Vēlas pagarināt veselīgi nodzīvoto mūžu
Akceptējot Sabiedrības veselības pamatnostādnes līdz 2017. gadam, valdība apņemsies par diviem gadiem pagarināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvotos dzīves gadus. Ja pašlaik vidējais paredzamais mūža ilgums vīriešiem ir 68,8 gadi, sievietēm – 78,4, tad saskaņā ar Veselības ministrijas (VM) datiem veselīgi tiek nodzīvoti tikai 52 līdz 56 gadi. Sievietes gan dzīvo ilgāk, bet nevar teikt, ka būtiski veselīgāk.
VM kopā ar nozares speciālistiem izstrādājusi Sabiedrības veselības pamatnostādnes, kas nosaka virzienus, kādā jāveido sabiedrības veselības politika, lai saglabātu Latvijas iedzīvotāju veselību, kā rezultātā pagarinātos iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums, bet nodzīvotie gadi būtu pēc iespējas veselīgāki. To VM plāno panākt, uzlabojot slimību profilaksi un palielinot veselības veicināšanas lomu, kā arī attīstot veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti.
Pamatnostādnēs secināts, ka Latvijā vidējais paredzamais mūža ilgums būtiski atpaliek no Eiropas Savienības rādītājiem. 2009. gadā ES bija turpat 80 gadu, bet Latvijā – 73,2 gadi, turklāt vīriešiem vēl mazāks. 2010. gadā jaundzimušo paredzamais mūža ilgums vīriešiem bija 9,6 gadus mazāks nekā sievietēm, kas norāda uz pārlieku augstiem vīriešu mirstības rādītājiem. Rādītāji liecina, ka Latvijā 48 procenti vīriešu nomirst vecumā līdz 65 gadiem (sievietes – 28 procenti), savukārt ES līdz 65 gadiem nomirst 29 procenti vīriešu. Līdz 2017. gadam VM vēlas panākt, lai veselīgi nodzīvotie dzīves gadi pagarinātos – vīriešiem no 52 līdz 54,7 gadiem un sievietēm no 55 līdz 57,8 gadiem. VM speciāliste skaidro, ka veselīgie dzīves gadi ir paredzamais mūža ilgums bez slimībām un invaliditātes jeb aktivitātes ierobežojumiem, kas ir svarīgi, ja runā par sabiedrības veselību. Līdz šim Latvijā maz runāts tieši par veselīgi nodzīvotiem gadiem, galvenokārt izmantojot vidējo mūža ilgumu. Veselīgos dzīves gadus rēķina pēc speciālas Eurostat metodoloģijas visās valstīs vienādi. Rādītājs tiek aprēķināts, izmantojot mirstības un saslimstības rādītājus.
Tāpat dokumentā ir minēts, ka šajā laika posmā plānots par piekto daļu samazināt potenciāli zaudētos dzīves gadus (no 121 000 potenciāli zaudētajiem dzīves gadiem 2009. gadā uz 96 800 gadiem 2017. gadā). Šis rādītājs, savukārt, nozīmē gadus, kurus iedzīvotāji un valsts kopumā zaudē, ja cilvēks pāragri mirst ceļu satiksmes negadījumos vai saslimšanas dēļ.
Pamatnostādnēs teikts, ka šos mērķus varētu sasniegt, nodrošinot vienlīdzīgu pieeju veselības veicināšanas, slimību profilakses, agrīnas slimību diagnostikas un veselības aprūpes pakalpojumiem neatkarīgi no cilvēka dzīvesvietas, vecuma, dzimuma, ienākumiem. Pamatnostādnēs sīki analizēta neinfekciju slimību (piemēram, sirds asinsvadu) un infekciju slimību ietekme uz cilvēka mūžu, kā arī noteikti galvenie rīcības virzieni.
Pamatnostādņu īstenošanai VM nepieciešami budžeta līdzekļi – 46 610 latu 2014. gadā, 28 860 latu – 2015. gadā un tikpat 2016. un 2017. gadā.
***
UZZIŅAI
KO VĒLAS PANĀKT AR SABIEDRĪBAS VESELĪBAS PAMATNOSTĀDNĒM 2011. – 2017. GADAM?
1. Par 2 gadiem pagarināt veselīgi nodzīvotos dzīves gadus
• no 52,6 veselīgajiem dzīves gadiem vīriešiem 2009. gadā līdz 54,7 2017. gadā
• no 55,8 veselīgajiem dzīves gadiem sievietēm 2009. gadā līdz 57,8 2017. gadā
Veselīgie dzīves gadi ir paredzamais mūža ilgums bez slimībām un invaliditātes jeb aktivitātes ierobežojumiem
Tiek plānots, ka palielināsies arī jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums (gados)
Pašlaik 2014. gadā 2017. gadā
Vīriešiem 68,8 69,1 71,1
Sievietēm 78,4 79,1 79,6
2. par 20% samazināt potenciāli zaudētos dzīves gadus
• no 121 000 potenciāli zaudētajiem dzīves gadiem 2009. gadā uz 96 800 2017. gadā
Avots: Veselības ministrija
Vēl par tēmu:
Puse iedzīvotāju uzskata, ka pirmā rotātā Ziemassvētku eglīte bijusi Rīgā
Tradīcija rotāt Ziemassvētku eglīti ir populāra daudzviet pasaulē, taču joprojām nav vienprātības par to, kurā pilsētā bijusi pirmā izpušķotā svētku egle. Šo godu sev piedēvē vairākas...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļai Latvijas iedzīvotāju izdevumi par pārtiku ir būtiski pieauguši
Baltijas valstu iedzīvotāji patlaban izjūt būtisku pārtikas sadārdzināšanos – 31 % Latvijā, 33 % Igaunijā un 26 % Lietuvā atklāj, ka cenu kāpuma dēļ var atļauties mazāk pārtikas...
Lasīt tālākVeselības aprūpe krīzes priekšvakarā: LĀB aicina rīkoties
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) vērsusies pie Ministru prezidentes, finanču ministra, veselības ministra, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja...
Lasīt tālākLabdarības maratonā “Dod pieci!” saziedoti 138 715 eiro
Sabiedrisko mediju labdarības maratonā „Dod pieci” aizrit otrā diennakts, un līdz svētdienas, 15. decembra, plkst. 18.00 kopā saziedoti 138 715 eiro. Visi labdarības maratonā iegūtie līdzekļi...
Lasīt tālākAptauja: 40 % Latvijas iedzīvotāju jūtas vientuļi; visvientuļāk jūtas sievietes, jaunieši un rīdzinieki
Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktās aptaujas dati liecina, ka 40 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā jutušies vientuļi. Vientulība visvairāk...
Lasīt tālākTiesībsargs: Sabiedrībai ir tiesības zināt par Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijas pieņemto lēmumu
Sabiedrībai ir tiesības zināt par Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijas pieņemto lēmumu, kurā vērtēta ārsta rīcība. Komisijai vajadzēja vērtēt konkrētā jautājuma nozīmīgumu...
Lasīt tālākSaeima pieņem Tieslietu akadēmijas likumu
Lai veicinātu efektīvu un profesionālu tiesu varas īstenošanu, nodrošinot ilgtspējīgu mācību sistēmu tieslietu jomā, Saeima ceturtdien, 24.oktobrī, pieņēma jaunu likumu, ar ko iecerēts...
Lasīt tālākTurpmāk pārtikas pakas tiks piešķirtas tikai trūcīgajiem un tiem, kas nonākuši krīzes situācijās
No 2025. gada 1. janvāra Eiropas Savienības atbalsts tiks mērķēts uz sociāli vismazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām un tiks mainīts pārtikas atbalsta apjoms. To joprojām varēs saņemt...
Lasīt tālākPacientu biedrība: Ungārijas iecere izstrādāt plānu sirds slimību mazināšanai Eiropā – iespēja Latvijai, kas jāprot izmantot
Ungārija kā Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts 2024. gadā ir izvirzījusi cīņu ar sirds un asinsvadu slimībām (SAS) par savu galveno prioritāti un uzņēmusies vērienīgu iniciatīvu...
Lasīt tālākAptauja: 88% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mājdzīvnieki padara cilvēkus laimīgākus
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (88%) uzskata, ka cilvēki, kuriem pieder mājdzīvnieki, ir laimīgāki, liecina modes un izklaides centra "Rīga Plaza" veiktā aptauja*. Lai palīdzētu dzīvniekiem,...
Lasīt tālāk