Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 15,1 %
2023. gada aprīlī, salīdzinot ar 2022. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 15,1 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu 2023. gada aprīlī, salīdzinot ar 2022. gada aprīli, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (5,8 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (5,3 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (0,8 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,7 procentpunkti).
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 20,2 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+38,8 %), konditorejas izstrādājumiem (+23,3 %), miltiem un citiem graudaugiem (+15,9 %). Dārgāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+21,8 %), mājputnu gaļa (+20,0 %), gaļas izstrādājumi (+18,2 %). Cenas pieauga sieram un biezpienam (+15,9 %), olām (+28,0 %), piena produktiem (+12,0 %). Gada laikā cenas kāpa svaigiem dārzeņiem (+24,6 %), kafijai (+24,6 %), svaigiem augļiem (+14,4 %), cukuram (+63,9 %), saldējumam (+26,5 %) un šokolādei (+21,2 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 8,1 %. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 8,3 %, sadārdzinoties alum, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam. Tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vidēji par 7,8 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 35,8 %. Gada laikā būtiskākais cenu pieaugums bija siltumenerģijai (+60,2 %), elektroenerģijai (+56,2 %), dabasgāzei (+79,5 %) un cietajam kurināmajam (+26,0 %). Sadārdzinājās ūdensapgāde, kanalizācijas pakalpojumi, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, kā arī atkritumu savākšana.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis kāpa par 10,0 %. Gada laikā dārgāki kļuva farmaceitiskie produkti, zobārstniecības pakalpojumi, ārstu speciālistu pakalpojumi.
Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas kāpa par 12,8 %, sadārdzinoties barībai lolojumdzīvniekiem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, ziediem, televīzijas abonēšanas maksai, laikrakstiem un žurnāliem, personālajiem datoriem, kancelejas precēm un zīmēšanas piederumiem.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 15,8 %. Dārgāki bija ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā cenu kāpums bija restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem – par 13,6 %, ēdnīcu pakalpojumiem – par 18,8 % un ātrās ēdināšanas pakalpojumiem – par 18,1 %. Gada laikā sadārdzinājās arī viesnīcu pakalpojumi.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās par 14,3 %, ko būtiski ietekmēja cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāki bija frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi, uzturēšanās izmaksas veco ļaužu pansionātos, autotransportlīdzekļu apdrošināšana.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija telekomunikāciju pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, apģērbiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem. Savukārt degvielas cenas samazinājās par 10,8 %.
2023. gada aprīlī, salīdzinot ar 2023. gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,3 %. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (+0,4 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts).
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,4 %. Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga kafijai (+3,1 %), konditorejas izstrādājumiem (+1,9 %), maizei (+0,9 %), pienam (+1,4 %), sālim un garšvielām (+6,4 %). Dārgāka bija arī cūkgaļa (+1,3 %), olīveļļa (+6,3 %), makaronu izstrādājumi (+3,6 %), gaļas izstrādājumi (+1,5 %). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-1,2 %) un svaigi augļi (-0,7 %). Akciju ietekmē cenas samazinājās arī sieram un biezpienam (-1,2 %), olām (-2,3 %), augu eļļai (-3,4 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 1,0 %. Tabakas izstrādājumi sadārdzinājās vidēji par 1,9 %. Mēneša laikā dārgāki palika stiprie alkoholiskie dzērieni (+1,1 %), galvenokārt noslēdzoties akcijām viskijam un brendijam.
Apģērbu un apavu vidējais cenu līmenis aprīlī pieauga par 7,0 %. Turpinoties pavasara – vasaras sezonas preču nonākšanai tirdzniecībā, apavu cenas pieauga par 20,9 %, bet apģērbi sadārdzinājās par 3,2 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,2 %. Būtiskākais cenu kritums grupā mēneša laikā bija elektroenerģijai. Lētāks bija cietais kurināmais un siltumenerģija. Savukārt dārgāka bija mājokļa īres maksa un mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi.
Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi kļuva lētāki par 0,4 %, ko lielākoties ietekmēja degvielas cenu kritums par 1,1 %. Dīzeļdegvielas cenas samazinājās par 4,2 %, auto gāzes – par 0,1 %, savukārt benzīna cenas pieauga par 2,8 %. Dārgāki bija pasažieru aviopārvadājumi un pasažieru pārvadājumi pa autoceļiem.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas samazinājās par 1,4 %. Galvenokārt akciju ietekmē lētākas bija personīgās higiēnas preces un skaistumkopšanas līdzekļi.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija barībai lolojumdzīvniekiem, televīzijas abonēšanas maksai, ēdināšanas pakalpojumiem, zobārstniecības pakalpojumiem un viesnīcu pakalpojumiem. Savukārt cenas samazinājās kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2023. gada aprīlī bija par 44,3 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 46,6 %, bet pakalpojumiem – par 36,1 %.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk