VID kritika ir kļuvusi par modes lietu
Ar Covid-19 pandēmijas izaicinājumiem saskārušies ne tikai uzņēmumi, bet arī publiskās pārvaldes iestādes, tostarp Valsts ieņēmumu dienests (VID), kurš pēdējā gada laikā diezgan nepamatoti nokļuvis valdības un uzņēmēju kritikas krustugunīs.
Kopš Valsts ieņēmumu dienestu vada Ieva Jaunzeme, nevarētu teikt, ka VID saskāries ar skaļiem skandāliem, kaut gan korupcijas atklāšana muitā likusi valdībai pārmest, ka līdzšinējie VID priekšlikumi un plāni nav bijuši pietiekami efektīvi. Taču finanšu ministra Jāņa Reira (JV) piemēroto disciplinārsodu Jaunzemei tiesa atzinusi kā prettiesisku un atceļamu.
Vienlaikus, ja skatāmies no Covid-19 skatu punkta, tad VID kā iestādei klājas daudz labāk nekā valdībai un tā atstāj konstruktīvāku iespaidu nekā visa valdība kopumā – raiti norit darbs gan ar dīkstāves pabalstu izmaksu, gan cita veida atbalstiem uzņēmējiem. VID arī pandēmijas pašā karstumā veiksmīgi pārgāja uz darbu tiešsaistē, kas gan, ja atkal salīdzinām, nevarētu teikt, ka tikpat sekmīgi izdevās valdībai.
Arī uzņēmējiem, kuri velta ne mazums pārmetumus VID saistībā ar atbalsta izmaksāšanu vai neizmaksāšanu, vajadzētu atcerēties, ka noteikumus sagatavojusi tā pati Kariņa valdība un joprojām ir atsevišķi gadījumi, kuros VID nāk pretī un akceptē novēlotus lūgumus pēc palīdzības. Nevar arī aizmirst par “aplokšņu algu” sekām, kas galvenokārt arī ietekmē to, kāpēc vienam uzņēmējam atbalsts no VID ir lielāks, bet citam mazāks.
Var teikt, ka VID ar pandēmijas radītajiem izaicinājumiem tiek galā pat ļoti labi un arī Jaunzeme tiek ar saviem pienākumiem galā, lai gan atsevišķi politiķi, būsim godīgi, viņu labāk gribētu redzēt ejam, nekā nākam.
Saprotams ir uzņēmēju satraukums, taču šobrīd izskatās, ka VID kritika ir kļuvusi vairāk par tādu kā modes lietu, kam nav racionāla pamata, jo iestāde strādā, cik vien iespējams, efektīvi un tiek galā daudz labāk nekā tā pati Kariņa valdība. Proti, ir redzams, ka iestāde iedziļinās uzņēmēju argumentos, un nenoliedzami, ka tieši tāda rīcība veicina un veicinās vēl lielāku uzticēšanos dienestam.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Aptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākĀrvalstu investori rosina samazināt virsstundu apmaksu
Nepieciešams samazināt piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs, nosakot to 50% apmērā, nevis dubultu, kā tas ir šobrīd, bet, ja nozarē ir noslēgts darba koplīgums...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji Ziemassvētku dāvanām 2024. gadā tērēs vidēji 165 eiro
Eiropas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Blackcatcard un starptautiskās datu analīzes grupas YouGov nesen veiktais pētījums atklāj galvenās patērētāju uzvedības un tēriņu tendences Latvijā...
Lasīt tālākNekustamā īpašuma nodokļa maksājumu apmērs Rīgā nākamgad nemainīsies
Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķinam 2025. gadā Rīgā nemainīsies kadastrālās vērtības un līdz ar to nemainīsies arī nodokļa maksājumu apmērs iedzīvotājiem. Tas var mainīties...
Lasīt tālākSaeima sāk darbu pie 2025.gada valsts budžeta projekta
Uzsākot darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta un paredzētajiem grozījumiem likumos, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 22.oktobrī, uz sēdi aicinājusi Ministru...
Lasīt tālākVK: Vairāku gadu periodā pieprasīts nepamatoti liels finansējums GMI pabalsta izmaksai
Veicot fokusēto atbilstības revīziju, Valsts kontrole secināja, ka Labklājības ministrijas pieprasītais papildu finansējums mērķdotācijai pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma...
Lasīt tālākFM: ECB lēmumiem ir būtiska nozīme uz ekonomikas atkopšanos
Ceturtdien, 17. oktobrī, Eiropas Centrālā banka (ECB), visticamāk, trešo reizi šogad samazinās procentu likmes. Inflācija eirozonā arvien vairāk tiek kontrolēta, savukārt ekonomika neattīstās...
Lasīt tālākJuridiskā komisija: 15 eiro ir maksimālā, nevis obligātā summa par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu dalītā īpašuma gadījumos
Noteiktie 15 eiro par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu un nosūtīšanu dalītā īpašuma gadījumos ir maksimālā, nevis obligātā summa, kuru zemes īpašnieks var pieprasīt no dzīvokļa...
Lasīt tālāk