­
  • Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
28/08/2017, Kategorija: Bizness, Ekonomika, Svarīgākais

2017. gada 2. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 927 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2016. gada 2. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 74 eiro jeb 8,7 %.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, 2017. gada 2. ceturksnī bruto darba samaksas pieaugums bija 4,8 % (par 42,7 eiro).

Bruto darba samaksas fonds 2017. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 2. ceturksni, palielinājās par 9,1 % jeb 173,2 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga tikai par 0,3 % jeb 2,5 tūkst.

2017. gada 2. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 676 eiro, kas bija par 7,8 % vairāk nekā 2016. gada 2. ceturksnī. Kopumā vidējā neto darba samaksa pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.

No 2017. gada 1. janvāra samazinājās minimālais neapliekamais minimums, kas tiek piemērots darba vietā, – no 75 uz 60 eiro, betvalstī noteiktā minimālā alga pieauga no 370 līdz 380 eiro jeb par 2,7 %.

Patēriņa cenu kāpums par 3,1 % 2017. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, samazināja strādājošo iedzīvotāju pirktspēju – reālā neto darba samaksa pieauga tikai par 4,6 %.

Šī gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 2. ceturksni, privātajā sektorā algas augušas par 9,1 %, sabiedriskajā sektorā kāpums bija par 8,2 %, bet vispārējās valdības sektorā – par 9,3 %.

2017. gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 915 eiro, sabiedriskajā sektorā – 954 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā,kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 901 eiro.

2017. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu, darba samaksa pieauga visās nozarēs. Visstraujāk vidējā darba samaksa auga profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, kas ietverjuridiskos, grāmatvedības, reklāmas, inženiertehniskos un arhitektūras pakalpojumus, konsultēšanas pakalpojumus komercdarbībā un vadībzinībās, zinātnisko darbību u.c.,– par 13,5 %(straujāks kāpums bija centrālo biroju darbības, konsultēšanas komercdarbībā un vadībzinībās, kā arī reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu nozarēs), izglītībā – par 13,0 %, elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē – par 11,1 %, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē – par 11,0 %, kā arī tirdzniecībā – par 10,4 % (straujāk – automobiļu un motociklu remonta, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē, kā arī pārējā vairumtirdzniecībā).

Visās minētajās saimniecisko darbību klasifikācijas augstākā līmeņa nozarēs, izņemot elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozari, vidējās darba samaksas straujo pieaugumu ietekmēja darba samaksa fonda palielinājumsun pilnas slodzes darbinieku kritums. Savukārtelektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē vidējās darba samaksas kāpumu būtiski ietekmēja neregulāro prēmiju un piemaksu izmaksas (pamatalga un regulārās piemaksas gada laikā pieauga par 6,2 %).

2017. gada 2. ceturksnī vislielākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu un enerģētikas nozarē. Virs vidējā rādītāja valstī vidējā darba samaksa bija arī valsts pārvaldē, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarēs. Savukārt vismazākā – izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares), nekustamo īpašumu nozarē, izglītībā, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē.

No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2017. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 2. ceturksni, straujāk par vidējo rādītāju valstī pieauga visos reģionos izņemot Rīgu. Vidzemes un Zemgales reģionā gada pieaugums bija visaugstākais – attiecīgi 10,5 % un 10,1 %. Rīgā, kur šī gada 2. ceturksnī bija vislielākā vidējā darba samaksa (1038 eiro), gada pieaugums bija 7,9 %. Joprojām zemākā vidējā bruto darba samaksa ir Latgales reģionā – 643 eiro par pilnas slodzes darbu, Vidzemē – 740 eiro, Kurzemē – 774, Zemgalē – 784, bet Pierīgas reģionā – 888 eiro.

896 skatījumi




Video

Aptauja: lielāku algu nākamgad sagaida trešdaļa iedzīvotāju

27/12/2024

Katrs trešais jeb 29 % iedzīvotāju tuvākajā pusgadā plāno saņemt lielāku algu, vienlaikus par kopējo savas finansiālās situācijas uzlabošanos vērojams piesardzīgums – tikai katrs...

Lasīt tālāk
Video

Gadumijā nokrišņu daudzums palielināsies un vējš būs brāzmains

27/12/2024

Ziemassvētki Latvijā aizritēja ar rudenīgu laiku, jo debesis bija mākoņainas, brīžiem smidzināja, un vietām palikušais sniegs izkusa. Tuvākajās dienās anticiklona ietekmē laika apstākļi...

Lasīt tālāk
Video

Kā gatavoties darba tirgum 2025. gadā?

23/12/2024

Darba tirgus Latvijā turpina mainīties, un uzņēmējiem šīs pārmaiņas nozīmē gan jaunas iespējas, gan nopietnus izaicinājumus. Kādas nozares uzrādīs izaugsmi? Kā mainīsies pieprasījums...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Latvijā joprojām valda sociālisms

20/12/2024

Latvija ir sociālisma pirmrindniece, sacīja politiķis Aivars Lembergs. "Jo lielāki valdības izdevumi pret IKP, jo valstī ir vairāk sociālisma. Kura ir vairāk sociālistiska valsts? Latvija...

Lasīt tālāk
Video

Līdz decembra izskaņai nav gaidāms noturīgs sals un sniega sega

20/12/2024

Sestdien ir gaidāms lielākoties mākoņains laiks, vien brīžiem debesis skaidrosies. Naktī un dienā daudzviet ir gaidāmi nokrišņi - galvenokārt lietus, slapjš sniegs, bet austrumos arī...

Lasīt tālāk
Video

Pašvaldībās noteikts vienots minimālais sociālo pakalpojumu grozs

20/12/2024

Lai noteiktu vienotu minimālo sociālo pakalpojumu grozu, kas visām pašvaldībām neatkarīgi no to lieluma un cilvēku skaita jānodrošina saviem iedzīvotājiem, Saeima ceturtdien, 19.decembrī,...

Lasīt tālāk
Video

Saeima konceptuāli atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”

20/12/2024

Lai ieviestu likumisku reālnastu jeb principu, ka “parāds seko dzīvoklim”, Saeima ceturtdien, 19.decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā un saistītus grozījumus...

Lasīt tālāk
Video

Savas kredītsaistības varēs dzēst plašāks personu loks

20/12/2024

Lai vēl plašākai iedzīvotāju daļai būtu iespēja dzēst savas kredītsaistības, Saeima ceturtdien, 19.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Fiziskās personas atbrīvošanas...

Lasīt tālāk
Video

Saeima Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā apstiprina Kasparu Pudānu

19/12/2024

Saeima ceturtdien, 19.decembrī, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera amatā apstiprināja brigādes ģenerāli Kasparu Pudānu. K.Pudānam ir vairāk nekā 20 gadu dienesta pieredze NBS,...

Lasīt tālāk
Video

Bukmeikeri prognozē, vai būs gaidāmi sniegoti Ziemassvētki

18/12/2024

Gada skaistākie un sirsnīgākie svētki – Ziemassvētki – tūlīt jau būs klāt. Šis laiks, kad ikdienas steigu caurvij domas par dāvanām mīļajiem un ģimeniskiem kopā būšanas mirkļiem,...

Lasīt tālāk