VID: Ir laiks atteikties no ilūzijas par aplokšņu algu neizsekojamību
Lai arvien mērķtiecīgāk īstenotu vienu no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mērķiem, kas vērsts uz godīgas konkurences sekmēšanu un ēnu ekonomikas mazināšanu, VID ir veicis apjomīgu un plašu datu analīzi un aprēķinājis nedeklarēto nodokļu saistību apmēru valstī un atsevišķās tautsaimniecības nozarēs. Secināts, ka aplokšņu algas valstī saņem ap 200 000 nodarbināto.
VID uzsver, ka veiktie aprēķini neapstiprina vairākus sabiedrībā valdošos mītus gan par aplokšņu algu maksātājiem, gan saņēmējiem, kā arī norāda uz citiem būtiskiem aspektiem.
VID ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā: “VID rīcībā ir ļoti plašs un daudzveidīgs datu kopums, kas ļauj identificēt nodokļu maksātājus, kas izmaksā “aplokšņu” algas. Pielietojot arvien modernākās analīzes metodes, VID ir pievērsies padziļinātai nodokļu nemaksāšanas problēmas izpētei kas nākotnē ļaus formulēt uz nodokļu maksātāju uzvedības modeļiem balstītas programmas efektīvākai nodokļu nemaksāšanas mazināšanai. Šis un arī citi VID veiktie un nākotnē plānotie pētījumi ir nopietns signāls tam, ka ir pēdējais laiks atteikties no ilūzijas, ka neviens nekad neuzzinās par tiem, kas maksā vai saņem algas aploksnēs”.
Arī Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas apkarošanas koordinācijas departamenta direktors Kārlis Ketners atzīst, ka: “Apjomīgais un labi paveiktais VID pētījums apliecina, ka dienests ir būtiski pilnveidojis un stiprinājis savu analītisko kapacitāti. Šī pētījuma rezultātā iegūtā informācija ir ļoti noderīga ēnu ekonomikas apkarošanas kontekstā un ļaus pilnveidot darbu ar nodokļu maksātājiem ne tikai kontroles, bet arī prevencijas un izglītošanas jomā”. K.Ketners arī pauda cerību, ka šādi pētījumi tiks veikti arī turpmāk, kas ļaus izsekot situācijas dinamikai un arvien mērķtiecīgāk plānot darbu nodokļu administrēšanas jomā.
Veicot aprēķinus par nedeklarēto nodokļu saistību apmēru valstī, īpaša uzmanība tika pievērsta tieši vienai no aktuālākajām un negatīvākajām tās izpausmēm – “aplokšņu” algām. Aprēķinu rezultāti liecina, ka vairāki publiskajā telpā dominējošie apgalvojumi nebūt neatbilst patiesībai. Pretēji bieži lietotajam apgalvojumam, ka “visi uzņēmēji maksā algas aploksnē”, ko nereti sevis attaisnošanai izmanto “aplokšņu” algu maksātāji, VID aprēķini liecina, ka regulāri aplokšņu algas saņem 25% no tiem, kas darbojas vispārējā nodokļu režīmā, un 19% no tiem, kas darbojas mikrouzņēmumu nodokļa režīmā.
Lielākais aplokšņu algas apmērs ir sastopams tādās nozarēs kā mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība un sauszemes un cauruļvadu transports. Starp desmit izplatītākajām nozarēm ir arī būvdarbi, ēdināšana, nekustamo īpašumu darījumu joma un datorprogrammēšana. Analizējot mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus, aplokšņu algas visbiežāk parādās datorprogammēšanas jomā, juridiskajos un grāmatvedības pakalpojumos un individuālo pakalpojumu jomā kopumā.
Nereti izskan arī apgalvojums, ka “Lielākā daļa darbinieku negrib saņemt algu legāli”, taču dati norāda uz to, ka lielākie aplokšņu algu riski ir konstatēti tām personu grupām, kurām jau tāpat ir lielāki diskriminācijas riski darba tirgū – galvenokārt pirmspensijas vecuma cilvēkiem un zemās kvalifikācijas darbiniekiem. Tas liecina par to, ka diemžēl šīs iedzīvotāju grupas var būt spiestas piekrist saņemt aplokšņu algas, lai gan tā nav viņu brīvprātīga izvēle.
Šie un arī turpmāk veiktie nodokļu plaisas aprēķini būs pieejami VID tīmekļvietnē sadaļā “Nozaru statistika”, lai par to informētu konkrēto nozaru pārstāvjus, pētniekus un sabiedrību.
Nodokļu plaisa VID traktējumā ir nedeklarētās un deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas attiecība pret potenciālo nodokļu masu, kas tiktu aprēķināta un iekasēta ar nosacījumu, ka visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpilda savas nodokļu saistības.
Turpmāk VID plāno publicēt arī nodokļu plaisu kopējo apmēru un to attīstības dinamiku, nedeklarēto ienākumu saņēmēju demogrāfisko un ekonomiskais profilu u.c. Šogad VID sadarbībā ar Pasaules Bankas ekspertiem ir uzsācis arī projektu uzņēmumu ienākuma nodokļa kopējās plaisas novērtēšanai un pievienotās vērtības nodokļa plaisas novērtēšanai sadalījumā pa nozarēm. Šo pētījumu rezultāti ir gaidāmi 2018.gada beigās.
Vēl par tēmu:
Bukmeikeri prognozē, vai būs gaidāmi sniegoti Ziemassvētki
Gada skaistākie un sirsnīgākie svētki – Ziemassvētki – tūlīt jau būs klāt. Šis laiks, kad ikdienas steigu caurvij domas par dāvanām mīļajiem un ģimeniskiem kopā būšanas mirkļiem,...
Lasīt tālākPuse iedzīvotāju uzskata, ka pirmā rotātā Ziemassvētku eglīte bijusi Rīgā
Tradīcija rotāt Ziemassvētku eglīti ir populāra daudzviet pasaulē, taču joprojām nav vienprātības par to, kurā pilsētā bijusi pirmā izpušķotā svētku egle. Šo godu sev piedēvē vairākas...
Lasīt tālākVEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākTuvākajā laikā gaidāms gan sniegs, gan lietus, jaunnedēļ kļūs siltāk
Sestdien un svētdien laika apstākļus noteiks ciklonu darbība, līdz ar to gaidāms nokrišņiem bagāts, piekrastes teritorijās arī brāzmains laiks. Turpmākajās dienās dominējošā nokrišņu...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālāk