• Tweet

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.

– Kā jūs varētu raksturot Krievijas attieksmi pret Latvijas valodas referenduma rezultātiem? Šorīt (28. februārī) aizsardzības ministrs Artis Pabriks Latvijas Radio apgalvoja, ka starp referenduma par krievu valodas statusu Latvijā organizētājiem bija cilvēki, kuriem bija liels atbalsts no politiskām un finansiālām aprindām ārvalstīs. Uz jautājumu, vai ar to domāta Krievijas ietekme uz referendumu Latvijā, Pabriks atteica, ka tas ir jautājums, par kuru viņš negrib publiski izteikties.

– Ja novērtējam referenduma skaitliskos rezultātus, tad tie bija prognozējami jau pirms referenduma, tāpēc tie Krieviju nepārsteidza. Referendums ļoti precīzi atsedza to, ka Latvijā ir problēma valsts politikas attieksmē pret nacionālajām minoritātēm. Šī problēma ir jārisina. Tagad ir iespējamas divas pieejas. Pirmā ir dialoga un kompromisu pieeja, īstenojot starptautisko organizāciju ieteikumus.

Ir otra pieeja. Ņemot vērā, ka ir referendumā ir formāls uzvarētājs, var mēģināt censties saliedēt sabiedrību, padarot nacionālo politiku vēl stingrāku. Otrs ceļš ved uz konfrontāciju un nacionālo attiecību saasināšanu ar visām no tā izrietošām ārkārtīgi negatīvām sekām.

Es ļoti vēlos, lai Latvija nenovirzītos uz destrukcijas ceļa. Tas noteikti nedos nekādus labus rezultātus Latvijas tautai.

Pirms Pabrika kunga pusvārdiem jau bija Drošības policijas vadītāja Reinika kunga izteikumi, kuri bija vēl tiešāki.

Mūsuprāt, tas ir jāuztver kā mēģinājumi novelt atbildību par tām Latvijas iekšējām problēmām, kuras izgaismoja referendums, uz citu valsti.

Tas ir mēģinājums uzburt ilūziju, ka šo – Latvijas iekšējo – problēmu no ārpuses uzkurina Krievija, izmantojot nezināmus naudas avotus. Ja tik atbildīgas personas izsaka šādas apsūdzības, tad viņām ir par to jāatbild. Nekādi fakti netika uzrādīti, jo tādu faktu vienkārši nav. Viss tika konstruēts tikai uz pieņēmumu bāzes. Pieņemsim, ka pirms referenduma to vēl varēja izskaidrot kā daļu no asas politiskas cīņas, bet, ja šāda retorika turpinās arī pēc referenduma, tad tas nav pieņemami un varētu sarežģīt mūsu starpvalstu attiecības.

– Krievijas premjerministrs un prezidenta amata kandidāts Vladimirs Putins savā rakstā laikrakstā Moskovskije Novosti norāda uz nepilsoņu problēmu: «Mēs esam apņēmības pilni gādāt, ka Latvijas un Igaunijas varas iestādes ņem vērā cienījamu starptautisku organizāciju ieteikumus attiecībā uz vispārpieņemto etnisko minoritāšu tiesību ievērošanu. Mēs nevaram samierināties ar apkaunojošo «nepilsoņu statusu». Kā mēs varam pieņemt to, ka nepilsoņu statusa dēļ katram sestajam Latvijas iedzīvotājam un katram trīspadsmitajam Igaunijas iedzīvotājam tiek liegtas politiskās, vēlēšanu un sociāli ekonomiskās tiesības un iespēja brīvi izmantot krievu valodu?»

Vai šāds uzstādījums ir jāuztver kā Krievijas pozīcijas maiņa, jo vēl 2010. gada decembrī Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs uzsvēra, ka nepilsoņu problēma ir Latvijas iekšējā lieta?

– Jā, tik tiešām, prezidents Dmitrijs Medvedevs teica, ka nepilsoņu problēma ir Latvijas iekšējā lieta, taču ar vienu šo paziņojumu punkts netika pielikts. Viņš vienmēr ir uzsvēris, ka šī problēma ir jārisina. Jārisina, ņemot vērā daudzo starptautisko organizāciju rekomendācijas, par kurām norādīja arī Vladimirs Putins. Es nekonfrontētu Dmitrija Medvedeva izteikumus, ko viņš izteica toreizējā Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera oficiālās vizītes laikā Maskavā, un Vladimira Putina priekšvēlēšanu rakstā teikto. Abas pozīcijas vieno kopīga doma. Krieviju ļoti uztrauc tie apstākļi, kādos ir jādzīvo mūsu tautiešiem. Pie Krievijas tautiešiem pieder gandrīz visi Latvijas nepilsoņi, un tie ir aptuveni 300 000 cilvēku. Es aicinātu šeit nemeklēt atšķirības pozīcijās, bet pašiem meklēt un atrast risinājumu nepilsoņu problēmai.

