Vēl nav skaidrības vai plūdu skartie lauksaimnieki iegūs ES finansiālu atbalstu
Lai gan pēc tikšanās ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru premjers Māris Kučinskis (ZZS) sacīja, ka ir cerība, ka plūdu seku likvidēšanai un meliorācijas sistēmas uzlabošanai Latvijas zemnieki varētu saņemt atbalstu no Eiropas Savienības (ES) fondiem, tomēr šobrīd par to skaidrības tomēr vēl neesot.
Šodien Latvijas pārstāvji tiekas ar Eiropas Komisijas ierēdņiem, lai runātu par kompensācijām.
Kučinksis norāda, ka no ES solidaritātes fonda varētu tikt iegūta nauda meliorācijas sistēmu sakārtošanai, lai šādas nelaimes Latvijā neatkārtotos, bet par to, vai būs iespējams tiešais atbalsts zemniekiem, vēl būšot jāskatās.
„Man nešķiet, ka konceptuāli Latvijas lūgumu varētu noraidīt, tomēr ir bažas, ka atbalsta fonda tieši šādai palīdzībai nav, tāpēc vēl ir jārod risinājums,” pauda premjers.
Tāpat viņš atzīmē, ka no Latvijas puses viss vajadzīgais līdz šim ir izdarīts, bet, ja ES puse prasīs vēl kādus aprēķinus, tad tādi tikšot sagatavoti un iesniegti.
Pašlaik 15 miljoni eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ir maksimums, ko valdība var piešķirt plūdos cietušajiem zemniekiem.
Tikmēr Zemkopības ministrija (ZM) ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, ko valdība otrdien, 24.oktobrī, apstiprināja.
Pēc augusta un septembra spēcīgajām lietavām 29 Latgales, Vidzemes un Sēlijas novados tika izsludināta ārkārtējā situācija. Plūdos bojā aizgāja lielas kultūraugu platības, siens un dravas. Valdība lēma sniegt atbalstu lauksaimniekiem, daļēji kompensējot veiktos ieguldījumus.
Rīkojums paredz kompensācijām novirzīt 14 981 908 eiro. Šī nauda tiks piešķirta: 14 870 323 eiro lauksaimnieku zaudējumu daļējai segšanai, 98 300 eiro Lauku atbalsta dienesta neparedzēto administratīvo izmaksu segšanai, ko radīja plūdos cietušo platību apsekošana un datu apkopošana, un 13 285 eiro SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” papildu administratīvās izmaksas, ko arī radīja cietušo platību apsekošana un datu apkopošana.
Jau ziņots, ka augusta otrajā pusē Latgalē piedzīvotas ilgstošas un stipras lietavas, kas bijušas stiprākās valsts austrumos kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma.
Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk