Valdība rosina iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas Nacionālo bruņoto spēku rindās uzņemt arī ārvalstu pilsoņus
Otrdien, 23. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Militārā dienesta likumā, kas paredz iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas izņēmuma vai karastāvokļa gadījumā Nacionālajos bruņotajos spēkos uzņemt arī ārzemniekus. Likumā plānota arī virkne citu aktuālu grozījumu.
“Latvija gatavojas dažādiem militāra apdraudējuma scenārijiem, mācoties no Ukrainas pieredzes. Šīs iniciatīvas mērķis ir sakārtot normatīvo bāzi, lai arī Latvija izņēmuma vai karastāvokļa gadījumā varētu operatīvi uzņemt dienestā brīvprātīgos ārzemniekus papildus NATO spēkiem, kas pie mums jau atrodas. Šī iniciatīva stiprinātu mūsu aizsardzības kaujas spējas, plašāk paverot iespēju mūsu valstī karot motivētiem citu valstu pilsoņiem,” skaidro aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Ārvalstu pilsoņiem, kas pēc valstī izsludinātas mobilizācijas izņēmuma vai karastāvokļa gadījumā vēlētos dienēt Nacionālajos bruņotajos spēkos, tiks izvirzīts pienākums likumīgi uzturēties Latvijas teritorijā un prast valsts valodu vai vismaz vienu no NATO oficiālajām valodām. Grozījumos ir iekļauts valstu uzskaitījums, kuru pilsoņi varēs uzsākt dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos, kā arī uz viņiem tiktu attiecināti līdzīgi nosacījumi, kādi tiek attiecināti uz mobilizējamiem Latvijas pilsoņiem.
Vispārējās un daļējās mobilizācijas gadījumā militārajam dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos varēs brīvprātīgi pieteikties Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, kā arī Austrālijas, Brazīlijas, Jaunzēlandes vai Ukrainas pilsoņi.
Lai nodrošinātu lielāku elastību profesionālā dienesta līgumu slēgšanā un mudinātu karavīrus nodienēt līdz pirmā līguma termiņa beigām, turpmāk aizsardzības ministrs noteiks līguma noslēgšanas termiņus un nosacījumus pēc kādiem šie termiņi var atšķirties.
Tāpat grozījumos plānots aizsardzības nozares vadībai noteikt tiesības pieņemt lēmumu par vecuma paaugstināšanu komandējošā sastāva un virsnieku kursos. Grozījumu projektā papildināts to mācību kursu saraksts, pēc kuru beigšanas vai no kuru atskaitīšanas karavīram nav jāatmaksā viņa apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus.
Foto: Latvijas armija
Vēl par tēmu:
Aptauja: trešdaļai Latvijas iedzīvotāju izdevumi par pārtiku ir būtiski pieauguši
Baltijas valstu iedzīvotāji patlaban izjūt būtisku pārtikas sadārdzināšanos – 31 % Latvijā, 33 % Igaunijā un 26 % Lietuvā atklāj, ka cenu kāpuma dēļ var atļauties mazāk pārtikas...
Lasīt tālāk
Labdarības maratonā “Dod pieci!” saziedoti 138 715 eiro
Sabiedrisko mediju labdarības maratonā „Dod pieci” aizrit otrā diennakts, un līdz svētdienas, 15. decembra, plkst. 18.00 kopā saziedoti 138 715 eiro. Visi labdarības maratonā iegūtie līdzekļi...
Lasīt tālāk
Aptauja: 40 % Latvijas iedzīvotāju jūtas vientuļi; visvientuļāk jūtas sievietes, jaunieši un rīdzinieki
Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktās aptaujas dati liecina, ka 40 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā jutušies vientuļi. Vientulība visvairāk...
Lasīt tālāk
Saeima pieņem Tieslietu akadēmijas likumu
Lai veicinātu efektīvu un profesionālu tiesu varas īstenošanu, nodrošinot ilgtspējīgu mācību sistēmu tieslietu jomā, Saeima ceturtdien, 24.oktobrī, pieņēma jaunu likumu, ar ko iecerēts...
Lasīt tālāk
Turpmāk pārtikas pakas tiks piešķirtas tikai trūcīgajiem un tiem, kas nonākuši krīzes situācijās
No 2025. gada 1. janvāra Eiropas Savienības atbalsts tiks mērķēts uz sociāli vismazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām un tiks mainīts pārtikas atbalsta apjoms. To joprojām varēs saņemt...
Lasīt tālāk
Aptauja: 88% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mājdzīvnieki padara cilvēkus laimīgākus
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (88%) uzskata, ka cilvēki, kuriem pieder mājdzīvnieki, ir laimīgāki, liecina modes un izklaides centra "Rīga Plaza" veiktā aptauja*. Lai palīdzētu dzīvniekiem,...
Lasīt tālāk
Aptauja: 72% Rīgas iedzīvotāju jūtas cieši saistīti ar galvaspilsētu
Rīgas iedzīvotāji, kuri kopumā jūtas saistīti ar savu tuvāko apkaimi, ar Latviju un arī Eiropu, salīdzinoši biežāk norāda, ka jūtas cieši saistīti arī ar Rīgu kā pilsētu, liecina...
Lasīt tālāk
Plāno veidot Tieslietu akadēmiju
Lai veicinātu efektīvu un profesionālu tiesu varas īstenošanu, nodrošinot ilgtspējīgu mācību sistēmu tieslietu jomā, Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 16.oktobrī, otrajam – galīgajam...
Lasīt tālāk
Dauderu parkā īpašā noskaņā varēs baudīt lapkriti
Dauderu komplekss (Zāģeru ielā 7) Sarkandaugavā ar šovasar atjaunoto parku un dārzu daudziem jau kļuvis par iecienītu atjaunināšanās un izziņas vietu. Pašlaik to pārņēmis rudenīgs...
Lasīt tālāk
Rīgā samazinās bezpajumtnieku skaits
Pēdējos trīs gados bezpajumtnieku skaits Rīgā samazinājies par kopumā 18 % un pašlaik nav indikāciju, ka bez pajumtes dzīvojošo skaits pašvaldības teritorijā varētu palielināties. Pašlaik...
Lasīt tālāk