• Tweet

Likums par krievu un citu mazākumtautību valodu statusa paaugstināšanu, ko otrdienas vakarā lielā steigā pieņēma Ukrainas parlamenta (Augstākās radas) deputāti, izraisījis spriedzi sabiedrībā un politisku krīzi.

Par savu demisiju vakar paziņojis Augstākās radas spīkers Vladimirs Ļitvins un viņa vietnieks Nikolajs Tomenko, bet prezidents Viktors Janukovičs, kura Reģionu partija bija likumprojekta iniciatore, pieļāvis iespēju, ka Ukrainā varētu tikt rīkotas ārkārtas parlamenta vēlēšanas – jāatgādina, ka kārtējās vēlēšanas bija iecerētas rudenī, ne vēlāk kā 28. oktobrī.

 «Valodas kārts» Ukrainā tiek izspēlēta teju pirms katrām vēlēšanām jau kopš Leonīda Kučmas valdīšanas gadiem. Arī V. Janukovičs savulaik solījis, ka krievu valodai piešķiršot otrās valsts valodas statusu, taču šo solījumu nav spējis pildīt – Reģionu partijai un tās sabiedrotajiem Augstākajā radā nebija tik liels pārsvars, lai veiktu grozījumus konstitūcijā. Tomēr izeja, lai izdabātu tiem vēlētājiem, kuri krievu valodu uzskata par dzimto (saskaņā ar dažādu aptauju datiem Ukrainā tādu ir no trešdaļas līdz pat pusei iedzīvotāju, atgādina Gazeta.ru), tika atrasta.

 Pagājušā gada augustā parlamentā tika iesniegts likumprojekts, saskaņā ar kuru tiek noteikts reģionālās valodas jēdziens. Šāds statuss tiek piešķirts valodai, kurā runā vismaz 10% attiecīgā reģiona iedzīvotāju. Varasiestādēm ir aizliegts likt jebkādus šķēršļus reģionālās valodas lietošanai, attiecīgajā reģionā tā faktiski iegūst tādu pašu statusu kā valsts valoda. Proti, dokumentu aprite, pārraides televīzijā, mācības skolās un universitātēs turpmāk varēs organizēt arī reģionālajā valodā. Kaut gan Reģionu partijas deputāti daudzkārt uzsvēruši, ka rūpējas par visām mazākumtautībām, sākot ar Krimas tatāriem un beidzot ar ungāriem, ir skaidrs, ka likums pieņemts krievu valodā runājošo interesēs – tā pašreizējā interpretācijā krievu valoda iegūs reģionālās valodas statusu 13 no 27 Ukrainas apgabaliem, galvenokārt valsts austrumu, dienvidu un centrālajos rajonos.

 «Ja šis likumprojekts kļūs par likumu, ukraiņu valodas lietošanu pilsētās varēsim aizmirst,» sarunā ar lenta.ru sacījis opozīcijā esošās partijas Mūsu Ukraina – tautas pašaizsardzība (NU–NS) deputāts Oļesjs Donijs. Viņš ir pārliecināts, ka visur, kur krievu valoda iegūs reģionālās valodas statusu, tā agrāk vai vēlāk no aprites izspiedīs ukraiņu valodu. Tāpat uzskata Tautas partijas vadītājs V. Ļitvins, kas reģionālo valodu ieviešanu vērtējis kā slēptu mēģinājumu noteikt otru valsts valodu. «Valsts valoda var būt tikai viena – ja reģionālajām varasiestādēm tiks piešķirtas tiesības regulēt valodu lietošanu, viss beigsies ar to, ka krievu valoda pēc sava statusa tiks pielīdzināta ukraiņu valodai. Šis likums novedīs pie vēl lielākas Ukrainas šķelšanās, pie tā, ka mums de facto būs otra valsts valoda, bet ukraiņu valoda zaudēs savu statusu,» skaidrojis V. Ļitvins. Kategoriski pret reģionālās valodas ieviešanu iebilst arī ieslodzījumā esošās ekspremjeres Jūlijas Timošenko bloks Batkivščina.

 Tomēr Reģionu partija, izmantojot savu vairākumu Augstākajā radā, pagājušomēnes spēja nodrošināt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lai bloķētu tā tālāku virzību, opozīcija iesniedza projektam vairāk nekā 2000 labojumu. Līdz pagājušās nedēļas nogalei attiecīgā parlamenta komisija bija paspējusi izskatīt tikai 300 labojumus, un vēl šīs nedēļas sākumā

 V. Ļitvins bija absolūti pārliecināts, ka šajā sesijā, kas beigsies 6. jūlijā, likumprojektu otrajā lasījumā tā arī neizdosies izskatīt. «Tas nozīmē, ka to atliks līdz rudenim, bet, ņemot vērā vēlēšanas, projektu droši vien turpinās skatīt jaunievēlētais parlaments,» sarunā ar Ukrainskaja pravda situāciju modelēja kāds ukraiņu polittehnologs.

 Tomēr otrdienas vakarā viss sagriezās kājām gaisā. Izmantojot to, ka V. Ļitvins bija izsaukts uz kādas V. Janukoviča vadītas komitejas sēdi (opozīcija pašlaik ir pārliecināta, ka tā nav nejauša sagadīšanās), viņa vietnieks, komunistu partijas pārstāvis Ādams Martiņuks negaidīti iekļāvis šo likumprojektu sēdes darba kārtībā. Opozīcija pēc īsa apjukuma brīža mēģinājusi izjaukt sēdi, cenšoties ieņemt tribīni un sabojāt spīkera mikrofonu, taču konstatējusi, ka prezidija galdu jau ielenkuši miesās raženi Reģionu partijas deputāti – arī tas liecina, ka reģionāļi bija gatavojušies šādam scenārijam. Gluži tāpat kā

 24. maijā, kad likumprojektu pieņēma pirmajā lasījumā, parlamenta sēžu zālē izcēlies kautiņš (NUNS deputāts Andrejs Parubijs vakarā nogādāts slimnīcā ar lauztām ribām), bet Ā. Martiņuks, neraugoties uz milzīgo haosu paspējis organizēt balsošanu. Tajā deputāti aicināti likumprojektu apstiprināt otrajā un galīgajā lasījumā, neņemot vērā iesniegtos labojumus, un par šo priekšlikumu nobalsojuši 248 no 450 Augstākās radas deputātiem.

 «Novērtējiet, cik skaista spēle tā bija. Mēs viņus apčakarējām kā kaķēnus. Nezinu, ko viņi darīs vēlēšanās,» pēc balsojuma intervijā Ukrainas televīzijai līksmojis Reģionu partijas deputāts Mihails Čečetovs. Viņa priecāšanās gan ir pāragra, jo saskaņā ar reglamentu likumu, pirms tas nokļūst pie prezidenta parakstīšanai (nav nekādu iemeslu, lai V. Janukovičs uzliktu savu veto), jāparaksta spīkeram, bet V. Ļitvins to kategoriski atteicies darīt. «Viņi apčakarēja ne tikai opozīciju, bet pirmām kārtām mani. Tāpat viņi apčakarēja visu Ukrainu, apčakarēja tautu, un es prognozēju, ka šīs apčakarēšanas sekas mēs būsim spiesti izjust vēl ilgi,» sarunā ar Ukrainskije Novosti sacījis V. Ļitvins, kas no parlamenta tribīnes paziņojis par savu demisiju. Tādu pašu lēmumu pieņēmis viņa vietnieks N. Tomenko, ks pārstāv Batkivščina bloku. «Parlaments ir kļuvis par Viktora Janukoviča režīmu apkalpojošu institūtu,» viņš paziņojis. Opozīcija solījusi apstrīdēt likuma pieņemšanu tiesā, uzskatot, ka otrdien rupji pārkāpts reglaments, septiņi opozīcijas deputāti pieteikuši badastreiku, bet otrdienas vakarā un vakar pa dienu Kijevā notikušas vairākas sadursmes starp jaunā likuma pretiniekiem un milicijas īpašo uzdevumu vienību Berkut.

 V. Janukovičs bijis spiests atcelt ieplānoto preses konferenci Ukraiņu namā, kuru bija ielenkuši demonstranti, bet pēc tikšanās ar parlamenta vadību paziņojis, ka krīze ir ļoti nopietna un, iespējams, vēlēšanas nāksies rīkot agrāk nekā rudenī.

 ***

 UZZIŅAI

 VALODAS, KURAS PRETENDĒ UZ REĢIONĀLO VALODU STATUSU

 Krievu

 Baltkrievu

 Bulgāru

 Armēņu

 Gagauzu

 Īdišs

 Krimas tatāru

 Moldāvu

 Vācu

 Grieķu

 Poļu

 Romu

 Rumāņu

 Slovāku

 Ungāru

 Rusīnu

 Karaimu

 Krimiešu

Avots: nra.lv /Māris Krūmiņš