuālajā ziņojumā piedāvātos rīcības virzienus, valdībā tika panākta vienošanās par risinājumu, kura ietvaros no šā gada 1. janvāra OIK likme samazināta no 22,68 EUR par megavatstundu (turpmāk – EUR/MWh) līdz 17,51 EUR/MWh, vienlaikus paredzot pakāpenisku OIK mazināšanu arī turpmākajos gados, t.sk. OIK likme 2022. gadā tika prognozēta 12,61 EUR/MWh apmērā.
Vēl par tēmu:
Neplānota Zviedrijas-Lietuvas elektrokabeļa pārtraukuma dēļ cenas biržā ir svārstīgas
Sestdien, 29. martā, neplānoti tika pārtraukta Lietuvas-Zviedrijas elektroenerģijas kabeļa NordBalt darbība. Saskaņā ar sākotnēji publiskoto informāciju pārtraukuma iemesls ir saistīts...
Lasīt tālākBrīvdienās pulkstenis jāpagriež par stundu uz priekšu
Šonedēļ naktī uz svētdienu, 30. martu, pulksten 3 Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku, tāpēc pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālākSaeima noteic dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas kārtību
Lēmumi par valsts un pašvaldību īpašumā esošo dzīvojamo māju nodošanu privatizācijai būs jāpieņem līdz nākamā gada aprīļa beigām, paredz Saeimā ceturtdien, 20.martā, galīgajā...
Lasīt tālākLDDK: Kā sasniegt 5% IKP valsts aizsardzībai 2026. gada valsts kopbudžetā?
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) prezentējusi priekšlikumus tam, kā sasniegt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) valsts aizsardzībai. LDDK piedāvās rīcības soļus progresam publiskā...
Lasīt tālākReālas dzīves situācijas – apslēptas problēmas jauniegādātos mājokļos
Pieņemot lēmumu par nekustamā īpašuma iegādi, pircēji nereti pievērš uzmanību mājokļa izskatam, platībai un atrašanās vietai, taču aiz vizuāli pievilcīga iespaida var slēpties arī...
Lasīt tālākPirktspējas noskaņojuma barometrs: Baltijas iedzīvotāji piesardzīgi par nākotni, pieaug bažas par finansiālo situāciju
Kā liecina bankas Citadele “Pirktspējas noskaņojuma barometrs” dati, puse Baltijas valstu iedzīvotāju sagaida, ka viņu alga nākamo trīs mēnešu laikā saglabāsies nemainīg– Latvijā...
Lasīt tālākIeviesīs elastīgā pieslēguma pakalpojumu
Lai nodrošinātu efektīvu elektroenerģijas sistēmas jaudu ieviešanu un izmantošanu, plānots izveidot elastīgā pieslēguma pakalpojumu. To paredz ceturtdien, 6. martā, trešajā – galīgajā...
Lasīt tālākDarba devēja atbalstu darbiniekam zāļu iegādei smagu slimību ārstēšanai neapliks ar ienākuma nodokli
Darba devēja sniegto atbalstu naudā darbiniekam zāļu iegādei smagu saslimšanu gadījumos neapliks ar ienākuma nodokli. To noteikusi Saeima, ceturtdien, 6. martā, galīgajā lasījumā pieņemot...
Lasīt tālākValdība akceptē izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā
Ir paredzēts pilnveidot Valsts fondēto pensiju sistēmu (VFPS) jeb pensiju otrā līmeņa regulējumu maksājuma pastāvīgās daļas ierobežojumam, paredzot samērīgu līdzsvaru apjoma radīto...
Lasīt tālākValsts prezidents aicina Latvijas Banku piedāvāt konkrētas iniciatīvas finanšu sistēmas attīstībai
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku. Sarunas laikā puses pārrunāja Latvijas Bankas stratēģiskās prioritātes, kā arī finanšu...
Lasīt tālāk