• Tweet

Pieci miljoni mājokļu siltināšanai, trīs miljoni ceļu remontam, 300 darba vietu jaunajā Latvijas dzelzceļa (LDz) vagonu ražotnē Daugavpilī un lielāki Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi – jau šogad tas tikšot ieviests Latgales reģiona attīstībai.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ceturtdien pēc tikšanās ar Latgales lielāko pašvaldību vadītājiem gan apliecināja, ka latgalieši lielāko efektu izjutīs nākamajos gados. Tikmēr Daugavpils pašvaldības priekšsēdētāja pirmais vietnieks Vitālijs Azarevičs Neatkarīgajai uzsver: «Valdība sper labvēlīgu, bet tikai pirmo soli Latgales attīstībai. Svarīgākie būs nākamie, piemēram, vai būs arī nodokļu atvieglojumi.»

Ar īstermiņā nozīmīgāko priekšlikumu klajā nācis Latvijas dzelzceļš, kas jau 2012. gadā uzsāks vagonu elementu ražošanu Daugavpilī. To nodrošinās LDz meitasuzņēmums LDz ritošā sastāva serviss. Apmaiņā valdība piedāvātu LDz iemaksāt mazāku summu dividendēs valsts budžetā, kas kompensētu ražotnes izveides izdevumus.

Tomēr pašvaldību vadītāji uzsver, ka tas nemazinās lielo sociālo spriedzi pierobežas iedzīvotāju vidū. Risinājumam jābūt sistēmiskam, nevis kā vienreizējam precedentam. «Tikai kāda neveiksmīga attīstības indeksa dēļ mēs no Latgales citur nedosimies. Laukos joprojām dzīvo apmēram 200 000 cilvēku, un viņiem ir jāpiedāvā ja ne Eiropas reģionu, tad vismaz Latvijas reģionu vidējais līmenis,» skaidro Monvīds Švarcs, Rēzeknes domes priekšsēdētājs.

Īstermiņa pasākumi šā gada laikā ietver arī Latgales reģionālo ceļu atjaunošanu par 3,3 miljoniem latu, un par konkrētiem ceļu posmiem šobrīd turpinās sarunas ar pašvaldību pārstāvjiem. Savukārt Latgales lauksaimniekus no mazāk attīstītām teritorijām atbalstīs ar lētākiem kredīta nosacījumiem, ko nodrošinās Hipotēku un zemes banka.

Vairākums priekšlikumu gan saistīti ar vidēja un ilgtermiņa pilsētu infrastruktūras uzlabošanu, kas kopumā no valsts budžeta prasītu vairākus desmitus miljonu latu. Piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

(VARAM) piedāvājusi plašāk īstenot pašvaldību ēku energoefektivitātes pasākumus, bet Ekonomikas ministrija meklēs un izstrādās uzņēmējdarbības atbalsta iniciatīvas.

«Latgales attīstības plāns nav radies tumšos gaiteņos, bet apkopojot idejas no reģionu vadītājiem. Metodiski analizēsim, kuri no kopumā 300 priekšlikumiem dos vislielāko labklājību,» norāda VARAM ministrs Edmunds Sprūdžs, kurš vadījis arī valdības darba grupu Latgales attīstībai.

Uz diskusiju ieradās Daugavpils, Rēzeknes, Preiļu, Ludzas, Dagdas, Viļakas un Kārsavas pašvaldību vadītāji.

Avots: nra.lv /Pēteris Kloks