Vidējais patēriņa cenu līmenis decembrī gada laikā palielinājās par 20,8 %
2022. gada decembrī, salīdzinot ar 2021. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 20,8 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu 2022. gada decembrī, salīdzinot ar 2021. gada decembri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (7,4 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (7,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (1,7 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,9 procentpunkti), restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (0,7 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (0,7 procentpunkti).
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 29,0 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+38,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+26,4 %), miltiem un citiem graudaugiem (+43,9 %), makaronu izstrādājumiem (+30,8 %), rīsiem (+35,4 %), brokastu pārslām (+27,6 %). Dārgāks bija siers un biezpiens (+34,9 %), piena produkti (+33,5 %), piens (+37,1 %), olas (+27,0 %), jogurts (+19,1 %). Cenas kāpa žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+23,2 %), mājputnu gaļai (+36,5 %), cūkgaļai (+26,2 %), gaļas izstrādājumiem (+25,4 %) un liellopu gaļai (+31,9 %). Gada laikā cenas pieauga kafijai (+34,1 %), svaigiem augļiem (+27,8 %), svaigiem dārzeņiem (+17,6 %), cukuram (+81,8 %), sviestam (+31,0 %), augu eļļai (+43,1 %), šokolādei (+22,0 %), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+28,9 %), saldējumam (+18,7 %), mērcēm un garšvielu piedevām (+43,7 %), augļu un dārzeņu sulām (+15,9 %). Sadārdzinājās atspirdzinošie dzērieni (+25,2 %), sāls un garšvielas (+38,5 %), saldētas zivis (+33,7 %), ievārījums un medus (+16,6 %), žāvēti, citādi konservēti vai apstrādāti dārzeņi (+22,4 %), saldumi (+22,2 %), kartupeļi (+12,1 %), margarīns (+35,9 %), tūlītējai lietošanai gatavi ēdieni (+26,1 %), olīveļļa (+21,4 %), žāvēti augļi un rieksti (+20,8 %), svaigas vai atdzesētas zivis (+16,4 %), tēja (+18,7 %), čipsi (+37,3 %), žāvētas, kūpinātas vai sālītas zivis (+22,9 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 6,0 %. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 6,7 %, sadārdzinoties alum, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam. Tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vidēji par 4,9 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 42,8 %. Gada laikā būtiskākais cenu pieaugums bija siltumenerģijai, cietajam kurināmajam, dabasgāzei un elektroenerģijai. Sadārdzinājās ūdensapgāde, kanalizācijas pakalpojumi, atkritumu savākšana, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kā arī mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi. Savukārt cenas samazinājās mājokļa īrei.
Mājokļa iekārtas grupā cenas pieauga vidēji par 12,7 %, galvenokārt sadārdzinoties mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, mājokļa mēbelēm, galvenajām mājsaimniecības ierīcēm, neelektriskiem virtuves piederumiem un priekšmetiem, kā arī traukiem.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis kāpa par 9,7 %. Gada laikā dārgāki kļuva farmaceitiskie produkti, zobārstniecības pakalpojumi, ārstu speciālistu pakalpojumi, medicīnas analīžu laboratoriju un rentgenoloģijas centru pakalpojumi, brilles un kontaktlēcas.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 12,6 %, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 17,9 %. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 26,2 %, benzīns – par 9,0 %, bet auto gāze – par 5,3 %. Cenu kāpums bija personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, rezerves daļām un piederumiem personiskajiem transportlīdzekļiem, pasažieru aviopārvadājumiem, lietotām automašīnām, pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, kā arī jaunām automašīnām.
Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas kāpa par 9,4 %. Gada laikā cenas pieauga barībai lolojumdzīvniekiem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, kultūras pakalpojumiem, ziediem, kancelejas precēm un zīmēšanas piederumiem, laikrakstiem un žurnāliem, kā arī kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 19,1 %. Dārgāki bija ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā cenu kāpums bija restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem – par 17,7 %, ēdnīcu pakalpojumiem – par 19,2 % un ātrās ēdināšanas pakalpojumiem – par 21,0 %. Gada laikā sadārdzinājās arī viesnīcu pakalpojumi.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās par 17,5 %, ko visbūtiskāk ietekmēja cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāka bija autotransportlīdzekļu apdrošināšana, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi, uzturēšanās izmaksas veco ļaužu pansionātos, finanšu pakalpojumi.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija telekomunikāciju pakalpojumiem, apģērbiem, apaviem un pirmsskolas izglītībai.
2022. gada decembrī, salīdzinot ar 2022. gada novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,5 %.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,0 %. Būtiskākais cenu pieaugums bija maizei (+3,7 %), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi rudzu maizei. Cenu kāpums bija arī svaigiem augļiem (+4,5 %). Noslēdzoties akcijām, dārgāks bija siers un biezpiens (+2,0 %), augļu un dārzeņu sulas (+5,5 %), augu eļļa (+4,0 %), atspirdzinošie dzērieni (+5,0 %), makaronu izstrādājumi (+3,2 %), kā arī kafija (+0,7 %). Mēneša laikā vidējais cenu līmenis pieauga olām (+3,2 %), brokastu pārslām (+8,9 %), kā arī cūkgaļai (+1,0 %). Lētāki bija svaigi dārzeņi (-2,2 %), savukārt akciju ietekmē cenas samazinājās pienam
(-1,8 %), mājputnu gaļai (-1,1 %), konditorejas izstrādājumiem (-0,8 %), saldējumam (-2,4 %).
