Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 21,8 %
2022. gada oktobrī, salīdzinot ar 2021. gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 21,8 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada oktobrī, salīdzinot ar 2021. gada oktobri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 29,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+36,6 %), konditorejas izstrādājumiem (+27,2 %), miltiem un citiem graudaugiem (+63,9 %), makaronu izstrādājumiem (+35,4 %), rīsiem (+41,7 %). Dārgāks bija siers un biezpiens (+37,2 %), piena produkti (+34,3 %), piens (+43,1 %), jogurts (+24,2 %), olas (+17,2 %). Cenas kāpa mājputnu gaļai (+35,2 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+20,2 %), cūkgaļai (+22,6 %), gaļas izstrādājumiem (+21,5 %) un liellopu gaļai (+40,6 %). Gada laikā cenas pieauga kafijai (+35,1 %), svaigiem dārzeņiem (+24,3 %), svaigiem augļiem (+22,8 %), cukuram (+75,1 %), sviestam (+43,1 %), augu eļļai (+50,6 %), šokolādei (+25,5 %), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+28,9 %), saldējumam (+21,1 %), mērcēm un garšvielu piedevām (+39,2 %), augļu un dārzeņu sulām (+13,6 ), atspirdzinošiem dzērieniem (+22,3 %). Sadārdzinājās saldētas zivis (+39,3 %), svaigas vai atdzesētas zivis (+29,5 %), kartupeļi (+14,4 %), ievārījums un medus (+17,0 %), margarīns (+40,9 %), sāls un garšvielas (+31,9 %), saldumi (+21,7 %), tūlītējai lietošanai gatavi ēdieni (+28,8 %), olīveļļa (+21,6 %), žāvēti, citādi konservēti vai apstrādāti dārzeņi (+18,1 %), čipsi (+40,0 %), tēja (+17,8 %), žāvēti augļi un rieksti (+16,7 %), minerālūdens (+13,4 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 5,6 %. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 6,1 %, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam. Tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vidēji par 4,8 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 46,9 %. Gada laikā būtiskākais cenu pieaugums bija siltumenerģijai, cietajam kurināmajam, dabasgāzei un elektroenerģijai. Sadārdzinājās kanalizācijas pakalpojumi, ūdensapgāde, atkritumu savākšana, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kā arī mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis kāpa par 8,3 %. Gada laikā dārgāki kļuva zobārstniecības pakalpojumi, farmaceitiskie produkti, ārstu speciālistu pakalpojumi, medicīnas analīžu laboratoriju un rentgenoloģijas centru pakalpojumi, kā arī brilles un kontaktlēcas.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 20,1 %, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 32,1 %. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 40,4 %, benzīns – par 23,4 %, bet auto gāze – par 12,5 %. Cenu kāpums bija personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, rezerves daļām un piederumiem personiskajiem transportlīdzekļiem, lietotām automašīnām, pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, jaunām automašīnām, kā arī pasažieru aviopārvadājumiem.
Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas kāpa par 8,0 %. Gada laikā cenas pieauga barībai lolojumdzīvniekiem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, televīzijas abonēšanas maksai, kancelejas precēm un zīmēšanas piederumiem, ziediem, kā arī laikrakstiem un žurnāliem.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 18,2 %. Dārgāki bija ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā cenu kāpums bija restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem – par 15,7 %, ēdnīcu pakalpojumiem – par 18,3 % un ātrās ēdināšanas pakalpojumiem – par 16,9 %. Gada laikā sadārdzinājās arī viesnīcu pakalpojumi.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās par 15,3 %, ko visbūtiskāk ietekmēja cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāka bija autotransportlīdzekļu apdrošināšana, uzturēšanās izmaksas veco ļaužu pansionātos, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija apģērbiem, mājokļa mēbelēm, telekomunikāciju pakalpojumiem, apaviem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, neelektriskiem virtuves piederumiem un priekšmetiem, pirmsskolas izglītībai.
VIDĒJAIS PATĒRIŅA CENU LĪMENIS MĒNEŠA LAIKĀ PALIELINĀJĀS PAR 0,8 %
2022. gada oktobrī, salīdzinot ar 2022. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,8 %. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 2,1 %. Būtiskākais cenu pieaugums bija svaigiem dārzeņiem (+23,3 %). Cenu kāpums bija arī maizei (+2,4 %), pienam (+4,1 %), cukuram (+8,5 %), sieram un biezpienam (+1,2 %), atspirdzinošajiem dzērieniem (+7,2 %). Dārgāki bija konditorejas izstrādājumi (+1,2 %), liellopu gaļa (+7,8 %), svaigi augļi (+1,2 %), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+3,3 %) un cūkgaļa (+1,1 %). Akciju noslēgumu rezultātā sadārdzinājās augu eļļa (+3,1 %), augļu un dārzeņu sulas (+2,5 %). Cenas palielinājās tējai (+4,4 %), miltiem un citiem graudaugiem (+1,1 %), margarīnam (+5,2 %), saldētām zivīm (+3,9 %) un gaļas izstrādājumiem (+1,0 %). Akciju ietekmē būtiskākais cenu kritums grupā bija kafijai (-1,0 %) un čipsiem (-6,6 %). Lētākas bija arī žāvētas, kūpinātas vai sālītas zivis (-5,0 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,5 %. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 0,7 %, galvenokārt pieaugot cenām alum un noslēdzoties akcijām stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Savukārt akciju ietekmē cenas samazinājās vīnam. Tabakas izstrādājumu cenas kāpa vidēji par 0,1 %.
Apģērbu un apavu grupā cenas pieauga par 0,6 %, ko turpināja ietekmēt ziemas sezonas apģērbu un apavu kolekciju nonākšana tirdzniecībā. Apģērbiem cenas kāpa par 2,5 %, savukārt apaviem samazinājās par 5,4 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,8 %. Ar 1. oktobri valsts kompensē elektroenerģijas cenas kāpumu – visām mājsaimniecībām pirmajām 100 kWh ik mēnesi tiek piemērota fiksēta maksa 0,16 EUR/kWh. Rezultātā mēneša laikā elektroenerģija kļuva lētāka par 28,9 %, un visbūtiskāk ietekmēja cenu samazinājumu grupā. Papildus iepriekš pieņemtajiem atbalsta instrumentiem ar 1. oktobri mājsaimniecībām, kuru mēneša patēriņš pārsniedz 221 kWh mēnesī, ir noteikts vienots dabasgāzes cenas slieksnis 0,1087 EUR/kWh. Rezultātā dabasgāze mēneša laikā kļuva lētāka vidēji par 0,2 %. Lētāka kļuva arī mājokļa īres maksa (-2,6 %).
Laika periodā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim tiek sniegts valsts atbalsts, kompensējot daļu no siltumenerģijas sadārdzinājuma. Ņemot vērā atbalsta pasākumus, oktobrī siltumenerģija kļuva dārgāka vidēji par 16,5 %, kas ir mazāks pieaugums nekā tas būtu bijis bez valsts kompensācijas. Sadārdzinājās arī kanalizācijas pakalpojumi, ūdensapgāde, kā arī cietais kurināmais.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis kāpa par 1,0 %. Sadārdzinājās zobārstniecības un ārstu speciālistu pakalpojumi.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 3,0 %, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 4,7 %. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 5,6 %, benzīns – par 3,9 %, bet auto gāze – par 0,7 %. Dārgākas bija rezerves daļas un piederumi personiskajiem transportlīdzekļiem, personisko transportlīdzekļu apkope un remonts. Savukārt cenas samazinājās pasažieru aviopārvadājumiem.
Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis pieauga par 1,1 %. Dārgāka kļuva barība lolojumdzīvniekiem, kultūras pakalpojumi, ziedi, atpūtas un sporta pakalpojumi, personālie datori un žurnāli. Lētāki bija kompleksie atpūtas pakalpojumi.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais kāpums bija uzturēšanās izmaksām veco ļaužu pansionātos, ēdināšanas pakalpojumiem, neelektriskiem virtuves piederumiem un priekšmetiem. Savukārt cenas samazinājās personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2022. gada oktobrī bija par 40,2 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 43,1 %, bet pakalpojumiem – par 30,4 %.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk