• Tweet

Mums visiem kopā ir bijusi vēsturiska iespēja svinēt Latvijas valstiskuma pirmo gadsimtu. Pārliecība par neatkarīgas un demokrātiskas Latvijas tagadni un nākotni un visu gatavība kopā strādāt un cīnīties par savu valsti ir pamats, uz kura mēs esam cēluši Latviju un turpinām to darīt tagad un nākotnē, savā pēdējā uzrunā kā Valsts prezidents sacīja Raimonds Vējonis.

“Mums visiem kopā ir bijusi vēsturiska iespēja svinēt Latvijas valstiskuma pirmo gadsimtu. Pārliecība par neatkarīgas un demokrātiskas Latvijas tagadni un nākotni un visu gatavība kopā strādāt un cīnīties par savu valsti ir pamats, uz kura mēs esam cēluši Latviju un turpinām to darīt tagad un nākotnē. Mums ir pienākums un unikāla iespēja kopā veidot Latvijas nākamo gadsimtu. Latvijas simtgade atgādināja mums par cilvēkiem, kuru rīcība vai reizēm bezdarbība, sasniegumi vai zaudējumi veidoja Latviju. Par to, cik liela ir katra cilvēka izvēles nozīme kopējā valsts vēsturē. Mums jāapzinās pagātnes mācības, lai izvirzītu mērķus un apzinātos savu atbildību to sasniegšanā. Mūsu katra rokās ir iespēja iesaistīties un turpināt veidot tādu Latviju, kurā katrs cilvēks ir vērtība. Īpaši būtiski to apzināties ir katram, kurš nolēmis dot savu ieguldījumu Latvijas valsts politikas veidošanā, lēmumu pieņemšanā, kuri ietekmēs mūsu cilvēku ikdienu. Veidojot mūsu valsts politiku, pieņemot lēmumus un likumus, mēs ietekmējam ne tikai Latvijas un tās iedzīvotāju nākotni – mēs ietekmējam kopējo Eiropas nākotni. Tā ir Saeimas deputātu atbildība – redzēt pāri šaurām interesēm,” norādīja Vējonis.

“Ieinteresētībai, atbildībai un drosmei paust viedokli vajadzētu kļūt par mūsu visu pārliecību turpmākajos gados un gadu desmitos. Mēs nedrīkstam palikt malā. Mums jābūt gataviem iesaistīties un ar savu darbu veidot labāku Latviju, strādājot visos Latvijas novados un ārpus Latvijas robežām,” sacīja prezidents.

Viņš izteica pateicību par doto iespēju kalpot Latvijai Valsts prezidenta amatā. “Visus šos četrus gadus esmu strādājis Latvijas tautas labā pēc vislabākās sirdsapziņas. Esmu pārliecināts, ka šajos gados mums kopā ir izdevies paveikt daudz, lai Latvija būtu vēl stiprāka un drošāka. Valsts prezidenta amatā nemainīga mana prioritāte bija Latvijas drošības stiprināšana. Šo darbu biju sācis jau kā aizsardzības ministrs, un Valsts prezidenta amatā turpināju iesākto. Šodien es varu teikt – mēs dzīvojam Latvijā, kas ir drošāka nekā jebkad,” norādīja Vējonis.

Viņš uzsvēra, ka aizsardzības budžeta palielināšana līdz 2% no iekšzemes kopprodukta kopš 2018. gada dod iespēju mums uzlabot mūsu aizsardzības spējas un apliecina mūsu gribu pildīt saistības pret citām NATO dalībvalstīm. NATO samitā Varšavā 2016. gadā pieņemtais lēmums par NATO sabiedroto paplašināto klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā ir vēsturisks notikums un mums īpaši nozīmīgs, jo nostiprināja pārliecību, ka varam paļauties uz mūsu sabiedroto atbalstu.

“Es rosināju izmaiņas Nacionālās drošības likumā ar mērķi piešķirt tiesības mūsu bruņotajiem spēkiem rīkoties arī tad, ja ir iznīcināta vai paralizēta centrālā vadība. Mēs kā valsts esam nepārprotami noteikuši – 1940. gads vairs nekad neatkārtosies. Mēs esam gatavi reaģēt uz apdraudējumiem un aizstāvēt savu valsti un brīvību. Nav nepieciešama pavēle vai atļauja aizsargāt savu valsti. Ne Valsts prezidents, ne Saeima, ne kāds cits nevar aizliegt pretoties un cīnīties par Latviju. Es saku paldies visiem, kuri iesaistījās un aktīvi strādāja kopā ar mani Latvijas drošības stiprināšanai. Tikai kopā mēs varējām īstenot plānoto un sasniegt mērķus. Tomēr mums jāapzinās, lai cik daudz ir paveikts, tas vienmēr būs par maz, jo šodien ir mainījies pats drošības jēdziens. Valsts drošība vairs nav tikai militārās aizsardzības spējas un dalība starptautiskās aliansēs. Mums, apzinoties savu atbildību, ir jābūt gataviem jaunajiem izaicinājumiem un jāstājas tiem pretī,” norādīja Vējonis.

Pēc viņa sacītā, drošībai jāpaliek nemainīgai mūsu valsts prioritātei, bet šodien nepieciešams plašāks skatījums uz to – tā ir mūsu cilvēkdrošība, kas nozīmē konkrētus lēmumus sociālajā aizsardzībā, izglītībā, veselībā, arī nodokļu politikā. “Tā ir sabiedrības noturība pret hibrīdkara draudiem jeb meliem, kuru radīšanai tiek izmantota katra politikas kļūda vai pat neveikls izteikums,” piebilda Vējonis.

“Mums ir svarīga valsts iekšējā drošība, jo ticība valstij vispirms sakņojas mūsu katra pārliecībā, ka valsts rūpējas par ikvienu no mums: nodrošinot atbalstu no agras bērnības līdz vecumdienām; sniedzot palīdzību nelaimes gadījumos; sargājot mūsu ģimenes, mājas, pilsētas un valsts robežas no jebkuriem iespējamiem draudiem. Es un ikviens Latvijas cilvēks sagaida, ka Saeimas un Ministru kabineta pirmais un galvenais mērķis būs strādāt, lai katrs no mums justos droši un varētu augt, attīsties, mācīties, strādāt un novecot esot pārliecināts par savu nākotni Latvijā,” sacīja Valsts prezidents.

“Stipra demokrātiska valsts un piederība vienotai Eiropai nozīmē piederību noteiktai vērtību sistēmai. Tā ir lēmumu pieņemšanas kultūra un gatavība darbos apliecināt izpratni par mūsu kopējām vērtībām. Tiesiskums un likuma vara ir mūsu identitātes jautājums. Latvija ir tiesiska valsts, un taisnīgums ir Latvijas pastāvēšanas pamats. Mūsu tiesu sistēmā nepieciešami būtiski uzlabojumi – ir jārod gan cilvēku, gan materiālie resursi, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs būtu pārliecināts par iespēju saņemt efektīvu un ātru tiesas aizsardzību un taisnīgu tiesas spriedumu. Valstij ir pienākums to nodrošināt. Bet parlamentam ir pienākums pieņemt tādus lēmumus, kas to nodrošina. Esmu pārliecināts, ka varam to paveikt jau tuvākajā laikā, un manu pārliecību stiprina tiesneši un tiesu sistēmas darbinieki, kuri atklāti runā par problēmām sistēmā un piedāvā risinājumus,” izteicās Vējonis.

“Tiesiska valsts nozīmē, ka neviens nestāv pāri likumam un nevar noteikt sev izņēmumus. Tautas priekšstāvjiem un valsts amatpersonām ir pienākums kalpot par paraugu, ar savu rīcību apliecinot tiesiskas valsts spēku. Nav pieļaujams, ka vara vai nauda tiek izmantotas, lai gūtu privilēģijas – jo tā tiek grauta uzticēšanās valstij. Sabiedrība tieši no šīs Saeimas sagaida lēmumus un personisku godīgumu tiesiskuma jomā, un jums ir visas iespējas īstenot sabiedrībai dotos solījumus,” norādīja Vējonis.

“Likumdošana ir parlamenta deputātu pamatdarbs. Saeimai kā tautas priekšstāvju kopumam ir pienākums izstrādāt likumus atbilstošā procedūrā un augstā kvalitātē. Tas ir sarežģīts darbs, kas prasa ekspertu un nozaru viedokļu uzklausīšanu, lai pieņemtie lēmumi būtu īstenojami dzīvē Tieši tādēļ sabiedrībai ir tiesības zināt, kādas konsultācijas notikušas par likuma ieceri un kuras sabiedrības grupas ir aizstāvējušas kāda likuma vajadzību vai tieši pretēji – kavējušas kāda likuma pieņemšanu. Vēlos atgādināt, ka Satversmes tiesa jau vairākus likumus ir atzinusi par pieņemtiem neatbilstošā procedūrā. Es aicinu ļoti nopietni vērtēt šo signālu, ka strādāt pa vecam vairs nevar. Likumdevējam ir jāmainās līdzi laikam un atbilstoši labas likumdošanas principam. Saeimai ir jāatrod laiks, lai turpinātu darbu pie Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem, kas vērsti uz likumdošanas procesa uzlabošanu. Likumdošanas darbam ir jābūt pārdomātam un izsvērtam. Likums nav nejaušs likumdevēja lēmums vai kaprīze. Katrs likums ietekmē Latvijas cilvēku dzīves. Tāpēc jādara viss iespējamais, lai likums būtu iedarbīgs un sasniegtu mērķi. Nekas tā negrauj uzticēšanos likumdevējam, kā nejauši un sasteigti likumi, kuru piemērošana rada neizpratni un haosu. Nekas tā nevājina likuma spēku, kā apziņa, ka likumu var ļoti ātri grozīt un steigā pielabot,” sacīja prezidents.

Pēc viņa sacītā, likums nevar palikt tikai uz papīra. “Nepilnības to ieviešanā un praktiskā īstenošanā dzīvē gan valdības, gan pašvaldību līmenī vājina mūsu valsti. Parlamentam ir jānosaka izpildvaras dienaskārtība un izpildvarai ir jānodrošina pieņemto lēmumu izpilde. Latvijā ir jāstiprina izpildvaras darbības parlamentārā kontrole,” norādīja Vējonis.

“Nobriedusi valsts un sabiedrība spēj apzināties pagātnes ciešanas un tādejādi būt stipra, veidojot labāku nākotni. Mēs esam atvēruši čekas maisus, un saruna par mūsu pagātni turpinās. Svarīgi, lai pagātnes vērtējumu veidotu objektīvi un zinātniski pētījumi, nevis mīti un leģendas. Svarīgi ir būt godīgiem pašiem pret sevi un pagātni, lai cik sarežģīta būtu mūsu vēsture un cik ļoti gribētos kādu tās lappusi rediģēt vai izsvītrot,” norādīja prezidents.

Vējonis uzsvēra, ka Latvija ir daļa no vienotas Eiropas. “Mēs esam neatņemama tās daļa. Latvija turpinās droši pastāvēt un uzplaukt tikai tad, ja mēs paši spēsim nodrošināt savā valstī tiesiskuma, demokrātijas un vienlīdzības principus. Latvija nedrīkst apstāties pie sasniegtā. Arī labu var padarīt labāku, jo mūsu valsts iedzīvotāji ir pelnījuši vislabāko,” sacīja prezidents.

“Šodien saskaramies ar daudziem izaicinājumiem – iekšējā un ārējā drošībā, sociāli ekonomiskajā drošībā, tai skaitā, ekonomikas izaugsmes mazināšanās, nepilnības izglītības un veselības jomās. Tomēr viens no mūsu valsts lielākajiem izaicinājumiem ir nevienlīdzības mazināšana. Tā sākas ar sapratni, ka labklājība nav ekonomikas skaitļi, bet reāla cilvēku dzīves. Par nevienlīdzību tiek arvien vairāk un skaļāk runāts, bet sliktāk ir ar konkrētiem darbiem un efektīviem likumiem, kas ļautu mazināt nevienlīdzību mūsu sabiedrībā. Īpaši asi tā skar daudzbērnu ģimenes un seniorus. Es ceru, ka konsekventi risinājumi šajā virzienā būs redzami jau tuvākajā laikā. Jo īpaši jaunā budžeta gatavošanā nevajadzētu aizmirst par saviem vēlētājiem dotajiem solījumiem, bet meklējot finansējumu jaunām iniciatīvām, reizē atcerēties veidot sabalansētu valsts budžetu,” norādīja prezidents.

“Mūsu valstij ir jānodrošina labāka nākotne jaunajai paaudzei. Tā sākas ar drošu un veselīgu bērnību drošā un attīstību veicinošā vidē. Sakārtota izglītības sistēma ir stabils pamats gan patriotiskai audzināšanai, gan spožu talantu attīstībai sportā, kultūrā un amata prasmēs. Te vēl ir daudz lēmumu, kas jāpieņem un jāievieš. Ir jautājumi, kuriem vienkārši ir jāpieliek punkts. Ir jābeidz bērnus ievietot bērnunamos. Katram bērnam ir jāaug ģimenē. Mēs varam bērniem, jau piedzimstot, piešķirt Latvijas pilsonību. Mums ir jānodrošina visiem bērniem vienlīdzīgas iespējas iegūt izglītību latviešu valodā un veidot pilnvērtīgu nākotni Latvijā,” norādīja Vējonis.

“Latvijas nākotnes jautājumi saistās ar domāšanas maiņu no tūlītēja izdevīguma uz ilgtermiņa perspektīvu. Visupirms jau jāiemācās domāt un rīkoties laika nogrieznī, kas garāks par vienu ievēlēšanas periodu. Domājot par mūsu cilvēkiem, desmit un divdesmit gadu perspektīvā. Domājot par Latvijas un pasaules ilgtspēju – vēl tālākā perspektīvā. Latvija joprojām ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē, bet diemžēl nevaram teikt, ka Latvija ir zaļāka kā jebkad. Starptautiski esam saņēmuši neglaimojošus vērtējumus vairākās jomās – gaisa kvalitāte, efektīva piesārņojuma kontrole un samazināšana, pārdomāta resursu izmantošana ir tikai dažas no tām. Pienācis laiks atkal pievērst nopietnu uzmanību ilgtermiņa politikas veidošanai vides jomā,” uzskata Vējonis.

“Darbam valsts labā un iespējai iesaistīties labākas Latvijas veidošanā nav noteikti pilnvaru termiņi. Katram cilvēkam demokrātiskā sabiedrībā ir daudz iespēju būt aktīvam un sekmēt labas pārmaiņas. Politiķiem šajā ziņā ir jārāda piemērs. Es šodien neatvados no jums. Es arī turpmāk iestāšos par mums svarīgām vērtībām un turpināšu stiprināt Latviju,” nobeigumā sacīja Vējonis.

Foto: Prezidenta kanceleja