– Vai Krievija, vismaz morāli, atbalsta tos spēkus, kas tagad vāc parakstus referendumam par izmaiņām pilsonības likumā attiecībā uz nepilsoņu statusu?

– Ko jūs saprotat ar morālo atbalstu? Vai regulāri paust viedokli, ka nepilsoņu problēma ir un ka tā ir jārisina, ir morāls atbalsts? Ja tas ir morāls atbalsts, tad mēs šādu viedokli esam izteikuši un turpināsim to atkārtot. Ja ar morālu atbalstu jūs saprotat kaut ko līdzīgu tiem mājieniem, kurus izsaka Pabrika kungs, tad Krievija nefinansē oranžās revolūcijas un neieteiktu to darīt citām valstīm.

– Tieši pirms trim gadiem intervijā Neatkarīgajā jūs izteicāties, ka krīze var palīdzēt Latvijas un Krievijas attiecības izveidot konstruktīvākas. Kā pašlaik varat raksturot Latvijas un Krievijas savstarpējo ekonomisko sadarbību? Vai jūsu prognozes ir apstiprinājušās?

– Labi, ka to atgādinājāt, jo tolaik izteiktais bija precīza prognoze. Krīze palīdzēja mums visiem uz daudziem jautājumiem palūkoties citādi. Latvijas un Krievijas ārējās tirdzniecības apgrozījums pērn pārsniedza 8 miljardus dolāru, un tagad apmēram ir sasniegti skaitļi, kādi bija pirms krīzes. Krievija saņem 25% no visa Latvijas lauksaimniecības preču eksporta. Latvijā darbojas 2632 kopuzņēmumi ar Krievijas kapitālu. Es nosaukšu lielākos – Latvijas gāze, LukoilBaltija, IteraLatvija, LatRosTrans, Severstaļlat, Rīgas piena kombināts, Valmieras piena kombināts utt.

Latvijā ienāk jauni uzņēmumi. Krievijas uzņēmums Uralhim Rīgas ostā ir sācis minerālmēslu pārkraušanas termināļa celtniecību, plānojot tajā investēt 72 miljonus dolāru. Es tā varētu turpināt vēl un vēl. Nosaukšu vēl vienu skaitli. 2011. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, Krievijas tūristu skaits Latvijā palielinājās par 80%.

Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas ar Krieviju noslēdza vienošanos par partnerību modernizācijā. Ir sākti jauni projekti. Rīgā ar Krievijas dalību veidojas inovatīvās farmācijas centrs. RTU kopā ar Krievijas ZA Sanktpēterburgas Informātikas institūtu gatavo projektu kosmisko satelītu izmantošanai Latvijas un Krievijas pierobežu teritoriju zondēšanai.

Arī Latvijas uzņēmumi iekaro Krievijas tirgu. Zināmu aktivitāti izrāda Grindeks. Pleskavā darbojas rūpniecības uzņēmums kokapstrādē utt. Krīze piespieda meklēt un atrast jaunas sadarbības iespējas.

– Zatlera Reformu partija, atsaucoties uz investoru un šajā gadījumā uz amerikāņu uzņēmēju sūdzībām, aicina Latvijas valdību veikt vērienīgu ostu pārvaldes reformu. Vai Krievijas investori un uzņēmēji ir sūdzējušies Krievijas vēstniecībai par Latvijas ostu sliktu darbu?

– Kad norisinās lieli projekti, tad problēmas ir vienmēr. Atbildot uz jautājumu, vēlos pateikt, ka Krievijas vēstniecības līmenī lūgumi vai sūdzības par Latvijas ostu sliktu darbu pēdējos gados nav saņemtas.

– Latvijai ar Baltkrieviju pierobežu apgabalos tagad ir atvieglots vīzu režīms. Kā virzās līdzīgu atvieglojumu ieviešana Latvijas un Krievijas pierobežu iedzīvotājiem? Vai bezvīzu režīms starp Krieviju un Šengenas zonu joprojām ir darba kārtībā?

– 2010. gadā decembrī Valda Zatlera oficiālās vizītes laikā Maskavā tika parakstīts līgums par vīzu režīma vienkāršošanu pierobežu apvidos. No Latvijas puses visas ratifikācijas procedūras ir pabeigtas. Krievijā līgums atrodas ratifikācijas stadijā. 15. februārī Krievijas Valsts dome ratificēja šo līgumu, un tagad tas ir nosūtīts Federācijas padomei. Pēc tam, kad to parakstīs prezidents, tas stāsies spēkā. Vienkāršota robežas šķērsošana nozīmē, ka pierobežu novadu iedzīvotājiem robežas šķērsošanai pietiks ar pasi. Vienkāršota procedūra attieksies uz tiem, kas dzīvo novados 30 km pierobežas joslā. Ja kaut novada daļa atrodas 30 km pierobežas joslā, tad, abpusēji vienojoties, atvieglotais robežas šķērsošanas režīms var tikt attiecināts uz visiem attiecīgā novada iedzīvotajiem. Tādos gadījumos šī josla būs krietni platāka par 30 km.

Tiks izveidoti to iedzīvotāju saraksti, kuri drīkstēs šķērsot robežu atvieglotā kārtībā. Pēc ratifikācijas vēl būs jāveic saskaņojumi starp atbildīgajiem dienestiem, un tas prasīs vairākus mēnešus. Līdzīga saskaņošana starp Latviju un Baltkrieviju ilga vairāk nekā gadu.

Protams, mūsu galvenais mērķis ir bezvīzu režīms starp Krieviju un ES. Progress šajā jomā ir vērojams. Rīcības programma ir abpusēji saskaņota, un mēs ceram, ka jau šā gada nogalē varētu sākties bezvīzu režīma noslēdzošā fāze. Mēs ceram, ka ideālā gadījumā līgums stātos spēkā neilgi pirms 2014. gada ziemas olimpiskajām spēlēm Sočos.

– Svētdien notiks Krievijas prezidenta vēlēšanas. Pagājušajā nedēļā Krievijas opozīcijas piketā pie Krievijas vēstniecības Latvijā piedalījās tikai trīs cilvēki. Vai tas ir jāuztver kā signāls, ka Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi nav tik politiski aktīvi kā Maskavā vai citās Krievijas pilsētās?

– Manuprāt, tas ir jāuztver kā signāls, ka Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu absolūtajam vairākumam, bet Latvijā dzīvo vairāk nekā 30 000 Krievijas pilsoņu, ir neaktuāli tie lozungi, kurus izvirzīja piketa rīkotāji.

Mēs gatavojamies Krievijas prezidenta vēlēšanām. Ņemot vērā Krievijas Valsts domes vēlēšanu pieredzi (2011. gada 4. decembrī), saskaņojot ar Latvijas Ārlietu ministriju, Rīgā tiks atvērts vēl viens, ceturtais vēlēšanu iecirknis – Maskavas namā, un kopā būs seši vēlēšanu iecirkņi Latvijā.

Ja runājam par vēlētāju aktivitāti, tad var prognozēt, ka tā būs lielāka nekā 2011. gada 4. decembrī, kad balsoja 15 500 mūsu pilsoņu.

– Vai, jūsuprāt, daudzas politiskās aktivitātes Krievijas lielajās pilsētās liecina par to, ka Krievijā beidzas politiskā ziema?

– Krievijā politikas reformas jau ir sākušās. Process uzņem tempu, un attiecīgie likumprojekti tiek izskatīti. Saskaņā ar prezidenta Dmitrija Medvedeva priekšlikumu tiks vienkāršota politisko partiju reģistrācijas procedūra, atjaunotas gubernatoru vēlēšanas, vienkāršosies visu līmeņu vēlēšanu kandidātu reģistrācijas prasības utt. Šādā izpratnē Krievijas pavasaris mūs gaida gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.

Savukārt daudzie mītiņi, kas notiek Krievijas lielajās pilsētās, liecina par sabiedrības izaugsmi. Demokrātija attīstās, sabiedrība kļūst prasīgāka.

– Vai prognozējat Vladimira Putina uzvaru pirmajā kārtā?

– Ja ticam socioloģiskajām aptaujām, tad izskatās, ka varētu pietikt ar pirmo kārtu, bet tam nav 100% garantijas.

– Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš 28. februārī sarunā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja: «Viņi [karavīri] fašistiskās Vācijas leģionā tika mobilizēti piespiedu kārtā. Viņi gāja [cīņā] ar domu aizstāvēt Latviju. Latvieši šajā leģionā nav kara noziedznieki. Uzskatīt viņus [latviešu leģionārus] par noziedzniekiem ir ārpus saprāta robežām. Šogad aprit 50 gadi, kopš šī atceres diena iedibināta. Latvijā palikuši mazāk par 500 cilvēkiem [kas atzīmē šo dienu]. Viņu vidējais vecums ir virs 90 gadiem. Kur tur ir briesmas? Tā ir negodīga spēle, tas ir absurds. Tas ir nepieņemams veids, kā pazemot Latviju.»

Kā vērtējat šos izteikumus? Latvijā ik gadus 16. marts ir kā dramatisks mirklis, kas var pasliktināt mūsu attiecības. [Saruna ar vēstnieku notika pirms Krievijas ĀM paziņojuma par A. Bērziņa izteikumiem.]

– Esmu dzirdējis dažādus Latvijas amatpersonu izteikumus. Es piekrītu tiem, kas saka, ka 16. martā nav jāpiedalās maršā un ka nav jāheroizē bijušie Waffen SS leģionāri. Vai starp esošiem 500 leģionāriem ir noziedznieki? Domāju, ka nē. Tie, kas pastrādāja noziegumus, droši vien jau tiesāti un sodīti. Viens bija neapstrīdams – starp leģionāriem bija noziedznieki, un par to nebūtu jāstrīdas.

Var piekrist, ka daudzi cilvēki leģionā tika mobilizēti piespiedu kārtā, tomēr viņi nav varoņi, šie ļaudis bija tā laikmeta upuri. Mēs nekad neaizmirsīsim to milzīgo upuru skaitu un tās ciešanas, kuras vācu nacisms nodarīja mūsu tautai. Krievija nekad nepiekrīt tiem, kas heroizē cilvēkus, kas karoja kopā ar vācu nacistiem vienā armijā. Tas rada milzīgu sašutumu. Citu atbildes reakciju no Krievijas un Krievijas vēstnieka nav iespējams sagaidīt.

Latvijā strādāju jau četrus gadus, un mana pieredze liecina, ka 16. marts ir datums, kas nerotā Latvijas un šīs brīnišķīgās pilsētas – Rīgas – godu. 16. marta gājieni izraisa sašutumu ne tikai Krievijā, bet arī citās Eiropas valstīs. Tas veido Latvijai ļoti negatīvu imidžu.

– Tie, kas 16. martā pozē ārvalstu TV kamerām, jau nav deviņdesmitgadīgie leģionāri, bet gan gados jauni ļaudis.

– Tā ir vēl viena bīstamība – neonacisma atdzimšanas bīstamība.

– Kāda ir jūsu attieksme pret priekšlikumu noteikt pareizticīgo Ziemassvētkus kā brīvdienu Latvijā?

– Jau teicu, ka ir divas pieejas – kompromisu un konfrontācijas pieeja. Jautājums par pareizticīgo Ziemassvētkiem darba kārtībā bija jau sen. Tas attiecas nevis uz desmitiem, bet uz simtiem tūkstošu cilvēku, uz cilvēkiem, kuru senči Latvijā dzīvo vairākus gadsimtus. Ja pret šiem cilvēkiem tiks demonstrēta cieņas pilna attieksme, tad būs pamats gaidīt tādu pašu attieksmi no viņa puses.

Protams, var izmantot referenduma rezultātus skrūvju pievilkšanai, lai pastiprinātu nacionālo politiku. Tas varbūt arī sākumā dos kaut kādus rezultātus, bet, pievelkot skrūves, ir viegli noraut vītni, un tad efekts būs pilnīgi pretējs.

– Vai Krievijas vēstniecība ir gatava palīdzēt Jūrmalai atgūt Jaunā viļņa konkursu?

– Manuprāt, konkursa organizētāji nevēršas pret Jūrmalu vai pret Latviju. Viņi pauda viedokli, ka nav pieņemama tā attieksme, kuru demonstrē noteiktas varas struktūras, viņiem nav pieņemama vairāku biznesa pārstāvju rīcība, īpaši tad, ja tie sāk diktēt savus noteikumus Jaunā viļņa organizatoriem un konkursa viesiem. Publiski izskanēja visai asi paziņojumi, un, spriežot pēc diskusijas, kas izvērsās Latvijā, šādam asam uzstādījumam bija objektīvs pamats. Kas būs tālāk? Es ceru, ka galīgais punkts vēl nav pielikts. Ja visiem būs kopējs noskaņojums sadarboties, gan organizatoriem, gan Jūrmalas pašvaldībai, gan biznesam, gan sabiedrībai un presei, gan tik cienījamam cilvēkam kā Raimondam Paulam, tad cerības ir. Tieši Raimonds Pauls un Igors Krutojs bija tie, kuri atveda Jauno vilni uz Jūrmalu. Pilsēta ir uzplaukusi, un daļa no šiem nopelniem neapšaubāmi ir konkursa radītajai reklāmai. Pateicoties konkursam, Jūrmalas skaistākos skatus redzēja miljoniem skatītāju Krievijā un citās valstīs.

Avots: nra.lv /Juris Paiders, Anita Daukšte