VID atklāj vairākus pārkāpumus augļu un dārzeņu tirdzniecības vietās
Lai novērstu likumpārkāpumus, īpaši tirgojot no ārvalstīm ievestus lauksaimniecības produktus, kā arī lai novērstu likumpārkāpumus ārvalstu lauksaimniecības produkcijas tirgotāju rīcībā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpina pastiprināti kontrolēt augļu un dārzeņu tirdzniecības vietas un tirgus. Šī gada augusta pirmajās trijās nedēļās VID konstatējis pārkāpumus visās 52 pārbaudēs, kas tika veiktas Latvijas tirgos, kā arī citās augļu un dārzeņu tirdzniecības. Pārbaužu rezultātā tika pieņemti lēmumi administratīvo pārkāpuma lietās un konfiscēti 539 kg augļi un ogas, kā arī 80 kg dažādu dārzeņu. Visi konfiscētie dārzeņi, augļi un ogas nodoti Rīgas pašvaldības uzņēmumam SIA “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” un „Latgales Zoodārzs”, informē VID.
VID šī gada augusta pirmajās trijās nedēļās veica pavisam 52 pārbaudes Latvijas tirgos, kā arī citās augļu un dārzeņu tirdzniecības vietās: Liepājā, Rēzeknē, Daugavpilī, Ventspilī, Jēkabpilī, Cēsīs, Balvos un Rīgā. Visās veiktajās pārbaudēs VID konstatējis pārkāpumus.
Šobrīd 11 fiziskām personām ir uzsākta lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 165.2 pantu par nereģistrētas saimnieciskās darbības veikšanu, jo pārbaudes brīdī personas apliecināja, ka tirgo iepirkto lauksaimniecības produkciju. Savukārt 12 gadījumos pārdevēji nevarēja uzrādīt preču izcelsmes dokumentus un pameta tirdzniecības vietu.
Pārbaužu rezultātā tika pieņemti lēmumi administratīvo pārkāpuma lietās un konfiscēti 539 kg augļu un ogu, kā arī 80 kg dažādu dārzeņu. Konfiscētie dārzeņi, augļi un ogas nodoti Rīgas pašvaldības uzņēmumam SIA “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs”.
VID darbinieki konstatēja, ka vairākos gadījumos pārbaudes brīdī fiziskās personas realizēja iepirktu preci, bet nebija reģistrējušās VID kā saimnieciskās darbības veicējas, nebija uzstādīti elektroniskie kases aparāti, saimnieciskās darbības veicējs par pirkumu izsniedza darījuma apliecinošu dokumentu – kvīti, kas nav reģistrēta VID, pārdevēji nevarēja uzrādīt pavaddokumentu uzskaites reģistru. Vairumā gadījumu netika uzrādīti preču izcelsmi apliecinoši dokumenti, tādām precēm kā kabači, bietes, sīpoli, kartupeļi, cūku pupas, sviesta pupas, burkāni u.c.
Kontroles pasākumu laikā VID konstatēja arī vairākus pārkāpumus saistībā ar tirdzniecības noteikumu neievērošanu. Tā ielu tirdzniecības vietā tirdzniecību veica individuālais komersants, kurš pēc veiktā pirkuma un pieprasījuma nevarēja izsniegt VID reģistrēto stingrās uzskaites kvīti, kā arī par pārdošanā esošo preci netika uzrādīti pavaddokumenti. Izņemtie augļi un dārzeņi nodoti „Latgales Zoodārzam”.
Laika periodā no 2014.gada 1. līdz 22. augustam VID apsekoja 17 lauksaimniecības produkcijas audzēšanas vietas, pārliecinājās par zemes platības izmantošanu attiecīgās produkcijas audzēšanai – vai dārzeņi tiek audzēti norādītajā saimniecībā, vai tirgotāju norādītā informācija par augļu un dārzeņu izcelsmi ir patiesa, kā arī lai konstatētu, vai tirgotāji veic reģistrētu saimniecisko darbību.
VID pārbaudes liecina, ka šobrīd Latvijas tirgos tiek realizēts ievērojams daudzums gan Latvijā pašu audzēto, gan no kaimiņu valstīm Lietuvas un Polijas ievesto dārzeņu. Nereti arī Latvijas tirgotāji pārdod no kaimiņvalstīm ievestu preci, uzdodot to par pašu izaudzētu, proti, tirgojas ar iepirktiem dārzeņiem un dārzeņiem, kam izcelsme ir nezināma.
Lai novērstu likumpārkāpumus, īpaši tirgojot no ārvalstīm ievestus lauksaimniecības produktus, kā arī lai novērstu likumpārkāpumus ārvalstu lauksaimniecības produkcijas tirgotāju rīcībā, VID arī septembrī pastiprināti kontrolēs augļu un dārzeņu tirdzniecības vietas un tirgus, kā arī apsekos pārdevēju lauksaimniecības produkcijas audzēšanas vietas, pārliecināsies par zemes platības izmantošanu attiecīgās produkcijas audzēšanai, par pārdevēju piedāvātā sortimenta audzēšanu, kā arī pārbaudīs vai ar esošajiem darba spēka resursiem iespējams nodrošināt realizējamās produkcijas daudzumu.
VID atgādina, ka, tirgojot iepirktas lauksaimniecības preces tirgū – dārzeņus, augļus un ogas, ir obligāti jāizmanto elektroniskais kases aparāts.
Vēl par tēmu:
Kā gatavoties darba tirgum 2025. gadā?
Darba tirgus Latvijā turpina mainīties, un uzņēmējiem šīs pārmaiņas nozīmē gan jaunas iespējas, gan nopietnus izaicinājumus. Kādas nozares uzrādīs izaugsmi? Kā mainīsies pieprasījums...
Lasīt tālākVEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālāk