Vēlas sekot turīgo valstu piemēram un samazināt darba stundu skaitu
Šobrīd portālā “Manabalss.lv” tiek vāktas balsis par to, lai Saeimā izskatītu iniciatīvu par darba stundu samazināšanu no 40 uz 32. Idejas autori vēlas sekot citu Eiropas valstu piemēram un atlicināt vairāk laiku ģimenei, draugiem un hobijiem.
Varētu teikt, ka ideja nav slikta, ņemot vērā, ka lielāko daļu no savas dzīves tomēr pavadām darbā, tomēr gluži skriet pakaļ tādām valstīm kā Austrija un Somija nebūtu pareizi.
“Samazināt likumā noteiktās normālās darba stundas no 40 uz 32 stundām nedēļā. Šis samazinātais darba laiks dos sabiedrībai papildu brīvo laiku sev un priekš ģimenes, un citiem plāniem. Pāreja uz īsāku darba nedēļu notikusi jau vairākās Skandināvijas un citās Eiropas valstīs,” informē portālā „Manabalss.lv” iniciatīvas autors Agris Cīrulis.
Šai šķietami patīkamajai iniciatīvai ir arī otra puse – līdz ar darba laika samazināšanu, saruks arī darba alga, turklāt darba devējiem būs jāmeklē papildu darbinieki, kuru reģionos jau pašlaik trūkstot.
“Ja darbinieki strādās 32 stundu darba nedēļu, viņiem arī atalgojums būs par 32 stundu darba nedēļu, nevis par 40. Nu ir jāsaprot, kā mēs gribam, lai attīstās mūsu ekonomika. Mēs neesam diemžēl tādā situācijā kā Skandināvija, kā Vācija vai citas valstis. Mums nav tāds labklājības līmenis. Ja, teiksim, tagad ir jauna ģimene, kurā abi vecāki strādā, viņi nopelna tik, cik viņi nopelna. Ja viņi abi pāriet uz 32 stundām, tad viņiem ir jāsaprot, ka viņu ienākumi diezgan būtiski samazināsies,” Latvijas Radio skaidro Darba devēju konfederācijas darba tiesību eksperts Andris Alksnis.
Protams, ņemot vērā situāciju Eiropā, Latvija strādā ievērojami vairāk darba stundas, bet, ja runā par produktivitāti, tad tas līmenis ir zems.
„Tas nozīmē, ka mēs tajās stundās, ko pavadām darbā, mēs radām ne pārāk lielu pievienoto vērtību attiecībā pret pārējām Eiropas valstīm. Ja mēs strādāsim mazāk stundu tautsaimniecībā, tad mēs radīsim mazāku vērtību. Piemēram, mazāk tiek saražotas preces un pakalpojumi. Tas nozīmē, tā ir tā vērtība, kas netiks ne saražota, ne pārdota. Tas nozīmē, ka automātiski mūsu ienākumi samazināsies. Saprotiet, tāpēc jau tie eksperimenti ir attīstītajās valstīs!” atzīst Latvijas Universitātes Biznesa un ekonomikas fakultātes profesors Jānis Priede.
Lai iniciatīva nonāktu Saeimā, nepieciešami 10 000 parakstu, uz šo brīdi par iniciatīvu parakstījušies mazāk par 4000 cilvēku.
Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk