Veikals pelna, ražotājs tukšā. Kur paliek starpība starp ietirgoto piena produkciju?
Kā informē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) Piena grupas vadītājs Guntis Gūtmanis, lai gan veikalos dažu piena produktu cenas pēdējos mēnešos ir gandrīz vai dubultojušās, piena ražotāju ienākumu pieaugums nav jūtams.
“Piena ražotāji uzskata, ka par saražoto produkciju jāsaņem pienācīga samaksa. Šī brīža piena iepirkumu cenas svārstās ražošanas pašizmaksas robežās. Ja veikalā redzam kāda piena produkta cenas kāpumu dubultā, tad gribētos redzēt arī iepirkuma cenas kāpumu, taču tas nenotiek,” pauž Gūtmanis.
Vai tiešām mēs gribam uzturā lietot piena pulvera produkciju?
Gūtmanis piebilst, ka pircējiem jāsaprot, ka ne jau piena ražotāji nosaka cenas veikala plauktos, jo piena iepirkuma cenas nav dubultojušās.
„Diemžēl piena pircēji un ražotāji ir tie, kas vismazāk spēj ietekmēt cenu veikala plauktā. Ražotājs joprojām knapi savelk galus – tāpēc šajā situācijā ļoti gribētos redzēt, cik par vienu piena litru pelna pārstrādātājs un veikals,” stāsta LOSP Piena grupas vadītājs.
Varbūt tikai ar tūkstošiem traktoru ielās, kā pirms pāris gadiem protestēja zemnieki Briselē, ir iespējams panākt vienlīdzīgu attieksmi un lauksaimniecības nozares izdzīvošanu.
Kā ziņots, atbilstoši Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra aplēsēm šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā pirmo ceturksni Latvijā augšas piena produktu cenas. Piemēram, skābajam krējumam ar tauku saturu 25% cenas minētajā periodā palielinājušās par 11% – no 2,7 eiro līdz trim eiro kilogramā, savukārt biezpienam ar tauku saturu 9%, sviestam ar tauku saturu 82-82,5%, kā arī saldajam krējumam “Kārums” ar tauku saturu 10% cena pieaugusi par 10%. Taču tiek prognozēts, ka atsevišķiem produktiem cenu kāpums vēl ir tikai gaidāms.
Savukārt piena iepirkuma cena 2017.gada jūnijā provizoriski bijusi 291,46 eiro par tonnu, kas ir par 1,1% vairāk nekā maijā.
Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk