Valdība nepanāk vienošanos jautājumā par minimālās algas celšanu
Valdība aizvien nav panākusi vienošanos jautājumā par minimālās algas apmēru. Šodien tiekoties ar sociālajiem partneriem Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē valdība vienojās diskusiju turpināt.
Minimālās algas apmēra jautājums izsaucis smagas diskusijas valdības un sociālo partneru starpā – viena puse piedāvā minimālo algu saglabāt pašreizējā līmenī vai skatīt to kontekstā ar neapliekamā minimuma paaugstināšanu, savukārt otra puse piedāvā celt minimālo algu par 15 eiro.
Runājot par nākamā gada budžetā, Ministru prezidenta Laimdota Straujuma jau iepriekš norādījusi, ka personīgi neatbalstītu 40 eiro pielikšanu pie minimālās algas:”Labklājības ministrija ir aprēķinājusi, ka varētu pacelt par 17 eiro.”
Viņa uzsvēra, ka šobrīd netiek izskatīts variants par minimālās algas necelšanu, norādot, ka viņa atbalstītu priekšlikumu minimālo mēnešalgu celt par 17 eiro.
Tikmēr šodienas sēdē labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) atzina, ka viņaprāt pareizāk būtu minimālo algu necelt un saglabāt to pašreizējā līmenī, vai pacelt par 15 eiro, kā rezultātā minimālas algas apmēri sasniegtu 375 eiro.
Pēc Auguļa domām, adekvāta summa būtu 367 eiro, kas mudinātu darba devējus izvērtēt darbinieku padarīto, nevis vienkārši paaugstināt algu.
Lielāka daļa sociālo partneru gan uzsver neapliekamā minimuma paaugstināšanas nozīmi minimālas algas apmēru kontekstā. Uz to vairākkārt ir norādījusi arī ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kas uzsver, ka minimālās algas palielināšanu ir jābūt ļoti uzmanīgiem, proti, algas palielinājums nedrīkst būt straujāks, kā produktivitātes pieaugums.
Viņa iepriekš uzsvērusi, ka, ja valdība vēlas mazināt nevienlīdzību un uzlabot iedzīvotāju dzīves līmeni, tad neapliekamā minimuma palielināšana ir daudz labāks risinājums, skaidrojot, ka tā slodze, kas būtu uzņēmējiem, ja strauji palielinātu minimālo algu, būtu pārāk liela.
Vienlaikus Reizniece- Ozola norāda, ka algas apmēru nevajadzētu paaugstināt par vairāk kā 15 eiro.
Atšķirīgo viedokļu dēļ vienošanās šodienas sēdē netika panākta un NTSP sēdes dalībnieki vienojās turpināt par šo jautājumu diskutēt.
Jau vēstīts, ka vairāki politiķi iestājušies par minimālās algas palielināšanu. Viņu domas gan dalās, ministru prezidente Laimdota Straujuma pieļauj, ka minimālā alga nākamgad būtu jāpalielina par 20 eiro līdz 380 eiro mēnesī. Tikmēr koalīcijas partneri piedāvā minimālo ienākumu slieksni palielināt līdz 400 eiro.
No šī gada 1. janvāra minimālā mēneša darba alga valstī ir 360 eiro.
Vēl par tēmu:
LBAS piedāvā četrus rīcības virzienus atbalsta pilnveidošanai vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni
2025. gada 2. aprīlī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība piedalījās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā tika skatīts Labklājības ministrijas ziņojums par pētījumu...
Lasīt tālākRīgā pie Olimpiskā centra būs piemineklis hokeja leģendai Kārlim Skrastiņam
Rīgas domes Pieminekļu padome ir atbalstījusi pieminekļa “Dzelzs vīrs”, kas veltīts hokejistam Kārlim Skrastiņam, tālāku virzību. Rīgas pašvaldība plāno ieguldīt 115 000 eiro piemiņas...
Lasīt tālākBrīvdienās gaidāms sniegs un brāzmains vējš
Lai arī aizvadītās dienas bija saulainas un pavasarīgi siltas, turpmākajās dienās laika apstākļi strauji mainīsies - valsts teritorijā ieplūdīs krietni aukstāka gaisa masa un sestdien...
Lasīt tālākPagarina Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu Latvijā
Aizliegums patēriņam Latvijā ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas būs spēkā vēl gadu, paredz ceturtdien, 3.aprīlī, Saeimā galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecība palielinās jau trešo mēnesi pēc kārtas, februārī sasniedzot 4,1% izaugsmi
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada februārī pieauga par 4,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi pieauguši jau trešo mēnesi pēc kārtas, turklāt pieaugums...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas
Saeima ceturtdien, 3.aprīlī, konceptuāli atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no dalības konvencijā par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas...
Lasīt tālākValsts policija noliktavās Rīgā un Ogrē uziet vairāk nekā 43 miljonus nelegālo cigarešu
Šā gada martā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes likumsargi, cīnoties pret nelikumīgu akcīzes preču apriti, noliktavās Rīgā un Ogrē konstatēja kopumā...
Lasīt tālākParedz īsākus termiņus iestāžu atbildēm uz iedzīvotāju iesniegumiem
Lai mazinātu birokrātiju iedzīvotāju saziņā ar iestādēm, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 2. aprīlī, konceptuāli atbalstīja rosinātās izmaiņas Iesniegumu...
Lasīt tālākValsts kontrole: Ostu attīstības fondā no 2019. līdz 2023. gadam vismaz 161 770 EUR izmantoti neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski
Valsts kontrole lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski. Lielākā daļa...
Lasīt tālākArmandu Ruku pārvēl uz vēl vienu termiņu Valsts policijas priekšnieka amatā
Otrdien, 1. aprīlī, Ministru kabinets izdeva rīkojumu par Valsts policijas priekšnieka ģenerāļa Armanda Ruka termiņa pagarināšanu Valsts policijas priekšnieka amatā uz pieciem gadiem –...
Lasīt tālāk