Ventspilī turpina sarukt bezdarba līmenis; gada griezumā pilsētā gandrīz par 100 bezdarbiniekiem mazāk
Ventspilī šomēnes saglabājies nemainīgi zems bezdarba līmenis. Jaunākie Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati rāda, ka Ventspils pilsētā 2018. gada 28. maijā ir 890 bezdarbnieki. Savukārt NVA vakanču datu bāzē ir reģistrēta 171 aktuāla vakance.
Pēc oficiālajiem datiem, bezdarba līmenis Ventspils pilsētā ir par 0,9% punktiem zemāks nekā Latvijā vidēji un par 1,2% punktiem zemāks nekā Kurzemē vidēji .
Pirms gada – 2017. gada 29. maijā Ventspils pilsētā bija 988 bezdarbnieki. Vismazākais bezdarbnieku skaits 2017. gadā Ventspils pilsētā – 850 bija – fiksēts 16. oktobrī.
Saskaņā ar NVA sniegto informāciju, Ventspils filiālē uz 2018. gada 28. maiju NVA vakanču datu bāzē ir reģistrēta 171 aktuāla vakance. Skaitliski visvairāk pieprasītās darba vietas ir šādās profesijās – rokas lokmetinātājs (MMA) – 26, būvkonstrukciju montētājs – 11, metāla konstrukciju atslēdznieks – 10, metālapstrādes darbgaldu operators – 10, metāla būvkonstrukciju montētājs – 9, metāla apstrādes iekārtas operators – 6, ceļu būves palīgstrādnieks – 6, būvnieks – 6, metālapstrādātājs – 5, pavārs – 5. Pārējās 49 profesijas, kas veido 77 darbavietu, ir pieprasītas ar 4 un mazāk vakancēm.
Bezdarba stabilais kritums gan nav liels pārsteigums, ņemot vērā Ventspils attīstību un uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumus, kuriem pilsētā pievērš milzīgu uzmanību. Jau vēstīts, ka visstraujāko izaugsmi Ventspilī piedzīvojusi rūpniecības nozare, kur produkcijas apjoma pieaugums pērn sasniedzis 38% un eksporta tirgū tas sastāda jau 154 miljonus eiro.
Ventspils pilsētas domes ekonomikas nodaļas vadītāja Elita Baklāne-Ansberga žurnālistiem atzīst, ka sasniegts arī lielākais eksporta rādītājs Ventspils vēsturē. “Mūsu uzņēmumi ir ar augstu attīstības potenciālu. Uzsākot ražošanu, vairums uzņēmumu 60% saražoto produkciju pārdeva vietējam tirgum, bet šobrīd vietējais tirgus sastāda tikai 13%. Tas nozīmē, ka Ventspils ir laba vieta globālam biznesam un globālai ražošanai,” sacīja Baklāne-Ansberga, norādot, ka ražošanas attīstība ir visas Latvijas nākotne.
Jau ziņots, ka aprīlī reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6,7%, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā martā, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotā informācija
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk