Vecākiem jāņem talkā kalkulators
Saeima līdz 6. novembrim atlikusi lemšanu par vērienīgajām izmaiņām pabalstu jomā, taču var teikt, ka būtiskākās vienošanās ir panāktas, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā izskatot vairākus variantus vecāku pabalsta jeb tā sauktās māmiņalgas un bērna kopšanas pabalsta izmaksā no nākamā gada.
Visticamāk, ar jaunajiem piedāvājumiem pilnībā nav apmierināts neviens, taču izstrādāt pilnvērtīgu, saprātīgu risinājumu diemžēl traucēja steiga, kādā grozījumi bija jāizstrādā un jāpieņem (to noteica fakts, ka tie jāpieņem līdz nākamā gada budžeta likuma apstiprināšanai Saeimā), kā arī tas, ka politiķiem ir dažādi uzskati par to, kādai jābūt pabalstu sistēmai. Piemēram, vai jāstimulē vecākam ilgāk palikt mājās ar bērnu vai, gluži otrādi, jādara viss, lai vecāks atgrieztos darbā un nezaudētu profesionālās iemaņas.
Diskusijas par izmaiņām pabalstu jomā aizsākās līdz ar pagājušā gada parakstīto demogrāfijas vienošanos, kuru tagad katrs traktē, kā izdevīgāk. Runājot par pabalstiem, apņemšanās bija gana skaidra: no 2014. gada bērnu kopšanas pabalsta un vecāku pabalsta minimālo apmēru mēnesī palielināt no pašreizējiem 100 latiem līdz 140 latiem, bet vecāku pabalsta izmaksas periodu pagarināt līdz bērna pusotra gada vecumam. Dokumentā arī fiksēta ideja tomēr ļaut vecāku pabalstu saņemt arī strādājot, nekonkretizējot, vai un ar kādiem ierobežojumiem (piemēram, daļu pabalsta vai pusslodzi strādājot). Kad Labklājības ministrija pirms pāris mēnešiem Demogrāfisko lietu padomei (tā darbojas valdības paspārnē) stāstīja par prioritātēm, viena no tām bija celt bērna kopšanas pabalstu līdz 140 latiem.
Tiklīdz kā sākās sarunas par nākamā gada budžetu, aktualizējās jautājums: kādu tad politiķi redz atbalsta sistēmu ģimenēm. Valdība vispirms nolēma piešķirt tā saukto aukļu pabalstu, kas vairāk ir kā pakalpojuma nodrošināšana, ja no bērna 1,5 gada vecuma nav iespējams bērnam nodrošināt vietu bērnudārzā. Taču tālāk sekoja visasākās diskusijas par pabalstu apmēru. Nacionālā apvienība (NA) uzstāja, ka jāpilda vienošanās un viens no galvenajiem punktiem – jāpagarina vecāku pabalsta saņemšanas laiks līdz bērna 1,5 gadu vecumam, un šādu variantu deputātu grupa no Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas arī piedāvāja, savukārt Labklājības ministrija izstrādāja grozījumus, kuri paredzēja piemaksu 100 latu apmērā, ja vecāks atgriežas darbā vai mācās, jo uzskatīja, ka tāds piedāvājums, ka pilnu pabalstu var saņemt tikai tad, ja mājās ar bērnu ir līdz pat 1,5 gadiem, neveicina vecāku konkurētspēju darba tirgū.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai šonedēļ bija jāvienojas, kādas izmaiņas virzīt tālāk. Savu un kolēģu priekšlikumus aizstāvēja deputāts Imants Parādnieks (NA) un Inga Bite (RP). Alternatīvos priekšlikumus, kas būtībā saturēja LM pozīciju, deputāte Lolita Čigāne (Vienotība). Būtiskākais, par ko vienojās deputāti, ir tas, ka bērna kopšanas pabalstu no nākamā gada izmaksās visiem vecākiem neatkarīgi no nodarbinātības un veiktajām sociālajām iemaksām. Tā apmērs būs 120 latu. Nozīmīgākās izmaiņas skars vecāku pabalstu – vecāki varēs izvēlēties, vai to saņemt gadu 60 procentu apmērā vai pusotru gadu 43,75 procentu apmērā no bruto algas. Skeptiķi jau norādījuši, ka vecāku pabalsta apmērs līdz ar to samazināsies. Tā ir taisnība, taču grozījumu autori norāda, ka to kompensēs 120 latu pabalsts, ko saņems papildus vecāku pabalstam. Ja vecāki izvēlēsies saņemt pabalstu ilgāk – kopējā pabalsta summa nemainīsies, tas vienkārši būs izstiepts uz 1,5 gadiem. Pēc aprēķiniem, zaudētāji mēneša griezumā varētu būt arī cilvēki, kuru algas ir lielākas par 1000 latiem, taču jāņem vērā, ka vēl visu nākamo gadu spēkā ir pabalstu ierobežojumi.
Pašlaik strādāt un saņemt vecāku pabalstu nevar, taču nākamgad to plānots mainīt. Ja vecāks vēlēsies atgriezties darbā, viņš varēs saņemt 30 procentus no vecāku pabalsta, kā arī 120 latu bērna kopšanas pabalstu. Lai nenobiedētu jaunos vecākus, kuri jau pašlaik gaida ģimenes pieaugumu, izmaiņas stāsies spēkā tikai oktobrī, izņemot palielināto bērna kopšanas pabalstu, ko varēs saņemt jau no nākamā gada sākuma.
***
Plānotās izmaiņas pabalstu jomā
PAŠLAIK
Līdz bērna gada vecumam. No bērna gada līdz 1,5 gadu vecumam
Vecāks, kas nav maksājis sociālās iemaksas. Bērna kopšanas pabalsts 100 lati
Vecāks, kas maksā sociālās iemaksas. Vecāku pabalsts 70% no bruto algas
Bērna kopšanas pabalsts 100 lati, var strādāt
NO 2014. GADA 1. JANVĀRA*
Visiem vecākiem bērna kopšanas pabalsts 120 latu apmērā līdz bērna 1,5 gadu vecumam (pabalstu var saņemt arī, ja dodas strādāt)
Vecākam, kas maksājis sociālās iemaksas.
Vecāku pabalsts 70% apmērā no bruto algas līdz bērna gada vecumam (ja nolemj strādāt, var saņemt bērna kopšanas pabalstu 120 latus vecāku pabalsta vietā)
NO 2014. GADA 1. OKTOBRA*
Visiem vecākiem bērna kopšanas pabalsts 120 latu apmērā līdz bērna 1,5 gadu vecumam (pabalstu var saņemt arī, ja strādā)
Vecākam, kas maksāji sociālās iemaksas, JĀIZVĒLAS Vecāku pabalsts 60% apmērā no bruto algas līdz bērna gada vecumam VAI Vecāku pabalsts 43,75% apmērā no bruto algas līdz bērna 1,5 gadu vecumam. Ja strādā, tad vecāku pabalstu izmaksā 30% apmērā
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Latvijas Pasts atsāk sūtījumu plūsmu ar Kanādu
Kanādas pasta operators Canada Post no 23. decembra atjaunos starptautisko pasta sūtījumu pieņemšanu un piegādes adresātiem. Lai gan Kanādas uzņēmuma un tā streikojošo darbinieku sarunas...
Lasīt tālākKatram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam ir Ziemassvētku džemperis
Ziemassvētku laiks ir apvīts ar dažādām tradīcijām, kas gadu gaitā ir attīstījušās, vienai valstij no otras pārņemot dažādas ieražas. Viena no nesenākajām tradīcijām Rietumvalstīs...
Lasīt tālākPuse iedzīvotāju uzskata, ka pirmā rotātā Ziemassvētku eglīte bijusi Rīgā
Tradīcija rotāt Ziemassvētku eglīti ir populāra daudzviet pasaulē, taču joprojām nav vienprātības par to, kurā pilsētā bijusi pirmā izpušķotā svētku egle. Šo godu sev piedēvē vairākas...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļai Latvijas iedzīvotāju izdevumi par pārtiku ir būtiski pieauguši
Baltijas valstu iedzīvotāji patlaban izjūt būtisku pārtikas sadārdzināšanos – 31 % Latvijā, 33 % Igaunijā un 26 % Lietuvā atklāj, ka cenu kāpuma dēļ var atļauties mazāk pārtikas...
Lasīt tālākLabdarības maratonā “Dod pieci!” saziedoti 138 715 eiro
Sabiedrisko mediju labdarības maratonā „Dod pieci” aizrit otrā diennakts, un līdz svētdienas, 15. decembra, plkst. 18.00 kopā saziedoti 138 715 eiro. Visi labdarības maratonā iegūtie līdzekļi...
Lasīt tālākAptauja: 40 % Latvijas iedzīvotāju jūtas vientuļi; visvientuļāk jūtas sievietes, jaunieši un rīdzinieki
Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktās aptaujas dati liecina, ka 40 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā jutušies vientuļi. Vientulība visvairāk...
Lasīt tālākSaeima pieņem Tieslietu akadēmijas likumu
Lai veicinātu efektīvu un profesionālu tiesu varas īstenošanu, nodrošinot ilgtspējīgu mācību sistēmu tieslietu jomā, Saeima ceturtdien, 24.oktobrī, pieņēma jaunu likumu, ar ko iecerēts...
Lasīt tālākTurpmāk pārtikas pakas tiks piešķirtas tikai trūcīgajiem un tiem, kas nonākuši krīzes situācijās
No 2025. gada 1. janvāra Eiropas Savienības atbalsts tiks mērķēts uz sociāli vismazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām un tiks mainīts pārtikas atbalsta apjoms. To joprojām varēs saņemt...
Lasīt tālākAptauja: 88% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mājdzīvnieki padara cilvēkus laimīgākus
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (88%) uzskata, ka cilvēki, kuriem pieder mājdzīvnieki, ir laimīgāki, liecina modes un izklaides centra "Rīga Plaza" veiktā aptauja*. Lai palīdzētu dzīvniekiem,...
Lasīt tālākAptauja: 72% Rīgas iedzīvotāju jūtas cieši saistīti ar galvaspilsētu
Rīgas iedzīvotāji, kuri kopumā jūtas saistīti ar savu tuvāko apkaimi, ar Latviju un arī Eiropu, salīdzinoši biežāk norāda, ka jūtas cieši saistīti arī ar Rīgu kā pilsētu, liecina...
Lasīt tālāk