Apģērbu un apavu grupā cenas samazinājās par 2,2 %. Galvenokārt akciju ietekmē vidējais cenu līmenis apģērbiem kritās par 2,0 % un apaviem par 3,3 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,5 %. Būtiskākais cenu pieaugums grupā mēneša laikā bija elektroenerģijai. Dārgāka bija arī siltumenerģija, ūdensapgāde un kanalizācijas pakalpojumi. Savukārt lētāks kļuva cietais kurināmais.
Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi kļuva lētāki par 5,8 %, ko būtiski ietekmēja degvielas cenu kritums par 11,4 %. Dīzeļdegvielas cenas samazinājās par 13,5 %, benzīna – par 9,5 %, savukārt auto gāzes cenas saglabājās nemainīgas. Lētākas bija rezerves daļas un piederumi personiskajiem transportlīdzekļiem, kā arī lietotas automašīnas. Savukārt dārgāki bija pasažieru aviopārvadājumi.
Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi kļuva dārgāki par 0,9 %. Mēneša laikā cenas pieauga barībai lolojumdzīvniekiem, ziediem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, kā arī daiļliteratūras grāmatām. Savukārt lētāki bija kompleksie atpūtas pakalpojumi.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas samazinājās par 1,8 %. Galvenokārt akciju ietekmē lētākas bija personīgās higiēnas preces un skaistumkopšanas līdzekļi. Savukārt cenas pieauga autotransportlīdzekļu apdrošināšanai, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem, kā arī finanšu pakalpojumiem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums bija stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, neelektriskajiem virtuves piederumiem un priekšmetiem. Savukārt cenu kāpums bija mobilā tālruņa pakalpojumiem, alum, restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem, zobārstniecības pakalpojumiem, interneta piekļuves pakalpojumiem.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2022. gada decembrī bija par 41,2 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 43,7 %, bet pakalpojumiem – par 32,5 %.
Vēl par tēmu:
Neplānota Zviedrijas-Lietuvas elektrokabeļa pārtraukuma dēļ cenas biržā ir svārstīgas
Sestdien, 29. martā, neplānoti tika pārtraukta Lietuvas-Zviedrijas elektroenerģijas kabeļa NordBalt darbība. Saskaņā ar sākotnēji publiskoto informāciju pārtraukuma iemesls ir saistīts...
Lasīt tālākBrīvdienās pulkstenis jāpagriež par stundu uz priekšu
Šonedēļ naktī uz svētdienu, 30. martu, pulksten 3 Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku, tāpēc pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālākSaeima noteic dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas kārtību
Lēmumi par valsts un pašvaldību īpašumā esošo dzīvojamo māju nodošanu privatizācijai būs jāpieņem līdz nākamā gada aprīļa beigām, paredz Saeimā ceturtdien, 20.martā, galīgajā...
Lasīt tālākLDDK: Kā sasniegt 5% IKP valsts aizsardzībai 2026. gada valsts kopbudžetā?
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) prezentējusi priekšlikumus tam, kā sasniegt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) valsts aizsardzībai. LDDK piedāvās rīcības soļus progresam publiskā...
Lasīt tālākReālas dzīves situācijas – apslēptas problēmas jauniegādātos mājokļos
Pieņemot lēmumu par nekustamā īpašuma iegādi, pircēji nereti pievērš uzmanību mājokļa izskatam, platībai un atrašanās vietai, taču aiz vizuāli pievilcīga iespaida var slēpties arī...
Lasīt tālākPirktspējas noskaņojuma barometrs: Baltijas iedzīvotāji piesardzīgi par nākotni, pieaug bažas par finansiālo situāciju
Kā liecina bankas Citadele “Pirktspējas noskaņojuma barometrs” dati, puse Baltijas valstu iedzīvotāju sagaida, ka viņu alga nākamo trīs mēnešu laikā saglabāsies nemainīg– Latvijā...
Lasīt tālākIeviesīs elastīgā pieslēguma pakalpojumu
Lai nodrošinātu efektīvu elektroenerģijas sistēmas jaudu ieviešanu un izmantošanu, plānots izveidot elastīgā pieslēguma pakalpojumu. To paredz ceturtdien, 6. martā, trešajā – galīgajā...
Lasīt tālākDarba devēja atbalstu darbiniekam zāļu iegādei smagu slimību ārstēšanai neapliks ar ienākuma nodokli
Darba devēja sniegto atbalstu naudā darbiniekam zāļu iegādei smagu saslimšanu gadījumos neapliks ar ienākuma nodokli. To noteikusi Saeima, ceturtdien, 6. martā, galīgajā lasījumā pieņemot...
Lasīt tālākValdība akceptē izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā
Ir paredzēts pilnveidot Valsts fondēto pensiju sistēmu (VFPS) jeb pensiju otrā līmeņa regulējumu maksājuma pastāvīgās daļas ierobežojumam, paredzot samērīgu līdzsvaru apjoma radīto...
Lasīt tālākValsts prezidents aicina Latvijas Banku piedāvāt konkrētas iniciatīvas finanšu sistēmas attīstībai
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku. Sarunas laikā puses pārrunāja Latvijas Bankas stratēģiskās prioritātes, kā arī finanšu...
Lasīt tālāk